Tiko kārtējo reizi pārliecinājos, ka paļauties uz cilvēku loģisko domāšanu nav vērts.

Pēc 5 minūšu skaidrošanas, ka "150Ls + 2.5% no summas, kas pārsniedz 1000Ls" (summa - 2013) nozīmēs 150Ls +2.5% no 1013, nevis 150Ls+2.5%  no 2013...

Varētu domāt - nu kur vēl skaidrāk uzrakstīt... bet nē, vienalga bezmaz puse pamanās pārprast.

Secinājums - joprojām apstiprinās mani agrākie novērojumi.
Secinājums 2- manas nākotnes izredzes nav nemaz tik bezcerīgas. Ja jau šādu cilvēku ir tik daudz, kur viņi bez tādiem, kas spēj parādīt īsto ceļu (un veikt loģiskos slēdzienus viņu vietā)
-----------------------

Secinājums 3 - a patiesībā tam nav nekādas nozīmes - jo šie cilvēki pat nesaprot, ka uz viņu loģisko domāšanu paļauties ir bīstami, tādēļ paši dara, ko iedomājas, un tikai pēc tam dodas pie tādiem, kā mēs un paziņo, ka mums viss ir jāizlabo. A tad, principā, jau ir par vēlu...

Katru reizi, kad mēs tik ļoti strīdamies tumsā, agrāk vai vēlāk visas manas domas cenšas pārtraukt viens  tēlu kopums.

Melns nazis, ar baltu kontūru, uz oranža lauka. Niezošs uztraukums plaukstu locītavu iekšpusē, tik traucējošs,  it kā to vajadzētu izraut no miesas. Uzšķērsts persiks, no kura pil bieza, sarkana sula. Melns, augsts skurstenis, no kura veļas biezi melni dūmi un kuram pār malām līst ātri ižžūstosa, sakalstoša balta krāsa.

Gaisma un krāsas palīdz atbrīvoties no kopuma vizuālajiem tēliem, bet kaut kādā jēdzieniskā līmenī tie joprojām paliek turpat.

Un tas atkārtojas vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz - kamēr es domāju, kā labot situāciju, kā rīkoties, lai tev nevajadzētu pārdzīvot tikai tādēļ, ka es esmu pilnīgi bezjēdzīgs un nelietderīgs kā cilvēks;  daļēji, uz brīžiem pat pilnībā pārklājot visas domas...

 Tas patiešām traucē loģisku domu plūdumu - vieglāk ir vienkārši saritināties stūri un raudāt - jo risinājumu es šā vai tā neredzu.

Zinu, ka tev es to nestāstīšu, negrbu tevi lieku uztraukt vai sāpināt. Paļaujos uz to, ka tu šo te nelasi (jo tev par šo tiešām nevajadzētu zināt).

Ceru, ka pat tad ja lasi, vismaz es to nekad, nekad neuzzināšu.  Tomēr, vairāk es ceru, ka tu to tiešām nelasi.. Jo ja kāda garīgā labsajūta man ir svarīga, tad tas esi tu.

Piedod.

Un  nebrīnies pārāk ļoti... ar domu tieši nevadāmas tēlu straumes - it īpaši tieši pirms aizmigšanas, man ir bijušas raksturīgas vienmēr.  Apzināti tās var pasist vienā vai otrā virzienā (vismaz eksistē apziņa, ka tas ir iespējams - kaut arī pati domu plūsma šad tad mēdz arī turpināt iepriekšējo gaitu) - kas tās  atšķir no neapzinātiem sapņiem, bet tām tik un tā ir pašām savs virziens un tās attīstās brīvi, bez tiešas apziņas iejaukšanās - tas tās atšķir no apzinātas tēlu plūsmas.
Kopš kāda pirmsskolas vecuma es par tām vairs neuztraucos -  laikam  jau no laika, kad sāku apzināties, ka šie tēli nekādas emocijas nerada, bet ir tikai esošo emociju abstrakts attēlojums... taču šī te ir vienīgā, kas mani tiešām traucē.

(kāpēc gan nepārpublicēt kādu savu komentāru no citurienes?  Diskusija par to, ka kolu var izmantot tējkannas atkaļķošanai un sudrablietu tīrīšanai. Jautājums - a tas viss tiešām nopietni?

Dabīgi, ka nopietni. Izņemot matu mazgāšanu ar sprite...

Formāli tik pat labi varētu izmantot arī, piemēram, ābolu sulu. Vai skābo kāpostu sulu.  Vai marinētu gurķu sulu - nu to, kas burkā paliek pēc izmantošanas.  Tikai redz, koka kolā mazāks risks uzdurties uz kāda negaidīta piemaisījuma, kas to visu procesu varētu sabojāt, pie tam - koncentrācija pietiekami zema, lai nekas slikts nedraudētu, ķīmiskais sastāvs vienmēr daudz maz viens un tas pats. Aber ābolu sula - kāda nu kuram tā ir. Citam koncentrētāka, citam mazāk...

(Uzlej kolu us CD vāciņa. Nekas nenotika?
Un tagad tur pat uzpilini svaigi spiestu citrona sulu (der arī  svaigas citrona/apelsīna/greifrūta šķēlītes uzlikšana).  Pamanīji atšķirību? )

Atkaļķošana - kaļķis sastāv no ogļskābes sāļiem. Uzgāžot virsū ogļskābes šķīdumu vai da jebkādas stiprākas skābes šķīdumu vajadzīgais efekts tiks panākts.
Attiecībā uz sudrablietām-līdzīgi, tikai tur apsūbējumam sastāvs biš cits un mazliet sarežģītāks.

Tā kā nevajag uzskatīt, ka tieši šo darbību iespējamība ar kolu padara to par īpaši kaitīgu pārtikas produktu... Tā ir vienkārši "vienmēr pieejama" viela ar daudz-maz paredzamu ķīmisko iedarbību.