Merilina
30 January 2019 @ 12:34 am
...  
runājiet ar tiem, kas nav vēl aizausti
 
 
Merilina
29 January 2019 @ 11:26 am
reizēm  
Kad uzgaidāmajā rindā vai uz ielas redzu kungus (tā ap sešdesmit un septiņdesmit), kuriem ir glīti izgludinātas un iebuktētas bikses, es saprotu, ka kaut kas šajā pasaulē ir kārtībā.
 
 
Merilina
24 December 2018 @ 01:51 pm
mīlestība  
Klusi šalkdami, skrien upju ūdeņi, klusē melnas egles un paspārnē miegaini runājas bezdelīgu bērni, jo ne visi izkrīt no ligzdām. Aizdārd vilciens - tur kāds aizbrauca pretim savai laimei. Un viss tek un šalc, un mirdz, un klusē, par spīti meliem un liekulībai, pastāvīgs un mūžīgs. Un dzimst bērni. Un cilvēki ne tikai guļ kopā, bet arī mīl. Un uz mīlestības, bērniem, zilām naktīm, upju klusās irgšanas un melnām eglēm kā uz ziloņu mugurām arī turas mūsu pasaule.

:: Regīna Ezera ::
 
 
Merilina
18 December 2018 @ 10:51 am
ķirškoks  
lai vienmēr būtu kāds, kas zem pavasara ķiršiem iededz ugunskuru, kas neļauj ziedpumpuriem nosalt...
 
 
Merilina
14 December 2018 @ 02:59 pm
tālums  
braucu autobusā un skatos uz skaistiem un tāliem apvāršņiem, uz mežu galiem un koku sāniem...uz to kā bērzi rindā skaisti stāv, it kā kāds tos mērķtiecīgi būtu iestādījis tieši tā, lai veidojas bērzu gaiteņi viens pēc otra un man reizēm gribas tādu dzīvi, kurā var piestāt lauka malā, izkāpt ārā un būt plašumā vai sēdēt uz žoga, vērot zirgu ganības un rīta agrumā just bezgalību visapkārt, rasotos rītos, pilnos ar miglas vāliem, sēdēt augstajās gravās - lai labi paliek. joprojām.
 
 
Merilina
13 December 2018 @ 12:16 am
00.16  
cik skaisti un rāmi tieši tagad snieg...
 
 
Merilina
03 December 2018 @ 12:36 am
,,mani mierina sniegs"  
Tas notika pirms daudziem gadiem, kad vēlu naktī uzsniga sniegs un kopš tā laika, smagi apsniguši koki - dārzos, uz ielas vai mežā, man liek domāt par vārdiem ,,Ziemas dārzs".

Tas ir kāds koncepts, vārdu savienojums, kas man ir ļoti tuvs, kuru, šķiet, tikai es saprotu, bet reizēm, kad to lieto citi cilvēki, man viņi šķiet tuvāki nekā viņi patiesībā ir - es tādos brīžos pa īstam sāku ieklausītos viņos.

Lai nu kā, man togad bija ļoti bail no nenovēršamā, no visvienkāršākās gadalaiku maiņas, es zinu, ka togad biju tik noraizējusies un domāju, ka rudens nomainīs ziemu un es kļūšu skumjāka. Es zināju, ka lūgt, lai ziema neatnāk vai dzīvot ar domu - kaut ziema neatnāktu būtu divtik muļķīgi un vispār, tajā vecumā, Tu taču nemaz tik ļoti nebēdz no acīm redzamā...

Skaidri atceros to brīdi, kad dziļā nakts melnumā, man stāvot pie loga un skatoties uz bišu līķīšiem starp logu rūtīm, sāka lēni snigt. Sniga lielām un smagām sniegpārslām un tas bija vienīgais, kas mani tobrīd spēja nomierināt. Es skatījos, kā viņa lēni nosnieg pāri kokiem, pāri krūmiem un tas klusums, kas atnāca līdz ar viņu... Es pie sevis nočukstēju ,,Ziemas... dārzs" un kopš tā brīža, tā ir ainava ko redzu sev acu priekšā - apsnidzis dārzs un māju jumti.
 
 
Merilina
25 November 2018 @ 10:32 am
Kaut vienmēr būtu  
Man ļoti patīk tas satraukums, kas rodas, kad pošos ciemos pie draugiem. Vai tas būtu ar vilcienu, autobusu vai tramvaju, vai tepat vien, pāri ielai, krustojumam vai nākamajā pagriezienā, kad zini - tūliņ, tūliņ jau būs! Manī rodas liela pacilātība, ka reizēm nezinu, kur man likties. Brīnos, ka aiz tā lielā prieka nekad neesmu veikalā nopirkusi pagalam dīvainas lietas cienastā!

Es vienmēr cenšos to uztraukumu slēpt aiz klusuma, īsām frāzēm vai viegli smaidot un cenšos arī pārlieku daudz neizpaust to, cik priecīga un pateicīga es patiesībā esmu un cik ļoti man gribētos tā ikdienas... un ka tie ceļgali reizēm patīkami kņud. Reizēm to uztraukumu noņem silts apskāviens, kad saprotu - es jūtos it kā būtu daļa no kā liela, laba, kas jāsargā un jākopj.

Vislielākās grūtības man sagādā, noteikt, kad ir par daudz, kad atskāršu, ka drīz jau jāiet, ka varētu vēl un vēl smiet vai klausīties tajā čaloņā vai tajā klusumā, kad sinhroni un smagi pulksteņi tikšķ, un kad man pašai negribas laist, bet lūgt laikam, lai tas neskrien tik ļoti uz priekšu, bet dod mums vēl un vēl...

Kaut vienmēr būtu draugi un tas siltums, nebeidzoši pilnīgs.
 
 
Merilina
14 January 2018 @ 09:35 pm
2018  
Gads, kad pie debesīm ieraudzīju Oriona jostu.


WebAnalytics Made Easy - StatCounter

 
 
Current Music: Shura - Make It Up (Nothing's Real)
 
 
Merilina
07 January 2018 @ 03:40 am
Par mieru  
Par mieru, ko mēs cilvēki prasam un vēlamies, mums kādreiz nāksies maksāt divkārtīgi...
 
 
Current Music: Daddy Was A Milkman - Rich or Poor