Dūriens miesā drošībai,
Sitiens pa seju - mīlestībai
Tūkstošgadēm kopta sistēma,
Prevalence kā Hermeja putniem,
kas ignoranti kalpo par balstu.
Spārni tiem piešķirti
Ilūzijai par brīvību.

***

Savā dzimenē pirms gada biju vēl edgy dzejnieciņš, ja jau uzrakstīju ko tādu

Kad es tapšu svabads no universitātes, es būšu tik laimīgs - 5. janvārī jāiesniedz bakalaura darbs. Pirmdien jāiesniedz melnraksts. Esmu uzrakstījis precīzi 0 lapas. Lai sasper mani jods, ja neradīšu risinājumu!

Mani L4 un L5 mugurkaula lejasdaļas diski kopš martā piedzīvotās traumas beidzot varētu būt safūzējušies kopā - no jaunā gada grasos atgriezties trenažieru zālē. Un pamatoti. Es pēc dabas esmu t.s. doughboy - mīlu mīklas izstrādājumus un ēdu ļoti slikti. Tāpēc pa šo vairāk kā pus gadu esmu pieņēmies resnumā. Nevaru sagaidīt, kad tas viss zālē aizies muskuļos, hohoho! Es tik ļoti mīlu izaicināt savu fizisko ķermeni.

Īsumā, jūtos labi, taču kopš septembra man ir writers block, kas man izpaužas sekojoši - es nogriežu sev apkārtējo pasauli un ieslēdzos mājās ar domu - ja jau es nerakstu, tad man nepienākas dzīve (varbūt saņemšos un sākšu rakstīt!). Tā kā jā, jūtos labi, bet jau trešo mēnesi fiziski esmu depresijā.

Te arī mana atbilde uz lj user Labais Dāma / Malvīne Truse komentu, kur viņš netic, ka man viss ir haoss. Es neprotu strukturēt lietas. Es neprotu plānot. Es vienkārši vai nu ķeros klāt vai nē. Pa ceļam daudz ko aizmirstu. Bet tas vairāk tāpēc, ka es mēdzu smēķēt ye devils lettuce. Tas mani dara par haosa iemiesojumu (lai gan gars tiecas pēc struktūras).

klau, tie, kas zina mūziku, kas ir jauns un labs iekš emo-heavy-rock kategorijas ar drusku industrial/metal?
think "linkin park - SOAD - drusk limp bizkit - kkas no marylin manson, bet mēs viņu vairs nelietojam - (nin un agrīno einstuerzende neviens neaizstās) - greenday?" un pie muse apstājamies, jo es nupat pamēģināju muse un tas ir tikpat eugh kā bija tad, kad viņu pirmoreiz pamēģināju

vārdsakot, come on, nevar būt, ka viss no jaunā, kas kaut pietuvojas šim žanram, ir billie eilish un 21 pilots

sirsnībā, wannabe vecmāmiņa

Vakar aizgāju gulēt, pirms tam izlasīdams redditā par letiņiem un naudu -

https://old.reddit.com/r/latvia/comments/1gvk5mq/k%C4%81_j%C5%ABs_varat_jebko_at%C4%BCauties/

Secinājums tāds - ja Tu naudu tērē uz vairāk nekā vienu pozīciju, ir uz ko ietaupīt :D

Otrs - jāplāno vismaz tas, ko var plānot.

Trešais - drošības spilvena nauda ir nevis ceļojumam uz Parīzi, bet gan kādam lieliskam piedāvājumam, kur vajag tikai mazliet, lai iesaistītos.
Kādai biznesa idejai, piemēram.

Ceturtais - ir labāka sajūta dzīvojot bez kredītsaistībām un pieticīgi, nevis ar kredītiem un tad no algas līdz algai

Piektais - meklēt jaunus klientus un reklamēt savu uzņēmumu neuzkrītoši ir prasme, kas jātrenē katru mēnesi

Sestais - iepazīsti savus paziņas. Varbūt kāds no viņiem prot ko tādu, ko saliekot kopā ar Tavām prasmēm, var padarīt par pakalpojumu, kas ir pieprasīts tirgū

Septītais - esi pateicīgs vienmēr un visur, taču patiesi. Laipnība naudu nemaksā, taču uzspēlēta laipnība gan.

Vai Xiaomi smart band, ar kuru ielīsts ūdenī, paļaujoties, ka "ierīce ir ūdensizturīga", kaut kur Rīgā ir salabojams? Kur un par cik? Vai ir vērts, ja tam ir jau divi gadi?

Bet labi, tur vispār laikam ir taisnība par to kreiso un labējo politiku un dažādo attieksmi pret formu un vēlmēm
Pa lielam, kreisie domā, ka, ja cilvēkam nebūtu politiķu, tad cilvēku kopienas pašorganizētos veidos, kas ir ļoti piemēroti ne vien izdzīvošanai, bet arī plaukšanai un labklājībai, un politika ir tikai rīks, kā to darīt organizēti un lielās masās
Kamēr labie pieņem, ka cilvēks ir tāds nezvērs, ka, atstāts savā vaļā, toč visiem rīkli pārgrauzīs, novedīs sevi kapā ar nekontrolētu sekošanu zemākajiem instinktiem "pisties un dolbīties" un nekad neko jēdzīgu neizdarīs
Skaidrs, ka nevienam no šiem galējiem variantiem nav taisnība, jo īpaši ne pie mūsdienu civilizācijas un pavisam jo īpaši ne tad, ja runa ir par 4 gadu griezumu
Toties lielisks iemesls visiem iesaistītajiem skatīties uz otru pusi kā cilvēkiem, kuriem toč kaut kas ar iekārēm nav kārtībā, ja jau "to vien grib kā atļauju darīt visu, ko grib" / "jeziņ, kas tev kaiš, kādas preteklības tu darītu, ja tas nebūtu aizliegts?"

/ Atvainojos par kkādu 1. kursa vielu morāles filozofijā or smth, tur noteikti ir gudrāki veidi, kā par to domāt
/ Nesaistītu iemeslu pēc diskusiju komentēt/moderēt nav laika, so fuckoff, šeit praktiski viss būs skrīnots

caur sviedriem un nedaudz asinīm man izdevās saskrūvēt mazāko kumodi, izdevās ielikt abas soft close atvilktnes (kas bija diezgan liels izaicinājums savienojumā ar veiksmi), bet kā lai ellē ratā iedabū iekšā tās mūsdienu eņģes (jeb - kā lai pieliek durtiņas), es nezinu. ir kāds youtube fool-proof video? moš jājautā chatgpt? viņš jau ir uzdarbojies par manu terapeitu, tagad varētu kļūt arī par mēbeļu whats-his-name, konstruētāju?

analīžu rezultāti saņemti - negatīvs. paldies, tiekamies pēc pieciem gadiem.

365 un gana

Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.

Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.

Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.

Izrāde bija liels pārsteigums, jo notika tiešām mazā dzīvoklītī pagrabstāvā pašā Vecrīgas sirdī.

Sajūta, telpā ienākot, bija kā The Smiths dziesmā
"Take me out tonight
Where there's music and there's people
And they're young and alive"

jo visi bija priecīgi saspiedušies, istabā ap četrdesmit cilvēku.

Izrādes vadītāja apjautājās sanākušajiem, vai visiem ir silti un mājīgi. Aicināja ieliet sev tēju un paņemt cepumus.

Izrādes pamatā bija gruzīnu dziesminieka Bulata Okudžavas dziesmas, ko izpildīja soliste/izrādes vadītāja un ansamblis, kurš sastāvēja no ģitārista, čellista un akordeonistes.
Interesants elements izrādē bija tas, ka vadītāja no zāles izsauca skatītājus, lai tie izvēlas puzzles gabaliņu no puzzles, kurā bija attēlots pats Okudžava. Atbilstoši izvilktajam gabaliņam tika dziedātas dziesmas no kādas no tematiskajām grāmatām - par cilvēku, par mīlestību, par sievietēm, un vēl bija piecas citas grāmatas.

Pārāk aizrautīgas izrādes baudīšanas dēļ izrādes vadītāja arī mani izsauca uz skatuves. Sākumā lika izvēlēties numuru dziesmu grāmatai. Pēc tam izsauca otrreiz un lika nodziedāt kopā ar viņu vienu no Okudžavas dziesmām. Jāsaka godīgi, ka nebiju pārāk gatavs, taču citiem skatītājiem patika.

Okudžavas dziesmas man asociējās ar Džoniju Kešu. Viņi abi dzīvoja vienā laikā - no 1932. gada līdz gadsimta beigām.
Dziesmas un emocijas līdzīgas, tikai, saprotams, ka krievu mentalitāte ir atšķirīga no amerikāņu mentalitātes.

Lai arī mana krievu valodas prasme dažreiz bija par vāju, lai izsekotu ātriem dzejas rečitējumiem, kopumā man patika sirsnīgā atmosfēra, mazais "dzīvokļa izrādes" formāts.

Izrādei mīnusu bija maz - mikrofons apmēram divdesmit piecu kvadrātmetru telpai bija uzregulēts par skaļu. Par pašu Okudžavu bija dažas remarkas, to varēja būt daudz vairāk.

Gaišums, labsirdība un kopā sanākšanas prieks mājoja klausītāju sirdīs, tikai bija mazliet klātesoša sajūta, ka tiek dziedāts par kādiem aizgājušiem laikiem, kad šādu dziesminieku bija daudz vairāk, tos sauca par tautas māksliniekiem, tie bija lielā cieņā, taču tagad tos atceras vien šaurs loks entuziastu.

Sajūta kā latīņu dzejas vakarā. Varbūt tā šķita tikai man, jo es patiešām tajā laikā, kad Okudžava bija populārs, nedzīvoju.

Taču tieši tāpēc bija tik vērtīgi pabūt šajā atmosfērā un uzzināt.

Brīnums no teātra, brīnumu sezona ir sākusies!

Nu ja godīgi, ir pilnīgi dirsā. Bet nu, jauna pieredze. Tas, ka citādāk nevar izdzīvot, kā vien dzīvot lēnāk
- fucking hell, tas tiešām ir tikai blakus effekts.

"Dzīvoklis ir ar daļējām ērtībām un lielisku atmosfēru, kas padara to par ideālu dzīvesvietu."

"No heterosexual "Man" has a woman/women as a "Friend" . They only do it because they want something . Why a bloke would want to hang out with a chick hes not with and/or fucking is beyond me .

We have Zero in common, our brains function way differently, we have different interests, friend groups, employment, music taste ( Woman have The Worst taste in music) we typically eat different foods and the list goes on and On .

There's One thing they hang out with a woman for and that is they're Gay or they are waiting for that "Chance" and that is Beta behavior of Losers .

Throughout my Long life i have maybe met One chick that i could possibly hang out with for about an hr . If you're with a woman who hangs out with men.. there's a Problem.. especially if those men hanging with her are Your Friends . Run Away, Run far and dont look back ."

No video "The Reasons for Female vs. Male Infidelity Explained by Evolutionary Psychologist David Buss"

https://www.youtube.com/watch?v=0nTEfx44pws

No šī var izsecināt, ka man tipa nevajadzētu teikt, ka man 95% draugu ir sievietes. Daļai cilvēku tas izklausās Beta AF.

Taču es neesmu vīrietis. Ja es būtu, tad man būtu draugu vīriešu vairāk. Ja es salīdzinu sevi ar savu labāko draudzeni, tad mums

1) ir līdzigs ģērbšanās stils
2) līdzīgas intereses
3) es nēsāju viņas izgatavotās rotas
4) Mums ir kopīgas paziņas citas sievietes
5) Es labprāt izgatavotu rotas no sudraba, ja to būtu apguvis tehnikumā, tā kā darbu es arī varētu darīt līdzīgu kā viņa
6) ok, mūziku es klausos pavisam citu
7) ēdienu es ēdu tādu, kā normālai baletdejotājai vajadzētu, viņa nē. https://coveteur.com/2018/01/23/ballet-dancer-meals/

Ja salīdzina ar to vidusskolas čomu, kurš noteikti mani uzskata par draugu

1) ģērbjamies mēreni atšķirīgi
2) Viņa intereses, kas ir datortehnika un datorspēles, ļoti daļēji pārklājas, jo es nespēlēju šaušanas spēles nemaz. Es spēlēju stratēģijas un tās RPG, kur var
smuki apģērbt savu varoni
3) Viņa darbs IT servisā man ir pieņemams. Pats es arī laboju, uzstādu, ierīkoju dzelžus
4) Mums nav kopīgu paziņu vispār
5) Mūziku viņš klausās pavisam citu
6) Viņš dzer viskiju un ēd bifšteku, kamēr es aizvien ievēroju diētas

Principā tas, ka mēs mācijāmies vienā vidusskolā, abi strādājam IT (man gan kā haltūras) un spēlējam videospēles, pa šiem 20 gadiem mūs ir noturējis kontaktos

Otrs paziņa/vīrietis, ar ko komunicēju gandrīz katru nedēļu, ir arī IT speciālists. Viņš gan meditē tāpat kā es, lasa ezotērikas info.
Trešais paziņa/vīrietis, ar ko komunicēju apmēram reizi divās nedēļās, ir kristiešu priesteris. Viņš spēlē datorspēles un strādā paliatīvajā aprūpē.

Mani ši rudens pūliņi iedraudzēties ar vēl vīriešiem ir rezultējušies ar vēl vienu IT speciālistu, kurš strādā kiberdrošībā, un vienu lidostas darbinieku.

Mērķauditorija varētu būt straight-edge mākslinieki, taču tādus es šautriņu klubā neredzu pagaidām.

Noteikti uzskatu, ka cieņa + racionāli argumenti ir pietiekami, lai vīrietis spētu būt darba/paziņu vai pat draugu attiecībās ar sievieti, ja viņiem
ir pietiekami daudz kopīgu interešu. Vienkārši sākumā vajag skaidri nodefinēt, kāpēc abas puses neizskata iespējamu jebkādu eventuālu romantisku kontaktu, un pie šīm robežām
tad arī palikt. Protams, ir daudz vieglāk, ja abas puses ir laimīgi precējušās, un viņām pat ne prātā nenāk par to domāt.