Tu nezini, ka es vēroju.
Sviedru lāses kā dārgakmeņi zaigoja uz taviem brūnajiem pleciem. Kā mirdzošais pūderis, kuru tu nez vai ļautu sev uzkaisīt. Bet velti, tev piestāv.

Es pētīju tavu ādu, mēģinot paturēt prātā katru tās kvadrātcentimetru. Lai atrastu, lai atpazītu kaut melnā naktī, kaut vai pēc taustes, kad ļaunais burvis ļaus izglābt mūsu dvēseles vien atpazīstot tevi starp trejdeviņiem līdziniekiem.

Man šķiet, tu tomēr nezini.

Jā, labi, skaidrs, kas man trāpa vājajā vietā.

Puiši perfektos tumšos uzvalkos.

Gari. Tādi patiešām gari, tā lai arī man ar manām ne būt ne pieticīgajām 6 pēdām viņi liktos gari.

Un tad vēl ar gariem, tumšiem matiem...

Jā... uz tādiem ir tiešām patīkami skatīties. Garastāvoklis uzlabots no skatīšanās vien :)