Bongo Cat - Numb | 5. Dec 2024 @ 12:39 |
---|
|
Dažiem par šausmām es vakar Instagramā atklāju šo.
https://www.youtube.com/watch?v=x-gQggvKEHw
|
|
Mana dienišķā izklaide ik pa laikam atmiņā paceļ visādus interesantus faktus, un viens no tiem man lika aizdomāties par šādu lietu. Manai mātei ļoti patika svinēt svētkus. Nekas neparasts - esmu dzirdējis gana daudz stāstu, par entuziastiskām sievām, un neieinteresētiem vīriem. Un manai mātei gribējās svētkus padarīt par ģimeniskiem, iesaistot bērnu un tā. Arī nekā neparasta. Ja es baigi gribētu, es šo visu varētu aizšrinkot līdz viņas pašas bērnības pieredzēm, jeb to trūkuma.
Bet tā epizode, ko es atcerējos, bija tā, kur es vēl pēc pusnakts sīpola mizās mēģinu novārīt pēdējās olas, jo manai mātei licies, ka ir nepieciešams nokrāsot deviņdesmit olas, un man jau ir dziļi pohuj, kā tas izskatīsies, un cik procenti no tām saplīsīs vārot. Es šo epizodi atceros arī tāpēc, ka palīgā bija atnācis sencis, kurš parasti ļoti labi mācēja novilkt robežas, un šādos pasākumos piedalījās ļoti nedaudz, bet acī redzot šī aina viņam lika izkāpt no viņa paša komforta zonas. Bet kopumā tas nebija netipiski, ka vecākais bērns tika iesaistīts visādu plānu realizēšanā bez lielas iespējas tos apšaubīt, un tas vecākais bērns biju es. Bla, bla, bla.
Jautājums, kuru līdz šim es kaut kā nebiju iedomājies uzdot - a kur bija māte tanī brīdī? Nav tā, ka viņa vienmēr tā darīja, bet arī tas nebija netipiski, ka viņa kā projvads ieradās ar plānu un materiālu, nometa to priekšā, iedeva instrukcija, un kaut kur aizpisa. Un nevarētu teikt, ka viņa pazuda kaut kur dīvānā pie televizora ar cigareti vai avīzi, viņa vienmēr kaut kur aizpisa ar kādu cēlu mērķi. Tas pats sencis - lai gan viņš neizcēlās ar lielu iniciatīvu ikdienas chores, tomēr bija ar normāli apmaksātu darbu, lai nebūtu tāds stragls par dienišķo maizīti, cik nu deviņdesmito sākumā tas vispār bija iespējams. Tagad retrospektīvā man laikam ir jāsecina, ka šī visa smagā vezuma vilkšana bija vairāk balstīta emocionālajos iemeslos, nevis praktiskā nepieciešamībā. Bet tomēr kādu naratīvu tā ir atstājusi manās atmiņās. |
Kā sauca multeni? | 5. Dec 2024 @ 10:02 |
---|
|
Nevaru atrast, kā sauca filmu, kuru nupat novembrī Turkish Airlines tālajā lidojumā noskatījos tikai līdz pusei.
Sižets: meitene dzīvo uz ielas (precīzāk, tornī), kopā ar diviem dzīvnieciņiem, vienā laidā apzog apsargu, pārģērbjas par princesi un kopā ar šo pašu apsargu un puiku - vēderrunātāju, kas cirkā uzstājas ar rokas lelli, dodas uz mežu meklēt kaut kādu dārgumu. Bija ĻOTI SMIEKLĪGA. Un smuka. |
Lil Dicky - HAHAHA I LOVE MYSELF | 4. Dec 2024 @ 18:59 |
---|
|
nogriezu sev īsus matus, un tagad cilvēki saka, ka es izskatoties bīstams, un viņi nevēlētos ar mani sastapties vēlīnā decembra pievakarē jāpiezīmē, ka to viņi pastāstīja jau tad, kad bija sastapušies ar mani vēlīnā decembra pievakarē un? lūk, kāda bija jēga kādam uzist sev inku uz kakla? mati ataugs, inks ir gandrīz permanents |
Phoenix Rising | 3. Dec 2024 @ 22:58 |
---|
|
Vajadzēs zināmu laiku, lai apkopotu domas un vārdus par "Phoenix Rising", bet man gribējās redzēt šo stāsta versiju, lai spētu formulēt viedokli par to ne tikai no ziņu virsrakstiem. Ja nu kāds vēl meklē šo divu sēriju filmu, un nevar viņu dabūt, jo man bija zināms stragls viņu dabūt, let me know.
|
|
Nu, ko, Dienvidkoreja arī sataisījusies uz ballīti? |
novembris | 3. Dec 2024 @ 18:46 |
---|
|
es vispār pēdējā laikā esmu sev ļoti, ļoti neraksturīgi neuzmanīga. es, piemēram, aizbraucu uz Rīgu un neaizslēdzu mājas durvis (K to konstatēja atbraucot no Rīgas nākamajā dienā), aizbraucu uz Valmiermuižas treniņu bez sviedrenes (labi, ka treneris aizdeva), noskrāpēju Škodai tās durvis (400+ eur, bļe). kaut kas vēl bija. un kas vēl tikai būs?Garastāvoklis:: moš jāpaguļ diendusa Mūzika: Maskačka
|
|
no eksistenciāliem jautājumiem es bieži vien iedomājos par to, kas notiek, ja tu nejauši norītu lapseni, ko tā darītu - iedzeltu rīkles dobumā un nomirtu (cerībā, ka paņems tevi līdzi), vai arī gaidītu, kad tu vēlreiz atvērsi muti, lai izlidotu brīvībā, vai arī gaidītu, kad cilvēks to konsumēs, un varbūt dzīvu izvadīs no organisma |
|
esmu sākusi "strādāt" ar māteri, kuras latīniskais vārds nozīmē "lauvas sirds", un tas viss ir tik ļoti pareizi un esmu sajūsmā par šo jauno draugu |
tējas miegam un sapņiem. | 3. Dec 2024 @ 11:55 |
---|
|
Meklēju tējas labam miegam un sapņiem.
Reku šitādas jau pasūtīju, bet gan jau jūs gudrie humanoīdi zināsiet ieteikt vēl ko vairāk: african dream root african dream herb extract uvuma omhlope calea zacatechichi |
|
Heijā, Prometejs izdos latviski Pračeta Guards! Guards!, vai nav lieliski. Sirsnīgi noteikti izlasīšu latviski ar lielu reveransu tulkotāja virzienā. |
|
Agape pēdējās dienās liek atbildēt uz jautājumiem dziesmu lirikās, kas ir mana mīļākā lieta. Diezgan viegli bija atbildēt uz jautājumiem par to, kā bija. However, šodienas jautājums mani drusku nolika uz lāpstiņām.
"Share the lyrics of a song that currently resonates with your life."
Varu derēt, ka vairumam šis būtu easy game.
|
|
Ir vērts no rītiem pie kafijas palasīt... ko nu katrs no rītiem lasa. No raksta par "Food Hero" aplikāciju, es uzzināju, ka Čaka ielas lokācijā veiksmi izmēģina nākamais vegānu projekts ar nosaukumu "Vegan Brunch".
Un tagad jocīgākā daļa. Pēc "Food Hero" uzinstalēšanas, es uzzināju, ka aifonā tagad ikonu var novietot jebkur uz ekrāna. Viņš tās automātiski nekārto pie augšējās kreisās malas. Android lietotājiem tas, protams, neliksies nekas īpašs. Bet ņemot vērā arī zināšanas, ka vairākas ikonas var pārvietot uz citu ekrānu, nekārtojot tās mapēs, oooh, I gonna move some icons today.
|
|
padevos mānijai, tagad uz galda stāv LG 40WP95X monitors (curved, 40 collas, jeb 100.9cm - 999€). Pēc tam vēlreiz padevos un iegādājos 4070 OC Super RTX video karti (Asus, 655€). Un nu var rambāt Cyberpunk iekš 5k izšķirtspējas, ar Raytracing, apmēram 40 FPS. (Gan ar frame generation tehnoloģijām, jo parasts Raytracing apmēram 6 kadri sekundē spēj izdot). Bilde tā pa visu field of view, tiešām iespaidīgi.
Jāatzīst arī ka Raytracing piedod to īpašo garšu, tā ka spēlēt ir vērts. Bez RT Cyberpunk īsti neelpo. |
|
Laikam būs jānopērk atkal D vitamīns, kaut kā pēdējā laikā esmu palikusi drusku miegaina un sagurusi. |
|
Man nekad nav bijis un nebūs Tomijs Hilfigers vai Lacoste, bet tagad esmu ticis pie savas pirmās Fjallraven jakas. Feels very adult.
Otrs atlaižu sezonas izraisīts maksājums bija par Letterboxd Pro. Tagad varēšu jebkādos laikapstākļos ar savu matcha latte termokrūzē iet uz Splendidu skatīties pretenciozu kino... ar Svintoni galvenajā lomā. |
|
Ko jūs darāt ar mašīnas rokas bremzi? Paraujat, noraujat, pagriežat, iestatāt? kā jūs to sakāt? |
nolūki un piegājieni | 2. Dec 2024 @ 09:27 |
---|
|
Vakar no pēclaunaga snaudas pamodusies nodomāju- jāsariktē piparkūku mīkla, lai vismaz kādas nebūt uzvedinošas pazīmes par tuvojošamies saulgriežiem un tā, citādi instagrams pludo ar vainagiem un pirmās sveces dedzinātājiem, bet mēs te, zin, grīdlīstes montējam (!).
Zināju jau, kuru recepti ņemt, zināju arī to, ka šitā te, precīzijas konditoreja radina visas sastāvdaļas iepriekš sasvērt, sagatavot un vēlams, salikt secīgi pa ķērienam, lai gludāks process. Izveidoju piedevu ķēdi pievienošanas secībā, saliku kreisaja pusē sausos, labajā- slapjos ingredientus, smalki berzu piestā zaļo un melno kardamonu, visādus piparus un čili, smaržoja debešķīgi, atradu gadus gadus vismaz 8 noturētu iesala sīrupu un tumšo cukura sīrupu (šos fenomenus, jāsaka, es nesaprotu, bet ok), tiktāl viss gludi.
Gludi arī kusa sviests katlā un saplūda sīrupi ar garšvielām un pirmie milti turpat, bet maisīšanai uzņemot apgriezienus es brangi salepojos par savu varonību mājturībā, šitātetiklabivissiet, ja.
Tad mājās pārnāca un sarunāties par svarīgām lietām arī turpat uz līdzenas vietas gribēja mīļotais un te tad arī visa mana konditores koncentrācija pa bemburiem, receptei aizklapējās ekrāns, paļāvos uz atmiņu un Sandras minēto "roku sajūtu" un pēc tam, kad viss kilograms smalko miltu bija ietūcīts, man gluži kā no citas planētas uzsmaidīja mazā baltā bļodiņā aiz miltu kārbas noslēpies olas un skābā krējuma maisījums. Tur vairs neko, "first shitty prototype"/ "fail fast, learn faster" evaņģēlijs acupriekšā.
Tā nu uzcepu pāris olu-laktozes brīvus cietus, trauslus krunkainus finierīšus, kuri garšo pēc tiem cepumiņiem, kurus mīlīgās kafejnīcās piekabina pie tasītēm. Droši vien, pēc sīkas mīklas pagalītes tomēr aiziešu kāddien pakaļ uz kurnebūtieni. (kaut kam no tiešās pirkšanas pulciņa bija laba p. mīkla, rasbainieks, atmini? ).
Zaudējumi ir sīki, šis lieliski organizētais process bija arī tīrīgs, arī galvenais ir sasniegts- māja godam smaržo pēc. Jābūt ļoti specifiskam tomēr savā mērķu uzstādīšanā un līdzekļu izvēlē, čabulīši. |
|
|