"ko tu padarīsi, dzīve iet uz otru pusi!" - teica mana 93 gadus sasniegusī vecāmiņa

uzzināju arī visādas privātas lietas, pietuvinājos vairāk = garš auto brauciens divatā ir laba iespēja!

"Jo #esnebaidospateikt stāsts galvenokārt ir nevis par spēju kaut ko sakarīgi izklāstīt, bet par spēju beidzot sakarīgi uzklausīt."

Rasa Jansone
Rīgas Laiks 08/16

cik garlaicīgs un pretīgs cilvēks, pat pazaudēt neko nevar.


aleksandrs žolkovskis (rīgas laiks 01/16)

mīlestības klimpa


[Džoisa Ulisa kādā tur lpp., sākumā, diezvai derībās vinnēšu]

... Jā, jā! Dziediet un sapņojiet, nabaga bērni! Jo drīz, sākoties jaunībai, jūs, tāpat kā ubags, nobiedēs pat pavasaris, kas ieradīsies, pārģērbies par ziemu.


Huans Ramons Himēness - Mijkrēšļa rotaļas.

"Runa bija par zināšanu, kā pārvaldīt savu dzīvi, lai tai piešķirtu visskaistāko iespējamo formu (citu, savas un nākamo paaudžu skatījumā, kurām tā varētu kalpot par paraugu). 

"Ja pasaule runā ar viņu ar zvaigžņu, augu un dzīvnieku palīdzību, ar upju un kalnu, gadskārtu un diennakšu palīdzību, tad cilvēks savukārt tai atbild ar saviem sapņiem un iztēli, ar saviem senčiem un totēmiem (kas būtībā ir gan daba, gan pārdabiskais, gan arī cilvēki), ar savu spēju nomirt un atdzimt iniciāciju rituālā (pielīdzinoties šeit Mēnesim un veģetācijas dzīvei), ar savu spēju iemiesoties garā, uzvelkot masku utt."


Mirča Eliade. Mīta aspekti.

"viņš nepīpo, viņš atstāj debesis tīras."


Jānis Einfelds - Kabatas ēnu dumpis (Neļaudis)

"Runā jau gan arī par tabaku, ka tajā esot narkotiska, miegainību uzdzenoša, pa muļķi padaroša eļļa, un es jau arī pats reizēm kaut ko tādu esmu manījis un mēģinājis pīpi līdz ar visiem tiem krāmiem iemest kamīnā, bet tā šejienes mūžīgā migla visapkārt un ziemas un rudens mitrais gaiss, un kur nu vēl lieliskā iedarbība no visa tā, kura spēj iemidzināt pat pašas sliktākās dziņas"



Jākobs Mihaels Reinholds Lencs "Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības" (Der Hofmeister, 1774)

"Bet tajā reizē saimnieks ar saimnieci sēdinājuši viņu pie galda, mielojuši, cik spēdami, un spieduši ēst vienā ēšanā. Mācītājs darījis visu, ko varējis, tomēr beidzot nācies vien atzīt, ka spēki ir galā, uz ko omulīgā saimniece patiesi apbēdināta atbildējusi:
- Nu, nu, cienīgtēvs, sūdiņu vien jau apēdāt."

"pie krāsns uz īpaši nolikta spilvena savas godības apziņā tīksmi staipās runcis Runce"

"Sudrabiņš izraisa ļaudīs tādu kā biklumu, jo visi zina, ka karstās vasaras naktis viņš pārlaiž zārkā, kas glabājas viņa mājas bēniņos. Būdams rūpīgs vīrs, viņš iegādājās šo zārku pirms daudziem gadiem un toreiz, kad barons apvaicājās par šādas rīcības jēgu, ar klusu smaidu atbildēja, ka drīz viņam nākšoties ievākties zārkā pavisam un tāpēc nebūšot lieki jau savlaicīgi to iegulēt."

"Kā zināms, tad tieši karstajā rijā vislabprātāk mitinās lietuvēns, no rijas tas dodas savos sirojumos uz ļaužu istabām, kūtīm un staļļiem, lai mocītu cilvēkus un dzīvniekus. Visai bieži riju apciemo arī pats nešķīstais, mēģinot piesavināties rijkura dvēseli, bet rijkuris ir slīpēts vīrs, un viņam vienmēr izdodas velnu piemuļķot." (šī nav nekāda teiksmu grāmata, bet "reālistisks" apcerējums par Vidzemes muižnieku dzīvi 19.gs.)



Oskars Grosbergs "Mežvalde" (1936)

"un kāds viņam tas rītasvārks, it kā šis, tajā ģērbies, būtu pakārts un pēc tam nokritis no karātavām"

"Hamstera jaunkundzi tā sāka kratīt smiekli, ka viņa atsita pieri pret mūri un sāka skaļi kliegt."




Jākobs Mihaels Reinholds Lencs "Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības" (Der Hofmeister, 1774)

"No tumsas, tepat dažus soļus priekšā, iznira šķūnis. Melns un masīvs, viņš izslīdēja gaŗām kā spoku kuģis, kluss un bez ugunīm, pilns veļu un zemes garu, kas, likās, izdēdējušām rokām vilka gaŗus, aplauztus salmus no jumta un lika pie trīsošām nāsīm, lai vēlreiz ieelpotu lauku un maizes smaržu."

/Pāvils Klāns. Migla./

"Sārta, mīksta, apaļa un skaista, skaista. Viņa ideāls: klusa, rāma, kautra, bez jebkāda straujuma, izaicinājuma, balamutības, pārgudrības - īpašībām, kas pēc Jāņa pārliecības gāja rokrokā ar izlaidību. Laimdota nelikās pat ne sevišķi gudra, toties laba un sirsnīga."


Visvaldis Lāms - Jokdaris un lelle

"Nedzīvu domu pilnā galva smaga. Tik smaga, ka svērties sveras uz leju. Pelēkās, miglainās acis negribot līp ciet. Nav viņam spēka ne pirksta pakustināt, ne dvašas stiprāki atvilkt. Miers pār visiem locekļiem. Tikai sirds kā izārdīta. Dzīslas kā tauku un sviedru pilnas."

Viktors Eglītis "Pazudušais dēls"

Bērnus senāk atrada ūdeņos - upēs, ezeros, dīķos (ziemā - āliņģos).
Dažkārt tos atrada žagaru čupās mežā vai akmeņu kaudzēs lauka malā. 
Kurzemes pusē bērnus varēja uziet lodājam kā kukainīšus mēslainē.

[ziņo Citādā pasaule, Nr.3, 2010]

šodien izlasīju kāda 03.05.2010. plkst. 02:44 rakstīto komentāru kāda cita 01.05.2010. nezināmā laikā rakstītajam:

"p.s. šodien kāds teica - religion is about people fighting each other to find out who has the best imaginary friend."

viņu kā filazofu galvenokārt interesē esības centrālais mezgls, nevis tās vaļīgie gali, ar kuriem mēs, pārējie, esam spiesti nodarboties.

 

- vai tu maz tici jebkam, ko tev stāstu [par it kā ļaunu māju, kurā bērnībā redzēja pakārtu kungu, kas atvēra acis]

-  nezinu gan. esmu redzējis kokus, kas izskatās pēc spīdzinātiem gariem, bet...


*no baisi garas, klišejiskas, stulbas rīcības pilnas un vispār vampīru filmas salem's lot

[atvasināts] viņi bija pārāk nabadzīgi, lai iegādātos īstu bērnu..

negribu iet pie tā izdzimteņa, viņš vēl ņems un pateiks man patiesību!

man tavā vecumā vajadzēja nosist tik daudz laika, ka vēl šobrīd rokas mirkst vienās asinīs.

tieši tāpēc es neparko negribēju pārcelties uz to fermu, - sacīja tēvs. - tiklīdz cilvēks aizbrauc projām no pilsētas, viņš kļūst atkarīgs no automobiļiem. vienīgais, ko visu mūžu esmu vēlējies, - pats aizstaigāt visur, kur vajadzīgs. mans ideāls - ierasties kājām pašam uz savām bērēm.

blaktis tur [viesnīcā] noēdās resnas kā ielasmeitas, tā ka klienti pēdīgi ir atšķirt nevarēja.

paņēmu krūku, piespiedu ausi pie vāciņa un izdzirdēju sīku balstiņu, augstu un smalku, un šī balss, kā dzirdes pārbaudē ciparus skaitīdama, bezgala skaidrs sacīja: "Es gribu mirt. Es gribu mirt."

ja es šobrīd atstieptu kājas, viņi abi ar māti paliktu kā no laivas izmesti un ēstu puķes no tapetēm. nāvi es pagaidām nevaru atļauties.

uz pasaules ir pieci miljardi koku. .. Zem katra koka ir ēna, vai ne? Tātad - no kurienes nāk nakts?

[R.Bredberijs. Pieneņu vīns.*]

[*stulbs un garlaicīgs, salkans un moralizējošs darbs]