27.1.16 19:16 - LV??TREL1060000????00
Es reizēm skaitu lietas."Valsts kasei" ir 255 dažādi caurumi, kuros var iemaksāt "naudu". Nav brīnums, ka cilvēki reizēm trāpa nepareizajā.
÷
±
"Valsts kasei" ir 255 dažādi caurumi, kuros var iemaksāt "naudu". Nav brīnums, ka cilvēki reizēm trāpa nepareizajā.
27.1.16 16:14 - implicēto tiesu izpildītāji
Tā, džeki, vai nu es vispār neko nesaprotu, vai arī VID tagad paralēli dažādām citām lomām funkcionē arī kā tiesa. Šitajā vienā iestādē, rādās, čubriki svabadi izdomā, kas un cik viņiem ir parādā, paši sevi un "parādniekus" iztiesā, paši meklē veidus, kā no cilvēkiem to kāpostu izdauzīt... Tāda kā valsts valstī. Double whammy.Nav arī dzirdēts, ka VID darbinieki un kaut kādi tur menti vai armijnieki pa to Čierīti regulāri taisītu savstarpējas razborkas un strelkas. Ieņēmēji ar simbiozes biedriem "valsts" sektā nokatojuši dīlu - mēs darām, ko gribam, bet jūs par to dabūjat daļu mūsu saspertā kāposta. Kā nekā, neviens jau tos zīmodziņus un printerus par savu naudu nepērk - iesūta "VID" štābam prasību: davai, džeki, vajag vairāk zīmogus un mentiem jaunas mašīnas - kurš jūsu afēru te vispār sargā, ko? Un tad vienā brīdī taisnās tiesas lēmēji nospļāvušies čakarēties ar ieņēmuma dienesta bezpriģela mazgāšanu un ļāvuši viņiem pašiem rakstīt uz papīriem: mēs jūs sodām tā un šitā - "valsts" vārdā, āmen. Galu galā, kāda jēga no tiesām, ja tie, pret kuriem vēršas, tā vai tā praktiski vienmēr zaudē? Tas, ko džeki Talejas ielā 1 izdomā, arī ir taisnīgi un tiesīgi un visas tās lietas.
Bet reizē, iespējams, tajā VIDā džeki jūk prātā no spējās varenības un citi sāk zaudēt teikšanu - un razobrkas būs ne vien presē, bet arī tumšās vārtrūmēs.
Bet pagaidām VID "drīkst" vienkārši izdomāt, kurš pie kā ir vainīgs. T.i., cilvēku attiecībās ar VID tiesa (un tiesības) vnk vairs nepastāv.
26.1.16 10:47 - atšaubiski
Ja var uzturēt viltus kārtību, lai uzturētu patiesu ļaunumu,vai nevar uzturēt patiesu kārtību, uzturot viltus ļaunumu?
Mūs ar neapturamu dzelzs dūri pārvalda visbezgodīgākie no zagļiem un slepkavām, uzturot mītu, ka tas ir labi/izdevīgi/veselīgi,
kamēr iespējams dzīvot brīvī, bez viltus un spaidiem, kopīgi atceroties, kādi sūdi sākas, ja nodibina vardarbības režīmu.
Varbūt tādēļ mums sūtīti šie tumšie laiki, lai cilvēki pēc tūkstoš gadiem atskatītos šausmās un novērtētu to, ka viņu sadzīvē cilvēka gods un cieņa ir dārgāki par vardarbības maldīgo visvarenības sapni.
23.1.16 14:58 - Īsta mīlestība
Visa tā "korupcija" un lokālā un globālā mēroga noziedzība, sociālā netaisnība etc. turas uz meliem un bailēm. A tie, kas uztraucas, ka līdz ar to visu zudīšot ceļi, vienkārši baidās ieskatīties jautājumā.Mēs to vardarbību ārpusē pieņemam, pieņemot to sevī. Ielaižot. Visādi tie nostiprinošie modeļi. Kā piemērs - sīkais (pilsonis) gaida no mātes (no izcelsmes "mums", valsts - mūsu gadījumā no Padomju Savienības vai Latvijas Republikas) mīlestību, pieņemšanu, drošības sajūtu. Bet muterīte ir sapērusies patmīlībā (valsts pāri cilvēkam!), un sīkais tai pieķeras neveselīgi (jo vairāk nedabū, jo vairāk grib), bet tēvs (tiesas, menti un tml.) tikmēr ir tāpat audzināts nespējīgs gļēvulis, kuram šī toksiskā sieviete arī kļuvusi par dzīves attaisnojumu, kuru nedrīkst pazaudēt (galu galā - cik stiprs ir ments vai tiesnesis, ja viņam atņem uniformu?), līdz ar ko taisnība un saprāts tiek atlikts, līdz dāma būs apmierināta (neiespējami - jo šī sieviete/valsts īstenībā neeksistē, viņa ir tikai maska, stāsts, izrāde, cimperlīgs smadzeņu mežģis bez sirds). Sīkais (pilsonis) mēģina saņemt siltumu no mātes (valsts), morālu atbalstu (taisnību) no tēva, bet nedabū ne vienu ne otru, un pamazām uzņemas visu disfunkcijas nastu uz saviem pleciem - ja reiz šitas nestrādā, tad jau es esmu vainīgs, jo mamma un tētis nekad, nekad nekļūdās. Nekas, ka tie varbūt dzīvo bezgalīgā plostā (varas tripā) un atnāk parunāt tikai tad, kad grib kādam sadot pa muti (jāizpilda iekšējie attaisnojumi/normas sava power-tripa attaisnojumam). A bērns tikai ņem uz sevi aizvien vairāk baiļu, aizvien vairāk atbildības - lai tikai nabaga māmiņa neraud, lai tikai tētis nedusmojas, un pats sēž kaktā zilumains, nobimbājies un dauza galvu pret sienu. Ja vēl kokteilī iemet māsu vai brāli (līdzcilvēkus), kas tevi piedevām cenšas pazemot par "neadekvātu uzvedību", kad tu jau tā pēdējiem spēkiem centies tajā murgā kaut kā izdzīvot, tad mēs iegūstam šo burvīgo, visiem pazīstamo modeli, kad aiz bailēm vairs nav iespējams padomāt, un labāk vienkārši visam piekrist, zem visa parakstīties, visu izdarīt - ka tikai "miers" mājās. Pilnīgi bezjēdzīgs, visu veidu iznīcībai nolemts modelis. Pats no sevis tas nemainīsies, un nekāds Dievs to nemūžam nesvētīs.
30.11.15 12:44 - Pragmatiski ciniskais optimisms
Dogmatiski pieņemtie sabiedriskās vardarbības principi nav tik ļauni, jo vēl nav līdzekļu reāli pakļaut katru individuāli - neviens nevar tevi noklausīties, novērot, izsekot; who has time for that.Un miermīlīgās drošības līdzekļi - noklausīšanās, novērošana, izsekošana - ir okej, jo neviens jau nav tik ļauns, lai tos pavērstu pret atsevišķiem cilvēkiem.
Un vispār - vnk jāklausa likumdevēji, tad viss labi.
Ak, nevaru apslāpēt pirms pāris nedēļām uzjundītās nacionālā patriotisma jūtas.
15.11.15 22:48 - Būs vēl
Lūk, pamazām sāk rasties pierādījumi tipiskajam valsts specdienestu veikumam:exhibit #1
un te
P. S.
Un kur mēs esam dzirdējuši šo?
P. P. S.
Un žurnālisti arī par to, izskatās, zināja pirms policistiem un tiem, kas izspiego visu kontinentu, lai novērstu pat daudz mazākas nepatikšanas.
13.11.15 13:09 - V
Bāc, pareizi, tagad taču būs tā pati sērga, kas pagājušogad - līdzcilvēki dižosies ar tiem sarkanbaltajiem Valsts Verga Vimpeļiem līdz nākamajam gadam. Un tomēr labāk, ja slimībai ir redzami simptomi - pie iespējas var uzrādīt arī cēloni.12.11.15 02:20 - 1111
Vaimanšesiņ, ko tik šodien nenācās redzēt!Ripinos pa ielu, pēkšņi priekšā pūlis, ielencis kauslīgus vīriņus kamuflāžā, kuri orķestrīša pavadījumā stāv Zāles pieminekļa* pakājē, viss baigi nopietni. Puikas nāk dot "V" for
Uj, nu, tur, visādas muļķības. Ak, jā, turpinot Okupācijas Muzeja tēmu, paklausījos sliktāk skanošo koncertu šaipus divtūkstošajam. Uz Okmuzeja trepītēm uzstumta skatuve ar tumbām, a tur - Skaifordžers zāģē. DIvi miljoni skatītāju klausās metālu - baigi labi. Bet, nu, vai tie džeki nav ģeometriju pamācījušies, vai vienkārši dvēseļu putenis spīkeros, bet likās, ka maģiskais atbalss efekts no tās Tehniskās Universitātes un pretējām vertikālēm sūtīja ģitārisma viļņus apakaļ uz sākotni, veidojot visidiotiskākos EQvalaizera efektus, aprijot nafig visādus sakarīgus vidus, atstājot pretīgi izplūdušu bung-bočku un vienu divreiz par skaļu (vēl arī atskaņojušos?) ģitāri. Basģitārists varēja aiziet papīpēt. Un tā skaņā, kas palikusi pāri, peldēja kā ātro sirēna slikšanas pēdējā stadijā - cauri zudības viļņiem, kā mūžības bezdibenīgajā akā iemests ar intelektu un spējām grozīt tembru apdāvināts Abava radioaparāts. Šausmīgi gan. Lūk, bija skaifordžers tāds viss šausmīgs, padziedāja manu mīļāko, vispatriotiskāko albumu, par mūsu planētas Zeme nē bet Latvija rašanos. Viss tas labais ieraksts tika sapurgāts ar šitiem noiza egregoriem. Nu, pofig, tāpat jau nav plānā viņus baigi klausīties. Moš labākā skaņojumā.
Jā, nu, visādi tur ložmetēji un tanki, viens ārprāts. Beigās vēl tramvaja kontrolieri uz etno-torrent-trackera Barona ielas atteicās izjust svētkus un ļaut braukt bez biļetes. Beigās gan izkāpu noskaidrojis tikai to, ka citi visi gan maksājot Rīgas Satiksmei, un vēl, ka - neatceros, kuru no audzinoši kauninošajiem nepieklājības apzīmējumiem vīriņš man veltīja bet - ka mana mīla pret novembra datumiem varētu sevi attaisnot pēc nedēļās kādā citā tramvajā.
Viens ārprāts, goda vārds, ja es gribētu pateikt visu, ko domāju, būtībā varētu arī nesākt, vismaz ilgāk dzīvotu. Runāšana jau arī izplešas tajā ceturtajā dimensijā, kur tā zārka ģeometrija runā ne vien par platumu, garumu un dziļumu, bet vēl arī par tālumu. Tā ka jāpieliek kāds ilustratīvs materiāls un jāvingro gulēt.
Lūk, papriekš ārkārtīgi izsmeļošs un fotoģenētiski untermenšīgs muzeja attēls ar nedaudz Skaifordžer:
skaņotājs īblis, vai kāds cits
Un tad mazs ieskats Ingsoc. pasaulītē vienā no militārās pedofīlijas plenēriem kādā no pilsētas koku pavēņiem:
Tā kaut kā. Vēl bija foto ar kāpurķēdi, bet tāds pointless, ka vēsture no tā neko neiegūs. Nu, bet neesam jau arī nevienam parādā. Tāpat mūs aizmirsīs. Sou, Pekausim nē bet Lācītim par godu pūkainās sargeņģeļu pēdas:
Nāvīgi skaisti. Viss. Laimīgu diupacto.
Pst skritpum
Tas kontroliera vīriņš izvēlējās, iespējams, visglaimojošāko no lamuvārdiem "bezkaunība", tā to sauc. Uz to brīdi neiedomājos pateicībā paspiest viņa algoto roku. Jo varēja tak mēģināt lamāt par bezatbildīgu, nejauku, ļaunu, antisociālu, viskaut kā vēl, bet izraudzījās tomēr tādu labu garīgās veselības indikatoru. Jācer, ka tiešām viss tas muļķīgais kauns un tās citas blēņas, ar ko tas valstisms un citas reliģijas aizraujas, būs atstāts nākamajām paaudzēm. Nav ko. Kas es - mūžīgs?
1.11.15 07:35 - Dvēseli vai dzīvību!
Tā kā pašpopulārās "valsts" sektas locekļu un garīgo sekotāju rīcību vada ne saprāts, ne cieņa, ne mīlestība, bet gan primāri reliģiskās dogmas (valstistu folklora, kuras ietvaros tā sevi apzīmē ar nosaukumu "likums"), tad viņi savās attiecībās ar līdzcilvēkiem neiebilst pret vardarbību un savu dogmu aizstāvībai to mīļuprāt izmanto, un viņu darbības veids ir vardarbīgs jeb cilvēcīgi noziedzīgs. Bet, lai noliegtu atbildību par saviem pastāvīgajiem noziegumiem, valstticīgie apelē pie ārprāta un pasludina savas iedomas kā spēcīgākas par saprātu. Un citiem nākas saskarties ar šiem vardarbīgajiem tumsoņām un vai nu piekrist viņu ārprāta murgam un tam izdabāt, vai vismaz sev atzīt, ka šie cilvēki darbojas tīri vardarbīgā kārtā un darīs visu, lai psihiskā un fiziskā pašaizsardzība attiecībās ar viņiem nesekmētos. T.i., valstticīgo noziedzības/ārprāta dēļ citiem nākas vai nu atzīt savu saprātu un cieņu un mīlestību par nebūtisku (tādu, kam nav saistības ar valstticības interesēm) un vienpusējās vardarbības diktātu par saprātīgu un godīgu, vai arī aizsargāt sevi pret ārprātu un tam līdzejošo vardarbību, neticot un neļaujoties attiecīgās sektas iegribām, kas valstticības ietvaros ir pieaugoši sodāms - līdz pat praktiski neierobežota apmēra vardarbībai (atkarībā no pieņemtajām dogmām).Saprāts ir nederīgs, cieņa ir nebūtiska, vardarbība ir vēlama.
Tie ir minimālie, loģiski neizbēgamie valstticības pamatpieņēmumi. Un valstticīgo ticība to attiecībās savstarpēji un ārēji garantē tieši tās lietas, no kurām cilvēki visvairāk vairās: neprātu, necieņu un bezatbildību. Un, attiecīgi, saprāts, cieņa un mīlestība tiek ekskluzīvi piedēvēta vardarbības maskēšanas nolūkā izgudrotajam ārprāta iemiesojumam "valstij", kura tiek dievināta, kurpretī cilvēka saprāts, cieņa un mīlestība tiek atvirzīta pēc iespējas tālāk no uzmanības kā otršķirīgi beznozīmīga.
tl;dr
Valstticīgie - tie, kuri pieņēmuši "valsts" ideju par savu īstenību, citiem savā ārprātā uzspiež izvēli: ārprāts vai nāve.
11.9.15 11:09 - Pfff... conspiracy!!!
Kad vienreiz tie idioti folijas cepurēs, bļin, ieslēgs televizoru un nomierināsies, a? A!?
11.9.15 10:11 - Rainim 150
Neaizmirsīsim pateikties par jauno terora pasauli tiem, kas organizēja, un tiem, kas joprojām turpina balsot un atbalstīt!
3.9.15 12:23
It is the abuse of people - not the abuse of drugs - that causes addiction.Powered by Sviesta Ciba