līdz kam nu esam nonākuši... no trīs vakar jaunklausītajiem albumiem nezkā visvairāk pie sirds iet soundtracks. Pie tam seriālam. Pie tam seriālam, no kura esmu redzējusi tikai sākuma titrus... Logo-titrs bija piesaistošs, bet vai gribu skatiities, nezinu.

Bet mūzika laba.


Vienkārši dodiet man popsīgas ģitāras + efektus, vai kā nu to sauc neko vairāk man arī nevajag.

Un bez vokāliem ir labāk, jā.... Lai gan Kyrie ir neslikts.


Juno Reactor: Labyrinth gan arī ir tīri klausāms.
Garbage:Bleed Like Me diemžēl atpaliek diezgan tālu..... Kā viens no albumiem garumgarā playlistē der, bet klausīties to visu pēc kārtas tomēr nevēlos.

...The river always runs dry first...

...This is heaven now......

nē, patiesībā runāt atklāti drīkst. ar atklātību tam tiešām sakara... nav nekāda.

Labi, patiesībā sakars joprojām ir - bet ļoti attāls.
Jā, tieši tā attālā saikne likās tik būtiski svarīga, ka radās vēlme to parādī... ehh.


Ne jau atklātību nevajag, bet domāšanu vajag.

Un domāšanu pirms, nevis pēc...

( tev nav jālasa tālāk )