Šorīt agri no rīta ar automašīnu braucu pa Tallinas ielu, un kāds jaunietis uz ietves rādīja man vidējo pirkstu. Pieļauju, ka tas bija dēļ nepatikas pret autovadītājiem, jo nekādus īpašus manevrus neveicu. Pēc tam ar velosipēdu aizbraucu uz Rīgas pilsētas tiesu Ieriķu ielā un konstatēju, ka, lai arī ēkai apkārt ir daudz dažādu autostāvvietu, tur nav nevienas velonovietnes. Ko Rīgas pilsētas tiesa ar to gribēja teikt?

Citu tautu tradīcijas.

es viņam dafiga reizes esmu teikusi: NESKRIEN PA TULPĒM
bet viņš ņem un SKRIEN PA TULPĒM tā ka šņakst
paņēmu augšā uz virtuvi, kamēr laboju pārbaudes darbus un viņš šņāc izstiepies zem galda un es varu sildīt nosalušās pēdas viņa vilniņās
+
man cēsu tirgū ir viens spots, kur kad vien uznāk vajadzība, var dabūt liepkalnu LIELO rupjmaizes kukuli par eiro

izlasiet šo sarunu, es nezinu, vai šobrīd pasaulē ir vēl kāda tik spēcīga māksliniece:
https://satori.lv/article/kitijas-intervija

Beidzot saņēmos šeit pajautāt... kas notika ar cibiņu Darkans?

Es, protams, nopirku vēl grāmatas - Julian Barnes "Departure(s)", Ian McEvan "Amsterdam" un Rumer Jon, Godden Jon "Two under the Indian Sun". Departures jau iesāku lasīt, ir interesanti, jo es noteikti negaidīju šādu grāmatas rakstīšanas stilu. Sajūta ir gandrīz kā klausoties (grāmatu lasu, bet sajūta ir it kā šī būtu saruna) ļoti garu ievadu, kaut kam kas tūliņ sāksies un garā ievada nepieciešamība būs izskaidrota. Tāda, kā skatīšanās cita cilvēka dienasgrāmatā, bet kā jau mēs visi zinām, arī dienasgrāmatas tiek rakstītas, lai kāds tās lasītu. Un arī dienasgrāmatās mēs paši sevi rediģējam, jo, nu jā.

Un es laikam sapratu, kur mana interese par nāvi. Jo tētis. Zaudēt tēti, vai drīzāk uzzināt, ka tētis ir miris divas dienas pēc tam, kad tev ir piedzimis bērns un patiesībā tētis ir miris jau divas nedēļas, bet tas ir slēpts, jo rit pēdējās grūtniecības nedēļas. Daudz ko var noslēpt, ja dzīvo divās dažādās valstīs. Mēģināt visu saprast un arī vēl atļaut sev sērot tādā brīdī laikam nav iespējams. Atceros vien vienu epizodi, kur sēdēju uz virtuves grīdas un klusi raudāju, visu pārējo laiku es biju stipra un visu varēju. Tagad trīs gadus vēlāk es laikam esmu atradusi laiku un veidu kā sērot un mēģināt pieņemt nāvi un neārstējamas slimības caur grāmatu lapām.

“Incurable yet manageable’, that sounds like … life, doesn’t it? (J.Barnes)

Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam
Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...")
Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva

Šonakt sapnī redzēju kaut kādu pasaku pasauli - pa pusei īstu, pa pusei animācijas - kaut kas līdzīgs Avatāra pasaulei, tikai skaistāka. Es ar vēl kaut kādiem cilvēkiem braucu pa brīnumskaistu upi - ar tādu kā piecpadsmitā gadsimta koka kuģi. Upei bija tik kristālskaidrs ūdens, ka varēja redzēt tās dzelmi- baltās smiltis un akmentiņus, bet apkārt bija ļoti labi redzama ainava - kalni, meži, zaļi lauki - tajā spirgtajā zaļumā, kāds piemīt tikai maijam. . Bet tad kuģis vienā mirklī apstājās un kāda meitene - tāda kā animācijas tēls - ar tumšiem matiem, ģērbusies īsā baltā kleitiņā - pēkšņi nolēca no tā klāja un metās skriet uz upes malas pusi. Es viņai sekoju - un labi ka tā, jo paspēju saķert viņu aiz rokas. Jo izrādījās, ka kuģis ir apstājies tāpēc, ka ir iebraucis tādā kā apstāšanās vietā uz klints , bet tālāk upe pārvēršas par ūdenskritumu un krīt lejā. Un tieši tāpēc visu to apkārti var tik labi redzēt.

Diezgan lielas peles un žurkas.

Rattus femina et rattuli.

Kaimiņu čatā rakstīts, ka šodien pie miskastēm redzēta žurka. Ja es tur būtu bijis, es to būtu nofilmējis ar savu Canon XL H1.

Dažās kultūrās žurku ēšana ir aizliegta, bet citās kultūrās žurkas ir pamatēdiens.

Atkal spēlēju Elden Ring.

Zils zaļš un saule

Es iestājos par juridiskas personas statusa piešķiršanu kaķiem. Kas var būt labāka dāvana par to, ka lohi tevi uztver nenopietni.

kādu gadu prokrastinēju un piektdien beidzot saņēmos aizvest uz eko laukumu brāļa atstātās random riepas
tā kā bija uz diskiem, bija vēl jāpiemaksā
vakarā uzzināju, ka tās riepas, ko vajadzēja nodot, joprojām nīkst šķūnī
es toties esmu nodevusi un vēl piemaksājusi, lai paņem J smarta ziemas riepas
šodien braucu uz eko laukumu gatava rāpties konteinerā, meklēt un ķeksēt ārā
bet riepas pirms stundas bija aizbraukušas uz Daibi
bļaDZ FML

Izdomāju izmantot cibu, lai piefiksētu katru dienu, ko esmu jaunu vai pirmoreiz izdarījis. Šodien pirmoreiz mūžā biju iekšā Melngalvju namā.

- manā ziņu lentē bija stāsts par vēl vienu pētījumu. cilvēku grupas, uzdevums, vieni no paša sākuma lieto MI, citi nelieto nemaz, vēl citi to sāk lietot pusstundu pēc uzdevuma sākuma. tie trešie ir vispirms paši apdomājuši pēc tam izmanto palīdzību, viņu smadzenes tikai uzlabojas. vai zini vairāk par šo? to rakstu telefonā bija neērti lasīt.

========================= (  sargies mākslīgais intelekts )

Kurmji izrok kaķiem tualetīti.

Man joprojām patīk mana grāmata.