The Neon Demon:

ej un skaties un pēc tam izvēle:
radīt un vairot ļauno (pasīvi - vecā tante, agresīvi - psihie karavīri)
ignorēt ļauno, neiesaistīties, aizbēgt, būt promesošam (trakie)
apzināties ļaunumu un cīnīties ar to, censties tā sekas izlabot (ārsts)

mežonīgais puika - dzīvība, cilvēks


ļoti skaista un pārdomāta filma

labākā latviešu filma, kas redzēta dzīvē!


[kīno blakus sēdēja meitene ar fantastiskām smaržām, mājās ejot, daba piedāvāja turpinājumu - vēja dziesmas tilta vantīs, melnu un biezu daugavu ar bāliem un vājiem ledus gabaliem tajā. burvīgs vakars!]

Dinah Washington & Max Richter - This bitter earth - On the nature of daylight

un Townes Van Zandt - Waitin' Around To Die

Bārdas

melni, jo lamājas, piekauj "puiku" un tā briesmīgā kakainā bārda?
var jau būt..

mūzika gan izcila, dziesmas ar, tērpi un scenogrāfija ar, aktieri ar.

tik kaut kā drusku knapi likās, ne tā, ka smieklīgi, ne tā, ka baigais vēstījums, ne tā, ka raksturi un iekšējie pārdzīvojumi atklājas.
tāds īsti nekā. vecais labais 1984 un pārējie, bet, nu un?, ..nekā jauna.

tomēr, protams, milzu prieks, ka tāds teātris ir.
patīkama dažādība un psihums.

Idiots ir tāda izrāde, kura liek skaudri sajust savu vienesību:
pēc tās, stumjot salūzušo riteni pa vējaino akmens tiltu, tik ļoti sagribējās kādu siltu, labu cilvēku, kam piekļauties, jo pārņēma tāds aukstums un nemājība šajā pasaulē, kurā neviens nav jauks pret sevi un citiem.

kaut nezinu, vai tā izrādes vaina vai paša romāna, jo līdzīgi bija pēc Annas Kareņinas izlasīšanas.
laikam laiks toreiz bija tāds.
un tagad.
aizvien..

izrāde - nelika vilties, ja nu ko, tad: mazliet atkārtošanās (peldošajos flīģeļi, te telefona būdas), mazliet kaitinoši uzspēlēts (nac.teātra aktieri laikam savādāk nemāk vai arī tā bija domāts), mazliet nepatīk abas aktrises (bet tā individuāla vaina), mazliet garlaicīgi (pirmajā daļā daudz romāna sižeta pārstāsta dialogos ar telefona klausuli),

bet nu otrā daļa paņēma gan pavisam.

p.s. Aizupes aiziešana ar to telefona klausuli rokās salauza manu nepatiku :)

filmu La grande bellezza var kā labu, biezu sarkano vīnu lieliem malkiem dzert.

uz izrādi arī var iet, lai pasmaržotu blakussēdētājas skaistās smaržas un pavērotu, kā humors uzvar homofobiju un šķībās sejas.

uz izrādi arī var iet, lai ņemtu piemēru kā eleganti ģērbties kā it kā būtu no kādas senas ciltes un mīlīgi runāt vecā valodā, kā arī baudītu pasak-sapņ-maģisk-veidīgu noskaņu.