Es nelasu, jo vienkārši neuzrunā. Arī skolas laikā, kad pie vajadzības varēju dzejoļus analizēt un jūsmot par to skaistumu, tā no brīva prāta lasīju ļoti maz (lai arī kopumā grāmatas riju neapstādamās).

(Reply to this) (Thread)

ha! Es par Tevi kļūdījos. Domāju, ka dažreiz grēko. :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tā padomā, agrāk, kad nonāca rokās kāds dzejas krājumiņš, varēju arī palasīt un šis tas patika (Čaks, piemēram), bet speciāli lasīt dzeju dvēseles veldzēšanai - nē, tas nav man. Nesen pārlasīju Dekameronu, un tās viņu katras dienas dziesmiņas arī nespēju izlasīt, pārāk garas :)

(Reply to this) (Parent)

dažreiz, kad sanāk un ja sagribas. teiksim, Knutu Skujinieku palasīt patriotiskām jūtām vai Čaku pilsētas jūtām. nu, tā kaut kā

Ļōōōōōti reti. Vai nu iedod palasīt kāds savus manuskriptus, vai...nu piemērs, pēc Twin peaks noskatīšanās ieinteresēja tur izmantotie teksti un palasīju šellija dzeju. ā un atklāju Ziedoni no jauna, gadās.

agraak lasiju (Melgalvu, piemeram, no galvas zinaju, Elsbergu), bet tagad nea :)

(Reply to this) (Thread)

Tātad, viena no novecošanas pazīmēm varētu būt - pārtraucu lasīt dzeju - reku, krii zemāk arī raksta, ka jaunībā daudz lasīja, tagad galīgi maz. Gan jau, ka pēc pāris gadiem pārstās pavisam. :))

(Reply to this) (Parent)

Ir dzeja un ir dzeja.

Luisa Kerola dzejoļi kikā visas iespējamās asis.

nē, bet es vakar biju dzejas lasījumos, nezinu, vai tas skaitās:)

(Reply to this) (Thread)

Tu klausies tātad, nevis ar dzejoļgrāmatu ežezera krastā sēdi! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nēnujā, pie ezera sēd ar fufciku, bet mazliet obidno tomēr netikt iedalītai pie grēciniekiem!:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar ficuku!!!

(Reply to this) (Parent)

Šad tad lasu, jā. Bet jaunībā lasīju daudz, daudz biežāk.

(Reply to this) (Thread)

konstatēju, ka viena no novecošanas pazīmēm ir - pārtraucu lasīt dzeju. :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)
Tā varētu būt.

(Reply to this) (Parent)

Sauksim to par psiholoģiskā brieduma pazīmi.

(Reply to this) (Parent)

Mhm, es jaunībā, it kā skolas ietvaros, bet tomēr vairāk sev, izlasīju visus mājas bibliotēkā pieejamos O.Vācieša un I.Ziedoņa dzejas krājumus.

Bet tā, lai lasītu (vai pirktu) dzeju, nē, neies krastā. Ja nu vienīgi neizdos kādu milzīgu kopoto rakstu sējumu ar augšminētajiem dzejniekiem.

Mēs ar vīru vairāk dodam priekšroku praktiskajai literatūrai - 100 padomi kā kopt rozes, pavārgrāmatas, uzziņu literatūra.

Nee. Kaut gan zheel, mana mamma ir savaakusi aarkaartiigi plashu dzejolju kraajumu biblioteeku, daudzas ar personiigiem autografiem (kaa jau bij. Kultuuras darbiniece)

(Reply to this) (Thread)

Bērnu dzejoļu krājumi gan jau, ka kādreiz tiks pielietoti. :)

(Reply to this) (Parent)

agrāk lasīju. Tagad - tikai, ja autors pats rokās iedevis :) Kamon, man pat parastai, ne-studiju, ne-darba prozai nupat vairs laika nepietiek!

a kāpēc tu nospriedi, ka es pavisam noteikti ar dzeju negrēkoju, koa?

(Reply to this) (Thread)

Tev ir vīrs un kaķis + daudz darba + studijas - kam Tev to dzeju vēl? :D

(Reply to this) (Parent)

bija reiz tāds dvēseles stāvoklis, kad nonstopā izrāvu cauri pāris Elksnes kopoto rakstu krājumus, patīk reizēm pašķirstīt Skujenieku vai Belševicu, bet kopumā nav daudz manis pašas pirktu un, līdz ar to, arī lasītu dzejas grāmatu

(Reply to this) (Thread)

es domāju, ka mūslaikos pilsonis vulgaris dzeju vispār nepērk. Nav jau padomjlaiki, kad vajadzēja sekcijas plauktu viesistabā ar kaut ko aizpildīt... :)

(Reply to this) (Parent)

Skolas laikā vispār dzeju nelasīju principā, cik no galvas bija jāiemācās, tik arī bija. Vēlāk lasīju pārmēru daudz. Vismaz virs vidusmēram. Tagad pašķirstu, bet pēc Raupa "Putnis" neviena grāmatiņa īpaši neuzrunā. Ak jā, un sāku lasīt dzeju tad, kad iemīlējos :D

(Reply to this) (Thread)

aha, iemīlēšanās laikā ne to vien izdarīsi... :))

(Reply to this) (Parent)

Nea, nelasu, bet trīs favorīti man ir - E.Veidenbaums, F.Bārda un Š.Bodlērs.

(Reply to this) (Thread)

Bā! Un tikai tagad man piešķīlās, ka par mani Tev nav viedokļa!

(Reply to this) (Parent)

nezinu, kāpēc Tu mani turi aizdomās, bet vispār lasu. tiesa, tagad retāk, jo pirms pāris gadiem lasīju pa dzejoļu krājumam 1-2 dienās un mazliet pārlasījos :)

tāpēc, ka ir daži autori, kas sagādā to "demmit, kāds kaifs" sajūtu, nu līdzīgi kā labu mūziku klausoties
un pavisam nedaudzi autori iedod arī vispārcilvēcisku "tā gan jā/sasodīts, ku dziļi pateica!" sajūtu (Vislava Šimborska, piemēram)

a pārējo visu lasu cerībā, ka atradīšu kautko no pirmajiem un otrajiem, un ergo ne pārāk bieži lasu

jā. un arī svešvalodās. un mēdzu pirkt arī dzejas grāmatas. vietējā un arī svešvalodā.

lasu, bet ne gluži ikdienā. proza man simpatizē vairāk.

studiju gados daudz lasīju. protams, Elsbergs, Veidenbaums, Čaks. Īpaši patika Baiba Bicjole, bet gk tāpēc, ka bija jauki citējama, piem.,
Atkal tava lakstīgala
Manā dārzā pogo bez mitas
Cik ložu vajadzēs apklusināt?
Kuram pacelsies roka?

padomā tik- sāku domāt, ij atcerējos kaudzēm dzejoļu!

pēdējā laikā lasu [priekšā] bērnu dzejoļus.

Reizi gadā izrauju cauri Ziedoni un Vilhelmu Bušu (nu, Makss un Morics, San san san jeb bites, čem ne dzeja ?). Kaut kad jaunībā ņēmu priekšā Puškinu - kaut kas tur ir. Tā sauktie "jaunie dzejnieki" man uzdzen nelabumu.
Tā īpaši nekad neesmu lasījusi dzeju, man riebjas seklas domas uzpūstā stilā.

(Reply to this) (Thread)

Ai, bļin, aizmirsu Veidenbaumu !
Piedod, Eduard.

(Reply to this) (Parent)

saule! tu tiešām esi tik labās domās par mani????
/ man liekas, ka cilvēki , kas lasa dzeju ir labi/

es reizēm dzeru vienatnē vīnu, bet nu dzeju...

izlasīju dunduka grāmatu / bet tas tak bija sen/
skolas laikā aizrāvos / nu tas ir apmēram kādu gadu/ ar Jeseņinu, pat kko no galvas biju iemācījusies, brīvprātīgi...

nē tiešām dzeja nav man...
kaut gan skolā sacerējumu par Ziedoni radīju uz 10/10, kas man pašai bija pārsteigums

O, cik interesants jautājums!
Tieši šodien to pārspriedu ar vīru. Man pašreizējais viedoklis 33 gadu vecumā ir tāds, ka dzeja ir vajadzīga tikai bērniem un lesbietēm. Bērniem, lai valodas nianses apgūtu, lesbietēm - lai liktos interesantas un pārsmalcinātas. Jo tikai lesbietes var atļauties būt interesantas un pārsmalcinātas. Tādas sievietes, kam vajag vīru un ģimeni, izvēlas būt pieglaudīgas, saimnieciskas un normālas - nedod dies interesantas (īpatnējas)! Es lasu bērnu dzeju, un es lasu lugas dzejā, un es pati reizēm tieku nolīgta atdzejot vai rakstīt dzeju, kas, protams, ir nevis dzeja, bet rīmes.
Kad man bija 18 gadu un es biju stulba, īpatnēja un man klāt kantējās tikai sievietes, un es studēju tipiskās sieviešu augstskolās, es pirku dzejas grāmatas kilogramiem un mēģināju iebraukt. Un brīnījos, kāpēc es tik smalka un interesanta, vīriešiem nepatīku. Un tad es nācu pie prāta. Un dzeju lasu tikai Ziemassvētkos pie eglītes. Vienā brīdī saproti, ka būt normālam ir nesalīdzināmi krutāk.

Un tagad, to rakstot, es domāju, kā man apvienot šo viedokli ar visvisdziļāko cieņu un simpātijām pret Annušku, Skuku un Shelly - tām Cibas literātēm, kuras es it nekādā veidā neasociēju ar īpatnējām lesbietēm. Nav man atbildes. Ja nu vienīgi tāda, ka dzeja ir vajadzīga tam, kas to raksta. Ja cilvēks var nerakstīt, tad labāk lai neraksta. Bet, ja dzeja lien ārā pa acu vākiem, lai raksta, tikai lai necer, ka to vajadzēs vēl kādam. Ļoti iespējams, ka vajadzēs. Bet ar to nevar rēķināties. Kad cilvēks sadzemdē citus cilvēkus, tieksmi būt īpatnējam un lasīt dzeju šausmīgi izspiež tieksme būt normālam un atslābt.

Nā, nelasu.

lasu.

lasu

lasu, bet es lasu arī gaisa atsvaidzinātāja sastāvdaļas un citus iepakojumus. lasu un no tā neciešu, tātad.