[atvasināts] viņi bija pārāk nabadzīgi, lai iegādātos īstu bērnu..

negribu iet pie tā izdzimteņa, viņš vēl ņems un pateiks man patiesību!

man tavā vecumā vajadzēja nosist tik daudz laika, ka vēl šobrīd rokas mirkst vienās asinīs.

tieši tāpēc es neparko negribēju pārcelties uz to fermu, - sacīja tēvs. - tiklīdz cilvēks aizbrauc projām no pilsētas, viņš kļūst atkarīgs no automobiļiem. vienīgais, ko visu mūžu esmu vēlējies, - pats aizstaigāt visur, kur vajadzīgs. mans ideāls - ierasties kājām pašam uz savām bērēm.

blaktis tur [viesnīcā] noēdās resnas kā ielasmeitas, tā ka klienti pēdīgi ir atšķirt nevarēja.

paņēmu krūku, piespiedu ausi pie vāciņa un izdzirdēju sīku balstiņu, augstu un smalku, un šī balss, kā dzirdes pārbaudē ciparus skaitīdama, bezgala skaidrs sacīja: "Es gribu mirt. Es gribu mirt."

ja es šobrīd atstieptu kājas, viņi abi ar māti paliktu kā no laivas izmesti un ēstu puķes no tapetēm. nāvi es pagaidām nevaru atļauties.