22.7.16 18:27 - ---
Tags: bebrs, bronhīts, diy, grāmatas, hipnoze, lārkens rouzs, naba, pentagramma, pic, policija, sātanisms, valsts, vara, verdzība, visbīstamākā māņticība
÷
±
12.6.16 02:48 - Damage Inc.
Netaisnīgu likumu/sodu problēma ir nevis vienkārši kvantitatīva (grūtāk neuztrāpīt uz kāda soda), bet, galvenokārt, kvalitatīva. Kad tiesu un likumu izpildītāji ir publiski uzstājušies ar prettiesisku rīcību valsts likuma vārdā un spēkā, neviens vairs nevar justies drošs, ka rīcība saskaņā ar saprātu un sirdsapziņu būs visderīgākā un visattaisnojamākā.Atliek vai nu bezgalīgā pašaizliedzībā uzņemties gan paredzamus, gan neparedzamus netaisnīgus sodus, noraidot pavēles rīkoties pret savu apziņu un zemapziņu, vai arī drebēt bailēs no soda graujošajām sekām, līdz ar ko, it kā nevēlot sev ļaunu, jāatmet taisnīguma pašsaprotamība vispār.
Ja tiesa ir spiesta sargāt valsts uzdotos spēles noteikumus, tad par cilvēka morālo vadlīniju kļūst ne vairs taisnība, bet gan paklausība. Tā ir dziļa iekšēja pārvērtība, radikāla aprobežošanās, iebarikādēšanās, kuras šaurībā drosmi aprij ērtība, piedzīvojumu - paredzamība, prieku - vienaldzība, niknumu - bezspēcība utt. Tā centieni būt labam cilvēkam noved pie paklausības, bezjēdzības, bezvērtības, bezpalīdzības, bezkaislības, bezatbildības. Tiesu paklausība mākslīgi radītam "viedoklim", visvarenai "valstij", varas principam nozīmē garīgu genocīdu, indivīdu pašnāvību vai slepkavību "kolektīva" vārdā.
Ja pastāvētu vēl kāda iespēja diskutēt ar varas turētājiem cilvēku valodā... Bet vai gan nav zināms, ka templim ir savi hierarhiskie glifi, un tajā valodā vārds "tiesa" nozīmē kaut ko citu? Tāpat kā "likums", "taisnība", "labs" un "ļauns". Tāds mums te morālais pagrimums, kungi un dāmas.
13.3.16 14:27 - Set the alarm
Pašam laikam nav gadījies, tāpēc nezinu, cik bieži līdzcilvēki lūsiddrīmā pīpējot pieturā piezvēr kko tipa "Kad es pamodīšos, jūs visi dabūsiet pa purnu!"Šitādi sapņi laikam vairāk populāri "nomodā" a la boļševiku svabadā gara mošanās pretī taisnības tālei.
Vispār, kāpēc vēl nav nodibināta partija komatozajiem pilsoņiem? Un kurš mūs pārstāv tad, kad mēs guļam? Varbūt es labprāt piedalītos valsts aparāta negrozīšanā, visās iespējamajās vēlēšanās, novēlēšanās, pavēlēšanās, izvēlēšanās, līdz krampjainiem pildspalvas pirkstiem, bet - tikai miegā.
26.2.16 17:58 - the WAR on DRUGS
Organizācijas apvieno spēkus cīņā pret narkotikām2016. gada 26. februāris
Viens no galvenajiem sarunu tematiem Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas organizētajā pirmajā šāda veida sanāksmē bija tīkla attīstība. Šobrīd interesi par darbību tīklā ir izrādījušas jau 18 organizācijas gan no valsts sektora, gan nevalstiskā sektora. Tāpat sanāksmes laikā tika apspriesti Eiropas Savienības un globālās pretnarkotiku politikas aktualitātes, labas prakses piemēri un dalībnieku individuālā pieredze narkotiku apkarošanas jomā.
Tiek minēta kuat kāda "Latvijas pretnarkotiku politika". Nav gluži skaidrs, kāda tā būtu. Skaidrs pagaidām ir tikai tas, ka visa laba jāņu zāle, kas krīt VIDa maciņā.
15.2.16 01:13 - Vārdiem ir arī nozīmes
Transatlantiskais līgums mudina atgādināt, kas ir sazvērestība:sazvērestība
Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
(no tezaurs.lv)
Praktiski visa "valsts" padarīšana ir sazvērestība - partiju aizkadra vienošanās savā starpā un ar sponsoriem, un viss pārējais, kas attiecas uz "pilsoņiem" bez viņu ziņas.
Faktiski, absurdā prātula "nezināšana neatbrīvo no atbildības" nozīmē sazvērestības leģitimizāciju. Šīs prātulas sakarā vispār nav skaidrs, kāpēc tērēt naudu uz iedzīvotāju informēšanu - vnk pieņemiet, ko gribat, un sodiet par likuma neievērošanu!
10.2.16 17:56 - Let me plead guilty!
Vardarbības monopola vēstis:Saeima ceturtdien, 11.februārī, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ieviest jaunu principu administratīvo sodu politikā - tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un sodu samaksā laikus, maksā mazāk. Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem.
Varbūt tad uzreiz dodam 18 gados iespēju: uztetovē uz pieres "vainīgs" un saņem sodu vēl pirms nozieguma? Vai varbūt sodu varētu samazināt par 90%, ja cilvēks divu dienu laikā iesniedz savu nocirsto pirkstu? A moška, davai, vispār abonēt sodus, ko? Vnk defaultā maksāt par to, ka tu esi? Bet tie jau mums būtu tā sauktie "nodokļi". Bļe, tā jau cilvēki ir spiesti atteikties no pašcieņas - vai tiešām ir nepieciešams to vēl mudināt?
Atliek secināt, ka kara laika rijībai ar pašreizējiem sodu apmaksas tempiem ir par lēnu - labāk divreiz mazāk, bet uzreiz. Noziegumus ģenerēt ir īzī - vnk pieņem jaunus aizliegumus! Tos tad arī, kā redzam, varam gaidīt. Nožēlojam un momentā gaidām - kas jānožēlo nākamais!
Interesanti, ko par to domā "mēs esam valsts" tipa pašizvarošanas entuziasti? Viņiem, diez, patīk nožēlot?
P. S.
Turklāt, ko nozīmē nožēlot administratīvu pārkāpumu? Sasiet sirdsapziņu ar paklausību/vardarbību? Un pat tad, ja tiešām sāpētu sirds par to mašīnu, kuras zobratos tevi iegrūduši, tad uz kāda pamata? Tu taču par to maksā! Vardarbības monopolam katrs pārkāpums ir vērtība. Tad kas būtu jānožēlo - tas, ka tev jāuztur tā idiotiskā mašīna? Protams, ka tas ir nožēlojami - bet varbūt tāpēc arī tā atlaide. Rakstām: "Rūgti nožēloju, ka noziedznieki, kas man uzklupuši, atņemtos līdzekļus veltīs citu aplaupīšanai. Atzīstu sevi par vainīgu vardarbības vairošanā un nožēlas dēļ lūdzu mazināt kaitniecisko ietekmi, samazinot sodu par pusi." Kaut kā tā laikam.
4.2.16 14:53 - "Mēs", mirušie
Kāda ir nozīme cilvēka gribai un izvēlei, ja tik un tā tiek pieņemts, ka viņš piekrīt?Ko cilvēks - un kam - var pateikt, lai tiktu piefiksēts, ka viņš nepiekrīt?
Mēs visi piekrītam aizliegumiem.
Mēs visi piekrītam nodokļiem.
Mēs visi piekrītam nepīpēt pieturās.
Mēs visi piekrītam "starptautisko" banku aizdevumiem, parādam, burbulim, krīzei.
Mēs visi piekrītam premjeram, ministriem, deputātiem, tiesnešiem.
Mēs visi piekrītam cilvēku pazemošanai, aplaupīšanai, iznīcināšanai - kaut vai tikai kļūdas dēļ, jo mēs piekrītam kļūdai.
Mēs piekrītam saņemt pases, nodot pirkstu nospiedumus, ierakstīt svešas sarunas, ielausties svešos dzīvokļos.
Mēs visi piekrītam - un es vienīgais nepiekrītu. Un tu vienīgais. Un vēl pa kādam vienīgajam.
Bet kāda gan izvēle tavai gribai un izvēlei - ja tā tiek izmantota tikai "varas"/"likuma" pārspēka demostrēšanai?
Šī vairs nav cilvēku pasaule. Šī ir resursu pasaule. Reiz tā bija dzīva. Tagad dzīvs vairs nav nekas.
P. S.
Vispār jau mani ne tik ļoti nomāc tas, kādā dirsā esam (t.i., cik dziļi visā sadzīvē mājo vardarbības/verdzības principi), bet tas, ka šis process izskatās bīstami neatgriezenisks. T.i., aizvien mazāks skaits cilvēku spēj paverdzināt aizvien lielāku skaitu.
Varētu "vienkārši dzīvot savu dzīvi", bet tā ir mana dzīve - šī pasaule, šis laiks ir mana dzīve. Tieši to nozīmē cilvēcība - atbildību par šo pasaules atspulgu, kas esam. Var sagrozīt atspulgu un izlikties, ka noteiktas lietas nepastāv, bet tas neizņem tās no īstenības un no tīriem atspulgiem. Ne ka mans vai kāda cita atspulgs būtu pilnīgi tīrs - bet tīrie fragmenti būtu jāapvieno, lai cilvēki redz aizvien patiesāk un spēj sazināties aizvien godīgāk. Tajā pašā laikā cilvēki pārpratuši "sevi", izslēdzot no apziņas pilnīgi visu, kas nav "savās" tiešajās interesēs. Pasaule nav svarīga, citu prāti nav svarīgi - nekas nav svarīgs, kamēr ir iespējams apmierināt konkrētā ķermeņa neapmierināmās iegribas. Un cilvēki iznīcina cits citu, pārraugu acs tiek izmantota citu prātu sagrozīšanai - un tie aizvien mazāk spēj to pamanīt. Zināšanas vienmēr ir bijušas ierobežotas, un vienmēr ir bijis kāds, kurš sarīda citus pret zināšanām - drošības vārdā. Bet pašlaik mēs slīkstam informācijā, un aizvien pieaug tā informācijas daļa, kuru nespējam adekvāti interpretēt un nekritiski pieņemam, jo mums trūkst sapratnes par pamatlietām. Līdz dzīvības un, kas jo svarīgāk, garīgās dzīvības principi ir aizmirsti tiktāl, ka par svarīgu tiek uzskatītas tikai visrupjākās, šaurākās un vienkāršākās no ilūzijām. Kurš būvēs ceļus? Varbūt laiks vienkāršot sistēmu un atstāt tikai vienu soda veidu - nāvessodu. Un tad "valsts" vārdā varētu ražot un bez maksas dalīt no galvaskausiem ražotus sadzīves priekšmetus - bļodiņas, lustras, datoru peles... Un tad pamēģiniet ierunāties pret nāvessodiem - jo kurš gan ražos peles!?
1.2.16 14:16 - Amatpersonas Pret Cilvēcisku Izturēšanos
Valsts drošībai svarīgi ierobežot cilvēcisku izturēšanos pret amatpersonām.--
Gribēju vēl pašņākt par to, kā šinī gadījumā aprōpriēts vārds "amats", līdz apstījos kas tas īsti par vārdu. Izrādās, šis nāk no senvārda "ambactos/ambaxtos", kas būtībā apzīmē kalpu, atkarīgo. Biju sasaistījis šo vārdu ar prasmēm un neatkarību. How inappropriate.
30.1.16 14:32 - "Elites" at the first Bilderberg Meeting in 1954.
Energy
Energy is recognized as the key to all activity on earth. Natural science is the study of the sources and control of natural energy, and social science, theoretically expressed as economics, is the study of the sources and control of social energy. Both are bookkeeping systems: mathematics. Therefore, mathematics is the primary energy science. And the bookkeeper can be king if the public can be kept ignorant of the methodology of the bookkeeping.
All science is merely a means to an end. The means is knowledge. The end is control. Beyond this remains only one issue: Who will be the beneficiary?
In 1954 this was the issue of primary concern. Although the so-called "moral issues" were raised, in view of the law of natural selection it was agreed that a nation or world of people who will not use their intelligence are no better than animals who do not have intelligence. Such people are beasts of burden and steaks on the table by choice and consent.
Consequently, in the interest of future world order, peace, and tranquility, it was decided to privately wage a quiet war against the American public with an ultimate objective of permanently shifting the natural and social energy (wealth) of the undisciplined and irresponsible many into the hands of the self-disciplined, responsible, and worthy few. In order to implement this objective, it was necessary to create, secure, and apply new weapons which, as it turned out, were a class of weapons so subtle and sophisticated in their principle of operation and public appearance as to earn for themselves the name "silent weapons".
In conclusion, the objective of economic research, as conducted by the magnates of capital (banking) and the industries of commodities (goods) and services, is the establishment of an economy which is totally predictable and manipulatable.
In order to achieve a totally predictable economy, the low-class elements of society must be brought under total control, i.e., must be housebroken, trained, and assigned a yoke and long-term social duties from a very early age, before they have an opportunity to question the propriety of the matter. In order to achieve such conformity, the lower-class family unit must be disintegrated by a process of increasing preoccupation of the parents and the establishment of government-operated day-care centers for the occupationally orphaned children.
The quality of education given to the lower class must be of the poorest sort, so that the moat of ignorance isolating the inferior class from the superior class is and remains incomprehensible to the inferior class. With
such an initial handicap, even bright lower class individuals have little if any hope of extricating themselves from their assigned lot in life. This form of slavery is essential to maintain some measure of social order, peace, and tranquility for the ruling upper class.
29.1.16 15:34 - Piekukuļo sevi!
Palutini amatpersonu!Powered by Sviesta Ciba