Es domāju, ka arī Rīgā, pa mazo ieliņu ejot mājās, vai manā nebūt ne apgaismotajā pagalmā var redzēt zvaigznes.. tik daudz zvagižņu...
Katru vakaru es par tām priecājos.

Un tad es paskatījos Dobeles debesīs, uz pirti ejot...
Cik tur bija zvaigžņu! Cik sen es nebiju piena celu redzējusi tieši tādu, kād mirguļojošu, uzputotu mākoni.

Un Rīgas debesis tagad šķiet nabadzīgas.