bija kkas svarīgs un labi izdomāts, ko ierakstīt. aizmirsu.

ā un arī - mani aizveda beidzot uz to restorānu Neiburgs, bija ļoti garšīgi, gribas atkal un es aizvien domāju par to ēdienu, tādas pat kā attiecības veidojas.

#vienas atkarības vietā vienmēr nāk citas
#var arī nedzert, bet gudrāks un skaidrāks tāpat nepaliek, bet vismaz skriet var

[man ir tik garlaicīgi un apnicis tagad, ka es izliekos, ka strādāju, skatoties gudru seju papīrā, bet īstenībā riktīgi pa kluso pie sevis prātoju, ko varētu nopirkt pa pārtērētā budžeta atvēlētiem 5e, nebarojot manu mistisko alerģiju, nekaitinot rīt jogu ar alko u.c. visko vērā ņemot. ko, ko gan ko ko ko???]

dažos rītos esmu tik haotiska, ka, ieraugot policiju, sabīstos, ka nearestē, jo viņiem taču ir radari visādi un viņi redz cilvēkam cauri - kurš sabiedrībai ir bīstams, kurš ne..