daudziem pasākumos traucējot mazi bērni.

nu nez, man vakar pasākumā maza puišeļa klusie jautājumi mammai un beigu daļā, kad pacietība zudusi, nopūtas traucēja nemaz, pretēji otrā pusē stāvošajai dāmai, kas vislaik fotografēja ar klasisko čik-čik (arī klusuma brīžos).

un tā daudzos pasākumos ir vērojama šī histēriskā vēlme nofotografēt visus labos brīžos (piekrītu Blixam šā gada SM, kurš izsmēja fotogrāfu - tiešām, cik var? stāv kungs pie mikrofona un šķobās - nu nevajag katru viņa grimasi bildēt).

vai tiešām katrs mirklis ir jāiemūžina?

ja jā, vajag filmēt un miers.

tā vietā, lai baudītu mirkli un būtu klāt, kad tas notiek, cilvēki izmisīgi cenšas to iemūžināt, lai pēc tam ar baudu aplūkotu tā līķi.

protams, 2-3 skaistas bildes (kuru uzņemšanai, protams, vajag 20-30 bildes) ir patīkama piemiņa un šim tam nepieciešams informatīvais materiāls, bet 2-3 (20-30), ne 50 (500).