1) heh... un tomēr, tomēr, ir cibiņi, kurus būtu vēlēšanās satikt po žizņi. Tomēr ir gan.

2) tā bija jauka saruna nakts garumā. Virtuāla, bet vienalga ārkārtiģi jauka. Viens no retajiem cilvēkiem, kuru virtuālais "es" man perfekti līmējas kopā ar reālo... Par spīti tam, ka sākumā neiedomājos, abus "viņus" sasaistīt.
Varbūt tāpēc, ka pazīstu gana pavirši, nezinu.

Ak jā, viens no retajiem cilvēkiem, pret kuru izjūtu tik dziļu cieņu, respektu.. nezinu pat kā to sauc - zinu ka apbrīna tā nav. zinu, ka reti mēdzu cilvēkus īpaši cienīt un respektēt... Viss, ko vēl varu iedomāties - līdzīgu respektu izjūtu pret dažiem pasniedzējiem, viņi visi ir tiesneši.

Saku - apmēram līdzīgs - lai gan pamatos kopīga tiem nav nekā.

Varbūt cilvēkus šādi spēju respektēt tikai no attāluma?

Nē, ar pasniedzējiem es nevarētu tā parunāt.

Bet saruna bija vērtīga. Tieši man, personīgi.


Только не надо бояться волчицы

Reiz, sen, sen kādā LJ pamanīju ideju - nosauc personu no manas friendlistes, un es kaut ko pateikšu par attiecīgo žurnālu.

Vispār, ņemot vērā šo un to - varbūt man tā gluži nevajadzētu darīt... Bet man ir mazdrusciņ vienalga. Better now than later. Tā kā...

varu paspēlēties.
un varu arī nespēlēties.

bet labāk nespēlēšos.

Don’t cry to me oh baby
I don’t know it was in your power
Don’t cry to me oh baby
Dead-end girl for a dead-end guy
Don’t cry to me oh baby
Now your life drains on the floor
Don’t cry to me oh baby

Die, die, die my darling
Don’t utter a single word

http://journal.bad.lv/users/nausea/1544.html

- tu mani precēsi?
- labāk izdari to ātri. pārgriez man artēriju un ļauj desmit minūtes asiņot.
-------
Ātrāk būtu pakārt.

Nez kāpēc rodas vēlme paziņot, ka 10 minūtes nez vai vajadzēs.... Bet ieraksts vecs, ko nu tur..


Jā. katram savas fantāzijas.