Sviesta Ciba |

Tā, kurai zalkši nāk mājās (

putnelis) rakstīja,
@ 2009-04-29 11:37:00

Entry tags:

ekonomics

Deflācija.
Ja pareizi saprotu valsts politiku, tad deflācija šai valstij esot nāvējošāka par inflāciju (kapēc?).
Un gribētu jautāt - vai par deflāciju var nosaukt parādību, kad tam pašam dīvānam cenu nosaka nevis dīvāna cena reiz 3, bet dīvāna cena reiz 2.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	mako 2009-04-29 11:40 (saite)
	Klau, mums ar tevi ir kredīts eiro. Alga man ir latos. Ja viens eiro būs divreiz dārgāks, kā tagad - lata deflācijas dēļ - tad bankai būs jāatdod divreiz vairāk latu. Diez vai kāds man algu uz eiro pārrēķinās. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	putnelis 2009-04-29 11:42 (saite)
	jebkurā agījumā pie algas nepieliks, ja būs (un ir) inflācija un kredīts eiro jāmaksā.... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	minchux 2009-04-29 11:49 (saite)
	inflācija jau ir vienmēr parasti - ~2-3% skaitās ka vislaik jābūt ir (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	putnelis 2009-04-29 12:22 (saite)
	aga - lai ietaupījumi visu laiku zaudētu vērtību. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	minchux 2009-04-29 13:18 (saite)
	es pat nezinu vai tas ir mākslīgi uzturēts, drīzāk dabīgi - nu apmēram kā konkurence veicina attīstību, tb kāds savai cenai pieliek kādu bonusiņu klāt un izvēle ir par labu šim, bet cena kāpj mēreni anyway.. moš kļūdos, bet šādas asociācijas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	putnelis 2009-04-29 14:58 (saite)
	Spriežot pēc piena pārdošanas un iepirkuma cenām, cenām drēbēm, Latvijā konkurences nav.... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	puce 2009-04-29 11:52 (saite)
	Vispār deflācija nav gluži tas pats, kas devalvācija. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	putnelis 2009-04-29 12:21 (saite)
	ja gudrie neizskaidro un partizāniski klusē, tad muļķi (tādi kā es) jautā... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

crescendo
2009-04-29 14:17 (saite)

Nav tas pats, bet viens otru ietekmee.

Deflaacija padara daargaaku lata veertiibas uztureeshanu (t.b. ne-devalvaacijas nodroshinaashanu. Latvijas Bankai ir pienaakums uztureet lata veertiibu taada, kaada taa ir, liidz kameer netiek pienjemts cits leemums - vai liidz kameer taa to vairs nespeej (peedeejais gan patieshaam ir ljoti mazticams scenaarijs).

Taapat deflaacija dod nepatiikamus signaalus finanshu tirgum, kas padara daargaakus Latvijai kaa valstij, kaa arii shejeines uznjeemumiem un iedziivotaajiem pieejamos finanshu resursu (lasi: mums ir jaamaksaa augstaakas krediitu likmes, lai segtu iespeejamos risksus). Kas savukaart taalaak samazina sisteemaa esoshaas naudas daudzumu. Ekonomikaa kaa muuseejaa, kas dazhus peedeejos gadus dziita uz augshu ar leetu krediitresursu pieejamiibu, tas izpauzhas spilgtaak.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	markizs 2009-04-29 11:43 (saite)
	deflācija nozīmē, ka precei cena samainās, attiecīgi tirgotājs/ražotājs iegūst mazāk naudiņa skā parasti, attiecīgi samazina algas saviem darbiniekiem vai arī vairs nevar atļauties attīstīties, paplašināties, etc - rezultātā visiem paliek sliktāk. tā es to saprotu. Visveselīgākā ir maza inflācija, tā 1-2 procenti imho. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	putnelis 2009-04-29 12:35 (saite)
	Nu kā lai saka - līdz šim esošo ekonomisko izaugsmi gluži par veselīgu vis nenosauktu. Kā arī esošo situāciju, kad darbiniekus atlaiž, samazina algas, bet inflācija tikai pēdējos 3 mēnešos ir 2.2%, 1.1% un 0.2% (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi), skat. http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=1770 t.i. gadā 9.4% (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	markizs 2009-04-29 12:46 (saite)
	nu tapēc jau es saku, ka veselīga ir pāris procenti, nevis desmit, tas vairs nav tik labi. Pie tam ekonomiskā izaugsme 10% apmērā varbūt nav slikta, bet 10% inflācija gan ir pē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	putnelis 2009-04-29 12:49 (saite)
	nu nekas patīkams tas nav, kad maizes cena katru reizi ir cita... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

juris_tilts
2009-04-29 12:18 (saite)

Deflācija ir vispārējā cenu līmeņa samazināšanās, nevis viena dīvāna cenas izmaiņas.

Mazinoties preču cenām, mājsaimnicības "norauj" patēriņu, gaidot, kad cenas vēl vairāk saruks. Samazinās pieprasījums, ražotājs spiests samazināt cenas, mājsaimniecības atkal "norauj" patēriņu, jo arī ienākumi ir mazāki utt. Un privātais patēriņš veido ~ 70% no IKP, tas nozīmē, ka tas samazinās un samazinās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	putnelis 2009-04-29 12:36 (saite)
	it kā jau jā, bet šķiet, ka starp preces reālo cenu un veikala cenu ir "liela rezerve". Kaut vai ja salīdzina cenas Latvijā, Polijā un vācijā.... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	juris_tilts 2009-04-29 12:42 (saite)
	Jā, un tā lielā rezerve arī tika skaitīta IKP. Tagad tās daļas vairs nebūs. Tas ir slikti, bet no tās korekcijas nekur nevaram izmukt. Tā tikai liekas - o, forši, cenas krīt, patiesībā tā (deflācija) ir ļoti bīstama un nevajag to reducēt tikai uz Latvijas ek., tā būtu bīstama jebkurai valstij. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	putnelis 2009-04-29 12:48 (saite)
	kapēc? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	juris_tilts 2009-04-29 12:51 (saite)
	Kāpēc ir bīstams IKP samazinājums? To tu pajautā tiem, kuriem ir samazinātas algas un kuri ir palikuši bez darba. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	putnelis 2009-04-29 13:06 (saite)
	manuprāt - tas viss nav tik vienkārši.... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	watt 2009-04-29 13:10 (saite)
	deflācija ir bīstama tāpēc ka tā ir cenu samazināšanas/darbinieku atlaišanas spirāle - spirāles beigās visi paliek bez darba. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	putnelis 2009-04-29 13:16 (saite)
	loģiski. Paldies. Pagaidām nejūtu, ka valstij ir pienākusi kaut kāda saprāta robeža. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

neko gan no tā nejēdzu, tak manā izpratnē

indulgence
2009-04-29 13:17 (saite)

Pretējs process inflācijai (kad palielinās naudas masa un arī cenas, līdz beigās alga mērāma miljonos, un arī maizes cena). Nu tā po prostomu - naudas vērtība ceļas, tb par mazāku naudiņu var vairāk preces iegādāties (cenas krīt). Taču strauji samazinās naudas apjoms, tb cilvēkam pofig, ka dīvāns, kurš maksājis 500 Ls, tagad maksā 50 Ls, ja alga samazināta uz 10 Ls/mēn.

Vinnē tie, kam lieli nedeklarētās skaidrās naudas uzkrājumi. Vai papīrīši laikus konvertēti briljantos (nodrošinoties gan pret inflāciju, gan deflāciju)

(Atbildēt uz šo)

crescendo
2009-04-29 14:04 (saite)

Deflaacija noziimee ekonomiskaas attiistibas sabremzeeshanos (un principaa iesleegshanos atpakalj gaitaa).

Inflaacijas spiraales nelaime ir taa, ka taa spiezh tureet liidzi cenu/algu leecienam un smagi dauza tos, kas atljaujas uz briitinju piebremzeet un pieveersties kam citam, nevis 'man maksaa lielaaku algu->varu atljauties vairaak->man vajag plazmas TV->panjemam bankaa krediitu->Paprasam algas pielikumu->darbadeveejam preces/pakalpojuma razhoshana kljuust daargaaka->celjas cenas (visam, paartiku ieskaitot)->paprasam algas pielikumu->celjas cenas.

Viss ir ok, kameer ekonomikas pieaugumu iespeejams ar kaut ko uztureet. Diemzheel LV gadiijumaa muusu IKP tika maaksliigi audzeets vispirms ar hipotekaarajiem krediitiem (nek.iip. cenu pieaugums), peec tam arii ar pateerinja krediitiem (pateerinja prechu cenu pieaugums) - tb cenu pieaugumu attaisnoja _nevis_ darba veertiibas pieaugums (razhoto prechu pakalpojumu veertibas pieaugums), bet gan no sisteemas aarpuses iepilinaata nauda krediitu formaa. Ja inflaaciju rada aareejas naudas iepluudums - vienalga, vai tie buutu krediiti kaa muusdienaas, vai masveidiiga naudas viltoshana (ir veesturee taadi gadiijumi valstu destabilizeeshanas veicinaashanai) - tas ir slikti.

Inflaacija, kuras ceelonji ir sisteemas iekshpusee ir nepatiikama darbiniekiem, kuru ienaakumi UN pateerinjsh ir sisteemas dalja, jo liek nepaartraukti iespringt, lai tureetos liidzi ciklam un neatpaliktu. Taa ir nepatiikama tiem, kuru ienaakumi nav saistiiti ar noriseem inflaaciju dzenoshajaa sisteemaa.
Taa ir patiikama tiem, kuru ienaakumi rodas sisteemas iekshpusee, bet pateerinjsh notiek aarpusee (zemaakas inflaacijas sisteemaa).

Deflaacija:

Cilveekiem un darba deveejiem ir jaatdod ieprieksheejaa ciklaa sanjemtie krediiti.
Naudas apjoms, ko teereet prechu, pakalpojumu un darba speeka iegaadei samazinaas.->Samazinaas pateerinjsh->Samazinaas ienaakumi precu/pakalpojumu/darba speeka paardeveejiem->samazinaas naudas apjoms ko teereet.
Iipashi slikti kljuust, kad lai kompenseeto mazinaataas naudas apjoumu &samaiznaatu razhoshanas izmaksas, tiek samaiznaatas kopeejaas darbaspeeka izmaksas sisteemaa samazinot kopeejo darbinieku skaitu.

Deflaacija ir OK indiviidam, kura ienaakumu avots atrodas aarpus sisteemas, vai netiek deflaacijas ietekmeets. Vismaz relatiivi iisterminjaa.

Mums IKP razhoja ekskluziivi tirdznieciiba.
Diemzheel ir maldiigi uzskatiit, ka viss megainflaacijas razhotais pieaugums ir nonaacis _visu_ tirgotaaju un razhotaaju kabataas. Dalja cenu starpiibas rodas vienkaarshi taadeelj, ka relatiivi plaanaa tirgus deelj, vest, tirgot preci sheit ir daargaak, nekaa to pashu Vaacijaa. Dalja no ta tomeer tika izmantota lai apmaksaatu ar tirdznieciibu saistiitos izdevumus sheit. Kaut vai paardeveeju algas. Deflaacijai iestaajoties.

Ja palasi kaut SVF apzinumu (par to, kaapeec deflaacija nav optimaalais risinaajums latvijai) - mums ir savdabiiga biznesa kultuura. Mentalitaate 'graabt cik var, kameer ir, jo driiz vairs nebuus', nevis paruupeeties, lai tomeer buutu kaut kas ko dabuut arii veelaak. Tb - uznjeemeeju pashu pelnjas procenta saglabaashana shodien biezhi ir svariigaaka par uznjeemuma izdziivoshanas nodroshinaashanu naakamajam gadam. Liidz ar to deflaacija sheit.. noziimee smagu algu samazinaajumu vienlaiciigi ar nelielu cenu samazinaajumu. Daudzskaitliigus bankrotus. Ekonomikas principaalu apstaashanos. Nodoklju masas milziigu samazinaashanos.

(Atbildēt uz šo)

Navigate: