disfigurator:

lol - visi, kam nav slinkums, sataisīja savas MIizalas un rezultāts - jau ilgstošu laiku trūkst RAM, lielie uzņēmumi to izķer kā traki un 3 lielie ražotāji - ceļ ražošanas cenas līdz Fuck You līmenim, bet OpenAI - sagrābuši 40% neapstrādātas RAM čipu vafeles, kuras vēl nav RAM, jo nav apstrādātas, bet sagrābts jau ir - lol

Jāmaina RAM tev kompī, gribēsi Steam Machine nopirkt nākamgad par sakarīgu cenu, vai kompi nomainīt? Too bad, nebūs vai būsi spiests maksāt Fuck You cenas - lielie vilki visu resursu MIizalās noslīcinājuši. Līdzīgi kā ar videokartēm un kriptokretīnismu. Pasaule ir maza, ražotāji netiek līdzi tizliem trendiem.

Fun stuff un gribētos redzēt to ģeneratīvā AI burbuļa plīšanu, kuru gaidu, kurai varbūt pieklātos būt.

https://www.youtube.com/watch?v=LFXL3QOIev4

disfigurator:

Ja regulatori bērnībā būtu spēlējušies ar bombačkām - paštaisītām un Saštaisītām - tad vajadzētu būt izpratnei, ka turēt sprāgstvielu rūpnīcu apdzīvotas vietas tuvumā ir stulbums - pat tad, ja tā ir "tikai" pirotehnika jebšu bombačkas, kas sprāgst dekoratīvu mērķu vārdā, bet sprāgst tāpat. Jo, ja jau 10 sērkcociņu sērs var apraut skrūves vītni, tad ko var izdarīt desmitiem un simtiem tonnu pirotehnikas slēgtos konteineros un telpās? Iznīcināt - to var. Tāpat ir absolūts stulbums šaut pirotehniku blakus daudzstāvu ēkām - to pašu sprāgstvielu dēļ. Parciņu mums daudz, ielu daudz, līdzenumu pilns visādos pļavniekos (kur pļavas nav) un purvciemos (kur purvu nav, tik betona miskastes ar logiem).

Mans viedoklis - šaut vajag. Šovu vajag. Svinīgu notikumu vajag - to tāpat ir pārāk maz dzīvē. Tikai bik smadzeni jālieto, jāsaprot, ka strādājām ar sprādzienbīstamām vielām, kuras tonnām nevajadzētu glabāt apdzīvotā vietā - tāpat kā kaujas munīciju tādā vietā neglabāsi. Ķipa esam drošības dročīšanas ērā, bet domāt par patiešām bīstamām lietām kaut kā nedomājas, tirliņi atrauj sev pirkstus 'n shit, jo nav izpratnes par produkta ietekmi uz gaļu.

Kopumā - interesanti. Sprāgušas ir vairākas šādas rūpnīcas un noliktavas, reku doķene par vienu no zināmākajiem incidentiem:
https://www.youtube.com/watch?v=GdAfUzKu-IM

disfigurator:

Starp citu - ja online sanāk izvairīties no PayPal un tā produkta Honey lietošanas - stipri iesaku to darīt.
Bez krāpnieciskiem kuponiem varam iztikt kā visu mūžu līdz šim un vairumā vietu - norēķināties ar bankas karti ir ērti. Ja bail kartes datus atstāt random interneta lapā - varam iekš Revolut kaut 100 kartiņas taisīt vienreizējiem darījumiem ar ierobežotām summām. Ja sākas ziepes - dzēs ietekmēto kartiņu un krāpnieki paliek ar garu degunu, bet tev - nekādu seku. PayPal šādu drošību nepiedāvā, bijuši iesaistīti nevienā vien skandālā. PayPal ir shady uzņēmums kopš 1. tā dienas un krāpnieciskais Honey pārlūka paplašinājums - vien pēdējais otas triepiens portretā. Ieberzās čaļi, tiekot pieķertiem naudas izkrāpšanā un cilvēkdatu tirdzniecībā.

Gudras galvas izzondēja PayPal Honey kodu, secināja krāpniecību dižos apmēros, informēja par to sabiedrību caur YouTube un krāpnieciskais uzņēmums uzreiz jūtas apkāsts, šobrīd mēģina apklusināt šīs gudrās galvas/neatkarīgos žurnālistus ar draudiem. Jo nauda, svēta ir tikai nauda un patiesība šodien ir bīstams ierocis.

Jo lielāka šī video aprite, jo PP būs grūtāk dirst tukšu un tīt ap pirkstu sabiedrību.
https://www.youtube.com/watch?v=wwB3FmbcC88

disfigurator:

Pusmūžam tuvojoties, mēģināt sākt apgūt RPG spēles? Ko ne, smadzeni vajag pabakstīt. Pirms X gadiem uz šāda potenciāla bāzes iegādājos Vagrant Story PS1 spēli. Tā tur man ilgi krāja putekļus un tagad jā, mēģinu saprast visas mehānikas un lietiņas.

Salīdzinoši ar citiem žanriem - šķiet debīli rakāties pa Menu visu laiku, lai pareizai problēmai piemeklētu pareizo risinājumu. Atnāk cits naidnieka tips, ver atkal vaļā, rocies, pēti status un skaties, kas niknāk tam ērmam kodīs - sitiena spēks viens pats neko nedara, ja nav pareizais Affinity un nav pielikts klāt dārgakmens, kas sāp tieši konkrētajai klasei - šķiet baigi saraustīti, neveikli, vērtējot iz Action/Adventure spēļu puses. Pusi spēles iekš Menu pavadi - laikam jāpierod. Un to, ka stiprāks zobens nepareizo klasi slāna daudz mazāk par zobbakstāmo nazīti ar pareizajiem statiem - pieleca tik pēc vairākām stundām izmēģināšanas : D

Bet nu, darbā iestājoties rāmajai sezonai, prasās smadzenes kustināt - apgūt līdz šim ignorētās RPG lietas diezgan labi čīkstina smadzeni un tieši prasās mēģināt citu žanru, jo pret iemīļotajiem studijas izturas vienkārši slikti, biznesa modelis mainījies no dodoša uz ņemošu.

Vērtējot pēc sajūtām ķermenī - visas tās sarežģītās, savstarpēji mijiedarbojošās lietiņas apgūt diži neatšķiras no tā, ka tevi darbā iemet neapzinātā frontē un tad no viena gala jāsāk bakstīt, lai saprastu vidi un lietiņas, citādi progress nebūs.

disfigurator:

Varu sev jebkurā brīdī izraisīt tirpiņas/zosādu.
Pajautāju botam, cik tas ir bieži sastopams cilvēkos. Bots izspļauj 0,5-1% iedzīvotāju + neapzinātā daļa. Pazīstu vēl vienu šādu cilvēku un mūs vieno tikai forums un sieviete - mana bijusī, viņa tagadējā.

Forums: ankh.lv, kas savulaik nostrādāja kā vienīgais pareizais sociālā tīkla piemērs - visa draugu un paziņu bāze faktiski no turienes.
Plus kāds vecāks zvērs no bradajumi.lv

Tam ir termins pat: VGP (Voluntary Generated Piloerection). EDIT: pieteicās vēl viens cilvēks, tagad mūsu ir 3 un forums visiem kopīgs! :D

disfigurator:
Pirms tehnoloģijas ierašanās mums uzticējās, mēs:

1
Dzīvojāmies visu laiku pa āru - pasaules izziņa caur maņām, dubļiem, asinīm, imunitātes kačāšana caur dubļu rīšanu, nokrītot no velo. Kaulu pieslīpēšana ar asfalta slimību un visas pārējās labās, raksturu rūdošās lietas. Bijām mājās līdz ar tumsu un tā bija pašsaprotama realitāte, kas ātri ieaudzina patstāvību. Viss sāka iet uz dirsu kaut kur ap "Safeguard" ziepīšu reklāmu laiku, kad pēkšņi sāka kaut kādu drošību un sterilitāti kačāt sabiedrībā, kļūstot garā un miesā mīksti, akūti no jelkāda riska mūkoši.
2
Visādi citādi daudz laika pavadījām bez vecāku uzraudzības - reiz pilnā ātrumā skrēju pa stroiku un ierāvu ar galvu betona sijā. Asins pušu, gaļa tek ārā. Nekas - slauku asinis no sejas, eju vēsi uz mājām aplaizīt brūces. Slimnīca, šūt? Slims, vai, man sūda pušums tikai! Citā epizodē - ments draudēja šaut, ja nelīdīsim no objekta ārā. Adrenalīns mani mega ātrumā pārsvieda pāri augstai sētai. Bratanu gan noķēra. Kopš tās dienas uz mentiem skatos kā uz licencēti bruņotiem psihopātiem - labāk pa gabalu, labāk neiesaistīt savā dzīvē nevienā pašā brīdī. Paši tiksim galā, dekorētais idiots lai labāk mēģina to meklēto personu sarakstu saīsināt...
3
Taisījām trasītes un tramplīnus, gājām uz sašķūrētajām smilšu čupām/tramplīniem blakus jaunceltnēm. Reiz es izdomāju - jāpamēģina to kalniņu izlekt. Liels, baiss, nekad nav darīts, sveša lieta. Bet kas tad tur tāds varētu būt, ne? Brīvi ripoju pa kalniņu, uzminu un lidoju. Nedalecu līdz nogāzei, sanāca augsti un nopļeckājos gar zemi, parubījos uz tramplīna augšas līdzenās daļas. Pamodies skatos - ričuks uz pusēm, man sasitumi un bik asinis. Pieceļos, noslaukos un ričuks pār pleciem, stiepju kilometru uz mājām - moš tomēr varēs sametināt?
4 ( ... tālāk ... )

disfigurator:
Kad vakari pārāk gari, ielīst segās un laptopā uzlikt kādu labu doķeni - tēma!

Vakardienas Iwo Jima doķenes komentāros labs jautājums pavīdēja - kāpēc nemeta atomeni uz šīs militarizētās salas bez civiliedzīvotājiem, bet meta uz pilsētām? Vai tiešām tikai līdzenas pilsētas arguments liktu japāņu pimperiālismam atmirt?
Bāze ir bāze - pofig, cik episki nopostīta. Bet izvarota pilsēta - tā hito citādi.

disfigurator:

IMHO šāda gala pieeju derētu apgūt mūsu mīļajiem konservatīvajiem, jo neviens jau nespiež un nemāca mainīt identitāti. Ja no konservatīvā ko prasa - tad nebūt aktīvam pidaram.

Yes, he's gay. But that's okay!

disfigurator:
"Brīvdienas nav manas laimīgās dienas" - sīks būdams nesapratu šajos vārdos ietverto, to sūro sāpi paslēpto. Kaut dzīve nebūtu devusi to saprast. Bet deva un saprotu.
Priecīgus svētkus ar ģimeni bagātajiem. Kam tas liegts - virtuāli piesēžu blakus vienkārši paklusēt. Ir skaisti arī šādi.

Brīvdienas indeed nav manas laimīgās dienas.

disfigurator:

Laikam jāsaņemas un jāuztaisa mini virtenīti savai palodzes mini eglītei. Atbilstošu cokolu LV tirgū nav un sūtīt no ārzemītes - baigi sālīti tādam priekam un cokols sanāk neglīti liels attiecībā pret spuldzīti, tāpēc jāuzlodē paralēla slēguma ķēdi pašam, smuki cenšoties izolēt 220V pie katras spuldzītes. Darāms, tikai mans lodāmurs ir lodāmura funkcijas imitators ar strauji krītošu temperatūru, tikko kā sāc kaut ko lodēt... Tas visu apgrūtina, bet nez - jāpacenšas moš tāpat vai arī jāaiztek uz bodi pēc jēdzīgāka lodāmura...

Šādas neona spuldzītes, kuras rada diezgan jauku šaudīgas liesmiņas efektu. Interesanta tehnoloģija - radīta speciāli tā, lai tā neona gaisma nebūtu stabila un gaisma gar liesmiņas formas elektrodiem smuki šaudītos. Saplēsta ož pēc amonjaka un melnie elektrodi ātri kļūst balti.

disfigurator:

Ir patīkami, kaifīgi un gandarījums noplēst līdz betonam tapetes nez cik slāņos, nez cik tālus padomju laikus krājušas. Tā miklā betona smarža! Būtu baigi labā brutālisma estētika, ja vien rūpnīcā/ceļot būdu nebūtu viss betons nejauki špaktelēts un nomālēts.
Toties rīt pie tā gludumiņa skaisti salips flizelīna tapetes un būšu pietuvināts bijušās draudzenes mammas dzīvokļa remonta beigām. Garlaicīgi gan nebūs - visādi izvirzījumi, durvis, ailes u.tml. lietas priekšā. Bet nekas, tikšu smuki galā.

Skaisti būs un virtuve - jau ir!
Uztaisīju foršas LED gaismas virsmām, pievienoju to trafiņu pie tvaika nosūcēja kontroliera - slēdz gaismu tvaika nosūcējā, izgaismojas arī visas virsmas ar jaudīgu, vienmērīgu un uz silto pusi velkošu gaismu! Līdzīgi uztaisīju bijušās mājā, tikai ne tik profesionāli, jo nav noturīgāka risinājuma par pagaidu risinājumu.

Taisot ņammu, labs daudzums labas kvalitātes gaismas nekad nav par daudz - sevišķi vecākam cilvēkam.
Atstāju aiz sevis labas lietas, hehe.

disfigurator:
Kurš aprija visu cibu?

disfigurator:

Monoteiskās reliģijas, kuras siro uz ielām: "Ser, saskaņā ar mūsu informāciju, Jūs mirsit, ja mums tūdaļ nesekosit!"
Cik šādu reliģiju, tik ellīšu. Izvēle, garlaicīgi nebūs!

disfigurator:

Ciest nevaru Origo un Latvijas dzelzceļa stacijas ēku. Zelta bļa doma ir sabiedriskā transporta lielāko mezglu laist cauri lielveikalam, kurā nesteidzīgi idioti zombē pakaļ sūdiņiem bez latvju zīmēm un tad 500 no vilciena izlekušie steidzīgajie zombji šaurajos tuneļos baksta lēnajos, iedami ne pa labo pusi.
Superīga ideja, cepums! Tikai naudas dēļ. Viss sūds tikai naudas dēļ.
Cerams, ka remonts pienesīs labumu cilvēkam.

Lielveikals kā kultūras centrs un brīvā laika pavadīšanas vieta. Nediagnosticēts vēzis normiju ķermeņos. Mirsti, jel, komerc"kultūra".

P.S.
Eju pēc Dødheimsgard un vēl 2 platēm. Skanēs labi. Cerams. Moš saidkvestā jāpaņem kāds portvīns vai krietns stauts...

disfigurator:

2025. turpināja būt pārmaiņu gads no visiem galiem. Tīri mūzikas ziņā 2024. gada novembra beigās tika sperts būtisks solis, par kuru esmu priecājies arī te ne reizi vien: uzmetu par neizturamu kuci kļuvušo Spotify! Tagad man ir jauna draudzene un mēs baudām cieņpilnas savstarpējās attiecības: skaņuplates! Pat jauno atskaņotāju pacienāju ar adatu no augstāka plaukta!
Kā gan citādi? Gadiem ejot, arvien vairāk uzzinu par netīro veļu biznesa aizkulisēs, par vieglas pieejamības lietiņu ietekmi uz to vērtējumu tīri psiholoģiski; par to, cik maz mākslinieki saņem un ko spiesti darīt, lai konkurētu un kā Spotify atrod arvien jaunus veidus kā nemaksāt... Karoč - apnika būt zobratiņam ekspluatējošā un visu enšitificējošā mašīnā. Pārslēdzos uz karalisku fizisko mediju.
Nomainīju ērtību pret ievērojamu skaņas kvalitātes pieaugumu un atpakaļ neskatos. Tagad jau šķiet, ka albums nav īsti izdots un nav īsti dzirdēts, ja nav pieejams skaņu platē. Un daudz, kas nav pieejams - tas arī labi - kamēr neesmu ievācis to, kas eksistē, varu gaidīt to, kas neeksistē.

Tagad ir grūtāk izsekot klausīšanās paradumiem. Ak, vai... ( ... tālāk ... )