Viņš jutās savādi noguris un morāli iztukšots. Kā tukša zupas skārdene kāda popārta gleznotāja darbā. Pat izēstās zupas karotes vairs nebija. Tikai tukša skārdene, kurā vēl nedaudz zupas atlieku - sakaltušu.
Viņš jutās noguris. Mazā galerija nebija pārlieku apdzīvots nostūris. Paldies dieviem. Tās klusums un savādā smarža ļāva nejust un nedomāt. Vienkārši atrasties nedaudz bezsvara stāvoklī.
Viņš nevēlējās atrasties starp sapņiem un nomodu. Viņš gribēja atrasties tajā aizplūšanas stāvoklī, kad gars jau pametis ķermeni, tomēr vēl bija sasniedzams. Viņš stāvēja telpas vidū, acis aizvērsis, nedaudz atliecis galvu. Viegli, spokaini pirksti pieskārās zēna sejai.
Pelēka klusuma migla klāja viņa ķermeni, viņa plecus. Kā auksts ūdens ritēja pār zēna vaigiem. Viņš nejutās grebšanai gatavs, pēc zāģu skaidām smaržojošs dēlis. Viņš bija salikusi malkas pagale. Pamesta viena naktī zem lietus mākoņu klusā spožuma. Un tikai klusums ritēja pār viņa kaklu. Kā pelēkas asinis no jūga vēnas. Atstāja aiz sevis mitru sliedi.
Vai tur kāds nāca?
Nē. Laikam nē. Vien viņa paša sirdspuksti atbalsojās telpā. Un arī tā bija tikai ilūzija. Demiens bija skelets. Viņš bija kauli, kurus drīz iznēsās vējš. Putekļi vējā, vai ne? Tikai un vienīgi. Kāda bija sajūta, kad tavas dzīvības sulas tevi pamet? Vai parādās nogurums? Nespēks? Kas? Viņš gribēja zināt. Kā izgaist.

Vēl viena briesmīgi garlaicīga diena skolā.
Varētu vairāk arī vienkārši nenākt. Bwā.

es šodien iejutos mūzikas skolotājas ādā.
Un vispār, man radās respekts pret skolotājiem kā tādiem. Laikam. Vismaz pret kontroldarbu labošanu. bet es varētu piepalīdzēt skolotājiem viņus labot ^_________^ murr diena.

tu pašlaik esi mana atkarība
līdz kaulam
līdz dvēselei
tik dziļi

un zini? man vienalga
ko citi saka
man prieks
ka esi mana atkarība

jo es tevi jau mazliet mīlu.

Man sen nebija tā bijis. Kad kādu gribās.

Un ko vispār domā viņa? Ak jā - viņa, vai ne? Nu...homofobija var iet u iespert sev pa pēcpusi. Man viņa ir vienaldzīga. Man patīk meitene, un man patīk tas, ka man patīk meitene.

Es šovasar gribu būt brīva. Un nēsāt viņas bildi savāmakā.nekaunēties. Just. mīlēt. lidot...


Un eņģeli lido, vai ne... ?

Ejam tējot!!es izmaksāju :)

bija jauki. līdz brīdim. un tagad vairs nav. es nezinu, kāpēc... bet viena sms uzsita to visu, kas bija vakar atkal atpakaļ. neviens nav ideāls, vai ne? un neiesim pie Līvas. aizmirsties tagad. es lakam piedzeršos šovakar, jo citādi būs auzas. jau tagad ir. Paldies, Laum. Man vienmēr viss o.k. Un tu nesatraucies.

Vakar bija patiesi forši satikt Felitu un Nemru ^_^ Jūs man uzlabojat garastāvokli. I love magic!! :D

Blackmore's night ^_^ Šodien.

skola man pamatīgi bojā dzīvi un tomēr..tagad gribās, lai būtu vairāk ko mācīties, jo man katastrofāli trūkst laika visu izdarīt. eksāmenu es negirbunegribu likt, bet kaut kad dtrīz būs jāsāk mācīties.

man bija forša pagājusī piektdiena. man bija Earny un man bija pozitīvi un absolūti smieklīgi. kā vienmēr bija vērts aizlaisties no kirevu valodas, lai aizbrauktu uz Rīgu, dabūtu savus dvd un satiktu Earny. ^^

alnis turpina aļņoties un tusēt ar susļikiem. rīt koncerts. ceturtdien skate. fun.

kedas un pica.
smiekli.
Imago.
alnisms un apelsīni.

draudzēsimies?

Sveicināts mīļo, Ziemssvētku vecīt!
Mans vārds ir Amanda. Man ir tikai 17 gadiņi! Ne daudz ne maz, bet es ticu un ceru, ka Tu eksistē un pašlaik lasi manējo vēstuli.
Mana mamma ir ļoti barga tante. Viņa man neatļauj rakstīt vēstuli Tev, un tāpēc es sēžu zem gultas un rakstu šo vēstuli. Mamma izlaiž mani pastaigāties tikai līdz pulksten 23. Kad es viņu neklausu, tad viņa parasti sviež man ar ar nazi un bieži trāpa taisni pa seju =( Reiz man nervi neizturēja un es viņai pateicu: cilpo dillēs!
Manējais tētis ir mūziķis, atnākot no darba ar sliktu garastāvokli, viņš uz mani kliedz: sīkā!!! Un liek man remontēt viņa traukus. Bet es nemāku nenieka remontēt, un tāpēc man sanāk mandarīni. Tad viņš dusmojas vēl vairāk, un aizliedz man ar draugiem spēlēt paslēpes. Vēl tētis izdomāja man iesauku, un tagad sauc mani nevis "Amanda", bet gan par mīļumiņu! Sākumā tas likās forši, bet vēlāk totāli pieriebās.
Visā visumā, Ziemassvētku vecīt, ja Tu nēsi nelieties, tad Tu sapratīsi cik man ir neciešami.
Dārgo Ziemassvētku, vecīt - pūkainais zirgs Tu tāds! Paņem mani pie sevis vai arī atsūti man ar' nazi. Vēl izdari tā, lai tuvinieki mani mīlētu un biežāk dotu naudu priekš tējas. Mīļo ,Ziemassvētku vecīt, Tu esi mans pēdējais glābiņš. Ceru ka Ziemassvētkos, zem eglītes es atradīšu mūziku. Ziemassvētku vecīt, saproti cik man ir neciešami. Ja Tu neizlasīsi šo vēstuli, vai arī tā nenonāks līdz galamērķim, tad es nomiršu.
Atceraties ka es ticu Tev, maita!
Ziemassvētku vecītim! Amanda.

Es atkal esmu pie sava kompīša un tas ir ļotiļoti pozitīvi.
Lasu "The Tales Of Beedle The Bard".
Patīk.

Baltas mākoņu aitiņas ganījās zilajā debesu pļavā. Viegls vējiņš plivināja kokiem vēl nenobirušās lapas. Daba likās iegrimusi mierā, kurš novembrī bija baudām gaužām reti. Biežāk varēja dzirdēt lietus lāses ritmiski sitamies pret rūti.
Pienācis tas laiks, kad smaidi sejās kļuva skumjāki, nopietnāki, vai izzuda pavisam. Pelēkā miglas seģene biežāk no rītiem klāja laukus un cilvēkus. Saules redzēja maz.
Vakaros gribējās vien iekurināt krāsni un sēdēt pie tās atvērtām durtiņām. Lūkoties kā šaudās sarkanas un dzeltenas liesmu mēles. Kā sprēgā dzīvība ugunī. Klausīties, kā vecmāmiņa, adot rakstainu cimdu pāri, stāsta par savām jaunības dienām un par svecīti logā. Dzert kumelīšu tēju, kura pielikta karote viršu medus un uzdziedāt kādu tautasdziesmu par siltu, jauku istabiņu.
Nogurums un saltums šādos brīžos allaž nolien aizkrāsnē, no kurienes uzglūn ar savu pelēko aci. Tomēr pat viņu lūrēšana nespēj aizbiedēt to siltumu, kuru sirdī ienes rudens mierīgie vakari, kuri pildīti sirsnības un mīlestības.

rādās, ka es gribu ar kādu iet dzert tēju.
enīvan?

atkal esmu.

tā, es rīt off līdz 4.jūlijam.
ja kādam mani baigi savajagās - telefons būs līdz, vairāk gan nekā nesanāks.

šodien kārtējo reizi sapratu, cik ļoti man dažu pietrūkst.
Earny - tu vnk esi da best māsa :) I hope you know it. Bija jautri :D kaut īsi, bet jautri :D elfs.
kājas sāp pēc nelabā, fočiks pilns ar bildēm (kuras slinkums lādēt kompī)
un jā..


daudzdaudz pozitīva.




jo palmas zaļo vienmēr XD

The sky is blue and the sun is shining
I feel like a bum with a pocket full of diamonds
Im free as a bird and my spirits flying
Thats enough to keep me smiling
/Tim McGraw /

"Dzied Cēsu kultūras centra jauktais koris "Wenden".Bēdu manu,Lauztas priedes, Aizej, lietiņ. Diriģente Marika Slotina-Brante, kormeistare Līga Simonoviča, koncertmeistare Olita Neimande."
Un wenden dodās augšā uz podestiem Valmiera 5. vdsk.
"Bēdu manu...."

"Dzied Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris. Aizej lietiņ, Gaismeņa ausa, sauļeite lēce, Trīs Zvaigznes. Diriģente Marika Slotina-Brante, koncertmeistare Olita Neimande."
Un Draudzīgie aiziet. Fotgrāfs kko dikti knipsēja mūs.
"Es tevi ļoti gaidīšu..."


Rezultāts.
Wenden 43,44 punkti un 3.vieta


Vidzeme 38.00 punkti un pateicība + piebilde no žūrijas, ka šis koris nebij cienīgs atrasties pusfinālā...

Draudzīgie 41,22 punkti un arī pateicība

Līgatne 41,22 punkti un arī pateicība
Beverīnai kaut kādi 42 punkti un arī pateicība


!Wenden no Cēsu koriem ir vienīgais, kurš dabūja vietu!

nevajadzīguma sajūta nemitīga.
es cenšos, bet viņi ar mani nerunā.. kāpēc viņi vēl ir te?

Ko toreiz Kiršjānis teica?

"Neiesim pie Līvas, Līva nav labs cilvēks.."

nav.

man ļoti patika šodiena.
Biķernieki un teika un viss tikai Martinam pateicoties.
[fanfaras]

Nju jā, iesauļoties gan neiesauļojos, bet meža gaisu nobaudīju pilnībā un tējas dzeršana arī bija lieliska pēc tam in da Rīga.
Rīt jau atkal mēģi, bet tas nekas, no rīta ar riteni izbrauciens un pēc tam jau var visu ko izdomāt. :)