Es ticu tev
Es ticu sapņiem
Es ticu visam, ko man stāsta
Ja mani kādreiz nenoglāsta
Tad neticu es vairs nekam

/Kārlis Vērdiņš, pirms gadiem 20+, citēts pēc atmiņas/

Es jau labprāt nopirktu lietotu Bianchi Pista rāmi labā stāvoklī, bet šaubos, ka tam var uzlikt dubļu bleķus.

Ukulele apology video.

Domāju, ka šajās vēlēšanās nebalsošu, jo nav vērts – jūs tāpat visi nobalsosiet par Progresīvajiem.

Subaru.

Asperžs Hroniklists dragā ar 420 zirgspēku automobīli pa reljefainu asfaltu un klausās hollowing godflesh uz jbl extreme 3 (un domā par žoržu bataju, viņa saules ekonomiku). Talking about all the wrong books.

Kukaiņu pase.

Šis varētu būt viens no sapņiem, par kuru droši varētu teikt, ka tas neko daudz neatšķiras no nepatīkamas īstenības. Jo īpaši, ja sākumā nepaskaidro, ka tas bija redzējums miegā. Liku kastītēs krāsu tūbiņas kopā ar augļiem pēc to krāsām. Tad man kaut kur bija jāskrien, visu ātri sametu drēbju skapī un devos prom. Pēc nedēļas bija bail vērt vaļā skapi, jo atcerējos par tur atstātajiem augļiem. Kāds stulbums ko tādu glabāt sapnī! Tomēr saņēmos uz lielo tīrīšanu, vēru vaļā durvis un pamodos ar milzu atvieglojumu, ka tik traki ar manu atmiņu vēl nav.


Bija domāts "glabāt skapī", taču saglabāšu šo jauko pārrakstīšanās kļūdu.

Product name.

Saistībā ar pēdējā laikā aktuālo ziņu par āpša un eža kautiņu, kuru izšķīra policija, atcerējos, ka nesen redzēju kaut kādu sievieti, kura stāstīja, kas tajā dienā bijis ziņās Austrālijā. Tur bija vairākas ziņas - viena par to, ka Austrālijā veikalos parādījušies aparāti, ar kuru palīdzību var noteikt, pēc cik dienām būs gatavs avokado. Otra ziņa - ka kaut kādā mazā pilsētiņā cilvēkiem, kurus pārbauda ar alkometru, bet kuru rādītāji ir pa nullēm, iedod kaut kādu kuponu kādu pārdesmit dolāru vērtībā, tad tuksnesī izveidota vieta, kurā savvaļas dzīvnieki un putni var padzerties un klāt pielikta kamera. Man ļoti patiktu, ja ziņās būtu kaut kas tāds no šīs sērijas.

Manuprāt, mehāniskās tastatūras un to modificēšana ir diezgan cienījama lieta, bet neesmu paredzējis tam veltīt daudz laika un uzmanības. Atdevu vecākajam bērnam Anne Pro 2 ar brūnajiem slēdžiem un pasūtīju sev vēl vienu Keychron C1 Pro ar sarkanajiem slēdžiem – tieši tādu, kāda man ir darbā. Spēļu datoram ir 8BitDo retro tastatūra ar kaut kādiem klikšķīgajiem slēdžiem. Man ļoti patīk mana darba Keychron C1 Pro – gan pēc izskata, gan skaņas, gan sajūtas.

Nesen kopā ar saviem bērniem noskatījos savu mīļāko japāņu animācijas seriālu – Neon Genesis Evangelion. Kopā ar vecāko bērnu noskatījos arī End of Evangelion, un tagad mēs skatīsimies četras Rebuild filmas.

Vēl mēs noskatījāmies Akira, kā arī Ghost in the Shell un Cowboy Bebop filmas.

Ja kāds vēlas man lēti pārdot savu pilsētas velosipēdu, aicinu pieteikties komentāros.

Pirms divām nedēļām velosipēdam nolūza stūres iznesums, un pirmajā brīdī pat nopriecājos, jo jau sen gribēju glītāku stūres iznesumu, kas beidzot padarītu manu velosipēdu par ideālo velosipēdu (attēlā velosipēds ar veco iznesumu). Nebiju gaidījis, ka serviss nevarēs divas nedēļas atrisināt problēmu, bet tieši tas notika, un šodien saņēmu zvanu, ar kuru tiku informēts, ka iznesumu ar nekādām metodēm nevar dabūt laukā no dakšas. Tas nozīmē, ka vēl vismaz divas nedēļas jāgaida, kad piegādās dakšu. Tad vēl nezinu, cik ilgs laiks, līdz tiks izdarīts darbs. Ļoti nomāc tas, ka nav velosipēda, kā arī paredzamie izdevumi.

GPT-6 Astra Max.

Pēc 10 gadu pārtraukuma biju rudenīgā izbraucienā ar riteni un burtiski dzirdēju, kā ausīs svilpo vējš. Tad uz brīdi nedaudz sabijos, ka braucu par ātru, un tā pazaudēju vieglo lidojuma sajūtu, kuru tā arī visa brauciena laikā vairs neatguvu. Taču prieks, ka pat ar svešu riteni braucu tik gludi, bija milzīgs. Laikam biju aizmirsusi, cik labs galvas izvēdināšanas līdzeklis tas ir! Visas smagnējās domas, kas pa šo nedēļu jau bija materializējušās melnā svina lodē un spieda plecus, bija kļuvušas tik vieglas kā pūciņa, turklāt daudzas izrādījās nebūtiskas, lai tērētu tām laiku. Ja neskaita, ka saņēmu dažus uzrējienus no privātmāju suņiem un, traucoties garām pamestam ābeļdārzam, man gandrīz uz galvas uzkrita ābols, nekādu incidentu nebija. Un tagad ir tik daudz enerģijas! It kā man būtu iedots pilnīgi jauns ķermenis. It kā būtu izkļuvusi no visiem cietumiem un maldiem, izvīlējot atslēgu no saviem kauliem.
Vai tiešām ikdienā par maz kustos?

Vēl pasmējos par to, ka gribu turpināt lasīt grāmatu, jo laikam nespēju noticēt, ka tā ir jau izlasīta. Jo tuvāk nāca beigu lappuse, jo vairāk centos palēnināt tempu. Tik ļoti negribēju, lai tā beidzas. Un pat ja tā noslēdzās ar vārdiem Kad aiz viņa aizvērās durvis, sāka līt lietus, ir sajūta, ka nekādas durvis nav aizvērušas un tā turpina dzīvot manī. Varbūt tiešām taisnība ir Annas Kvindlenas apgalvojumam, ka cilvēki izvēlas lasīt savās guļvietās, jo lasīšana ir kā starpstāvoklis starp dzīvi un sapņošanu, un mūsu apziņa turpina dzīvi kāda cita prātā. Lai gan es līdz galam nepiekrītu, ka lasīšanas brīdī pazūd prāts, tomēr iztēles robežas gan. Un tad jau prāts tiešām mainās.

cilvēki, kā jūs ar taisnu seju paciešat IPL?

No nerediģētu tekstu redzētāja piezīmēm:
fakin hell, tagad man ir jāaizrāda ne tikai par "anglisku sintaksi, kas latviski tā nestrādā, nu lūūūdzu", bet arī par "šādā veidā tekstu veido mākslīgais intelekts, vai mēs varam, lūūūūdzu, neimitēt mākslīgo fakin intelektu"

Pēc trešā oktobra.