atkal tāda grāmata, ko rūti pārstāt lasīt. bet arī ne tikai intriga. 

Džozefs Konrāds - Almajera muļķība (Burtlicis Burkšķis)
Eknats Eašvarans - Bhagavadgīta (Lietusdārzs)
Ronalds Briedis - Zāles pret nemirstību (Neputns)
Mišels Fuko - Šī nav pīpe (LLMC)
Latviešu tumsas stāsti (Jumava)
Josifs Brodskis - Dzejas izlase (Neputns)
Mērdoka Airisa - Melnais princis (J.L.V.)
Jāns Hanss Hennijs - Svina nakts (J.L.V.) ar Neles Zirnītes grafikām!!
Inese Zandere - No mazā. Dzeja. 1975–2015 (Mansards)

pirms nakts lasīt romānu*, kurā vesela nodaļa par seno ķīniešu vājprātu nosiet mazām meitenēm pēdas, lai būtu "smukāk" (un salauzt kaulus un mocīt vairāku mēnešu garumā, kuros daudzas arī nomirst.. labāk to vispār nezināt, reāls terors, šausmene un delīrijs).

[tak lieciet vienreiz tām sievietēm mieru!]
[labojums: tak lieciet vienreiz tiem ķermeņiem mieru!]


visu nakti par to domāju. sasodītā literatūra!



*Lisa Sī - Sniega roze un slepenais vēdeklis

man nav vēl viedokļa par U.Eko romāna "Iepriekšējās dienas sala" māksliniecisko vērtību, bet pētījumi rāda, ka, to lasot pirms miega, iespējams tikt pie neticami skaistiem un dzīviem sapņiem.

šonakt laidos lejā pa labāko tēlnieku un mākslinieku veidotiem Dantes 7 elles lokiem un pusceļā mani izglāba spoža gaisma no augšas, padarot mani par supervaroni.

"Dzīve ir kā tāda luga, kurā nepārtraukti viss režģās un jūk, bet galu galā tomēr nonāk īstajā vietā. Galvenais - pašam sevi nenobaidīt"


Zigmunds Skujiņš "Zirgs uz sienas"

"Runā jau gan arī par tabaku, ka tajā esot narkotiska, miegainību uzdzenoša, pa muļķi padaroša eļļa, un es jau arī pats reizēm kaut ko tādu esmu manījis un mēģinājis pīpi līdz ar visiem tiem krāmiem iemest kamīnā, bet tā šejienes mūžīgā migla visapkārt un ziemas un rudens mitrais gaiss, un kur nu vēl lieliskā iedarbība no visa tā, kura spēj iemidzināt pat pašas sliktākās dziņas"



Jākobs Mihaels Reinholds Lencs "Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības" (Der Hofmeister, 1774)

"Bet tajā reizē saimnieks ar saimnieci sēdinājuši viņu pie galda, mielojuši, cik spēdami, un spieduši ēst vienā ēšanā. Mācītājs darījis visu, ko varējis, tomēr beidzot nācies vien atzīt, ka spēki ir galā, uz ko omulīgā saimniece patiesi apbēdināta atbildējusi:
- Nu, nu, cienīgtēvs, sūdiņu vien jau apēdāt."

"pie krāsns uz īpaši nolikta spilvena savas godības apziņā tīksmi staipās runcis Runce"

"Sudrabiņš izraisa ļaudīs tādu kā biklumu, jo visi zina, ka karstās vasaras naktis viņš pārlaiž zārkā, kas glabājas viņa mājas bēniņos. Būdams rūpīgs vīrs, viņš iegādājās šo zārku pirms daudziem gadiem un toreiz, kad barons apvaicājās par šādas rīcības jēgu, ar klusu smaidu atbildēja, ka drīz viņam nākšoties ievākties zārkā pavisam un tāpēc nebūšot lieki jau savlaicīgi to iegulēt."

"Kā zināms, tad tieši karstajā rijā vislabprātāk mitinās lietuvēns, no rijas tas dodas savos sirojumos uz ļaužu istabām, kūtīm un staļļiem, lai mocītu cilvēkus un dzīvniekus. Visai bieži riju apciemo arī pats nešķīstais, mēģinot piesavināties rijkura dvēseli, bet rijkuris ir slīpēts vīrs, un viņam vienmēr izdodas velnu piemuļķot." (šī nav nekāda teiksmu grāmata, bet "reālistisks" apcerējums par Vidzemes muižnieku dzīvi 19.gs.)



Oskars Grosbergs "Mežvalde" (1936)

"un kāds viņam tas rītasvārks, it kā šis, tajā ģērbies, būtu pakārts un pēc tam nokritis no karātavām"

"Hamstera jaunkundzi tā sāka kratīt smiekli, ka viņa atsita pieri pret mūri un sāka skaļi kliegt."




Jākobs Mihaels Reinholds Lencs "Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības" (Der Hofmeister, 1774)

"No tumsas, tepat dažus soļus priekšā, iznira šķūnis. Melns un masīvs, viņš izslīdēja gaŗām kā spoku kuģis, kluss un bez ugunīm, pilns veļu un zemes garu, kas, likās, izdēdējušām rokām vilka gaŗus, aplauztus salmus no jumta un lika pie trīsošām nāsīm, lai vēlreiz ieelpotu lauku un maizes smaržu."

/Pāvils Klāns. Migla./

Razipurams Krišnasvami Narajans 1961. gadā sacerēja Malgudi cilvēkēdāju.

latviski to izdeva 1982. gadā.

iegādājos to nesen ibookā (dēļ 2 citām pa 0.10ls. ar labu laimi peles klikšķos savācu vēl 5. sanāca vismaz 0.95 ls. naudu neņēma. nē vispār).
 
tad nu arī izlasīju Malgudi cilvēkēdāju un tad nu saku nu - aij, cik lieliski lielisks (tēli un notikumi, stāstījums un atrisinājums, pa virsu saldajā - nosaukuma jēga)!

vo. o.

viņu kā filazofu galvenokārt interesē esības centrālais mezgls, nevis tās vaļīgie gali, ar kuriem mēs, pārējie, esam spiesti nodarboties.

 

[atvasināts] viņi bija pārāk nabadzīgi, lai iegādātos īstu bērnu..

negribu iet pie tā izdzimteņa, viņš vēl ņems un pateiks man patiesību!

man tavā vecumā vajadzēja nosist tik daudz laika, ka vēl šobrīd rokas mirkst vienās asinīs.

tieši tāpēc es neparko negribēju pārcelties uz to fermu, - sacīja tēvs. - tiklīdz cilvēks aizbrauc projām no pilsētas, viņš kļūst atkarīgs no automobiļiem. vienīgais, ko visu mūžu esmu vēlējies, - pats aizstaigāt visur, kur vajadzīgs. mans ideāls - ierasties kājām pašam uz savām bērēm.

blaktis tur [viesnīcā] noēdās resnas kā ielasmeitas, tā ka klienti pēdīgi ir atšķirt nevarēja.

paņēmu krūku, piespiedu ausi pie vāciņa un izdzirdēju sīku balstiņu, augstu un smalku, un šī balss, kā dzirdes pārbaudē ciparus skaitīdama, bezgala skaidrs sacīja: "Es gribu mirt. Es gribu mirt."

ja es šobrīd atstieptu kājas, viņi abi ar māti paliktu kā no laivas izmesti un ēstu puķes no tapetēm. nāvi es pagaidām nevaru atļauties.

William Somerset Maugham (25.01.1874.-16.12.1965.):
daudz ekranizēts un cienīts angļu rakstnieks - lugas, noveles, īsie stāsti
astoņu gadu vecumā zaudēja māti, pēc diviem gadiem arī tēvu
visu mūžu mocījās ar periodisku stostīšanos
gejs, bet uz laiku precējies ar Gwendoline Maud Syrie Barnardo, slavenu interjera dizaineri, kas 20tajos popularizēja visur-balts istabas iekārtojumu
novele The Magician esot par britu okultistu Aleister Crowley
viņa stāsti par eleganto spiegu Ashenden, balstīti uz paša pieredzi speiga amatā, iedvesmoja Ian Fleming radīt slaveno Džeimsu Bondu
pēc viņa lugas The Theatre uzņemta lv labi cienītā filma Teātris ar Viju Artmani
2006.g. pēc viņa darba The Painted Veil uzņemta tāda paša nosaukuma filma ar Edward Norton un Naomi Watts (šis darbs ekranizēts arī 1934.g. ar Greta Garbo un 1957.g. ar kaut ko citu)

"pateicoties pašas Silvijas psihes īpatnībai pedantiski reģistrēt uz papīra visu sev apkārt, mēs zinām pat to, kā izskatījās viņas istaba brīdī, kad dzejniece izdarīja pašnāvību: durvis uz bērnistabu aizdrīvētas slapjiem dvieļiem, piena krūzītes blakus dusošo bērnu gultiņām, bet virtuvē atvērts gāzes plīts deglis, zem dārgās aizgājējas vaiga akurāti palikta lupatiņa, - nu, gandrīz idille, ja neskaita nāvi!"*

par Sylvia Plath (27.10.1932.-11.02.1963.), kas rakstīja dzeju un noveles, bet dzīvi beidza, pati sevi izbeidzot, runā, ka garīgā sabrukuma dēļ. viņas vīrs Teds Hjūss tiek uzskatīts par vienu no Lielbritānijas izcilākajiem dzejniekiem, kurš viņu pameta un kura dēļ laikam arī visas ciešanas. vēl - izrādās abu dēls Nikolass Hjūzs arī beidza sevi, pakaroties 47 gadu vecumā. un izrādās 1969.g. tāpat kā Silvija ar gāzi noindējās Hjūza mīļākā Āzija Vevila, iepriekš nogalinot viņu abu četrus gadus veco meitu.

Silvija slavenais dzejolis Ariel te izlasāms.

*no n.naumaņa recenzijas par izrādi "Fundamentālists" dienā

uz pasaules ir pieci miljardi koku. .. Zem katra koka ir ēna, vai ne? Tātad - no kurienes nāk nakts?

[R.Bredberijs. Pieneņu vīns.*]

[*stulbs un garlaicīgs, salkans un moralizējošs darbs]