dzīves kombatants [entries|archive|friends|userinfo]
bona fide

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[15. Nov 2017|10:51]
sapņi ir ļoti dzīvi un tajos jūtu garšu, smaržu, dzirdu balsis, kuras jau sen esmu aizmirsusi pie apziņas esot. pamostos nogurusi jau kuro nedēļu. liec mierā, atkāpies, ejiet visi prom un ļaujiet man gulēt tīrā, nesmaržīgā, bez balsu nekamī.
Link+

[3. Nov 2017|16:45]
Life's a Gas
Link+

[31. Okt 2017|10:30]
'Krasota, eto strashnastj!' man noteica sirms vīrs, kura priekšā apstājos un kuram laipni padevu ceļu.
Link1 _|+

nokrīt āda un uzaug jauna [31. Okt 2017|10:10]
[skaņa |Nick Cave & the Bad Seeds - Distant Sky]

Kaut kad es izveseļošos no rudens, ieliešu glāzē labu viskiju, uzlikšu Nikija tūres setlistu un uzrakstīšu, kā man gāja koncertā
Link+

[25. Okt 2017|16:14]
es zinu un esmu pilnīgi pārliecināta, ka Niks Keivs mani atceras un domā par mani
Link+

[8. Okt 2017|12:33]
eins zwai drei vier funf sechs seiben acht neun zehn
Link+

[25. Sep 2017|12:20]
Tom Rosenthal - It's OK
Link+

[25. Sep 2017|09:34]
Have We Met Before?
Link+

[20. Sep 2017|18:29]
es visu dzirdu, es visu redzu
Link+

[8. Sep 2017|15:30]
Imagine life as a game in which you are juggling some five balls in the air. You name them work, family, health, friends and spirit. And you’re keeping all of these in the air.
You will soon understand that work is a rubber ball. If you drop it, it will bounce back. But the other four balls – family, health, friends and spirit – are made of glass. If you drop one of these, they will be irrevocably scuffed, marked, nicked, damaged or even shattered. They will never be the same. You must understand that and strive for balance in your life.
Link+

mūzika [5. Sep 2017|16:07]
dabūju savas narkatikas, mm
Link+

[4. Sep 2017|11:57]
Radio éclairtique
Link+

fantoma sāpes [3. Sep 2017|12:36]
rudens, b$Q%
Link+

[1. Sep 2017|14:35]
čau, kā tev iet, ko tu dari, vai brokastīs joprojām dzer kafiju, vai joprojām slikti mosties un ilgi nevari aizmigt, vai tev īd plecs, vai kāds tevi noglāsta, vai jūti mīlestību, vai priecājies par bērniem, vai redzi labas filmas, vai jūties gandarīts par darbu. ir tik ļoti daudz kas, ko es gribu par tevi zināt, brīžiem deniņi sprāgst pušu. es sevi nemoku, es neko no tevis negribu, bet man tik ļoti pietrūkst mūsu draudzības un saitītes brīžiem, ka varu kaut tūliņ akmenī iecirst uz mūžību apgalvojumu, ka [cenzūra].
Link

alternatīvās izmaksas [31. Aug 2017|14:57]
man kāzas nebūs, man būs MBA
Link1 _|+

[30. Aug 2017|09:51]
vispār es esmu haskija kucēns, man patīk smagumus vilkt. es nevaru dīkā stāvēt, jo tad man vientuļi, tad man grūti un gribas dīvānus plēst. es uzticīgs, stulbs kucēns, kas nemāk sadzīvot ar vilšanos par izaugšanu no draudzības. taču nomierinies, ne tu pirmā, ne pēdējā, shit happens, life happens, draudziņ, chill. citās ziņās taču viss ir labi - paaugstinājumi, jaunas draudzības, svaigas asinis, lieli izaicinājumi, miesīgi un garīgi apvāršņi jaunos līmeņos un tas viss. jā, jā, bet ko padarīsi haskija kucēnam, viņš skumst.
Link6 _|+

Feist - Wish I Didn’t Miss You [8. Aug 2017|15:20]
tāda mīlestība. drausmīga mīlestība. skaistākais vasaras notikums.
Link+

[1. Aug 2017|14:42]
sēdēju vietējā kafetērijā un gaidīju pasūtītās pusdienas. dienās, kad lidlauks pārāk tāls un gribas patiesu iepriecinājumu, dodos uz vietējo kafejnīcu, kur var baudīt vārītus mājas pelmeņus, kas tiek gatavoti turpat uz vietas, ar īstu un garšīgu gaļu, bagātīgi pārlieti ar divdesmit procentīgu krējuma kārtu un dillēm, kas garšo pēc omas dobes, nevis spāņu nitrītiem. tā es tur sēdēju ierakusies telefonā (protams), lasīju kasjauns.lv (jo šī pusdienu pauze ir par lētiem, bet efektīviem iepriecinājumiem) un, ņemot vērā, ka kafejnīca bija pārpildīta (tā ir ļoti iecienīta vieta), visi galdiņi teju bija aizņemti. dažkārt šīs lētā iepriecinājuma pusdienu pauzes izmantoju, lai vērotu cilvēkus, tāpēc arī šoreiz tīri aiz paraduma apsēdos stratēģiski labākajā vietā - blakus kasēm. ar acu kaktiņu var lieliski redzēt katru, kurš pavirzās gar ēdienu leti uz kases pusi, bet labākais - tā, ka šie cilvēki pat nepamana, ka tiek novēroti. kamēr trauksmaini rullēju ziņu lenti uz leju, pamanīju, ka gar galdiņu virzās omulīgs kungs ar klibu kāju - viņam uz brūnās, mazliet apdriskātās paplātes bija pusdienu piedāvājums - aukstā zupa (goda lieta!) un vārīti kartupeļi ar biešu salātiem un vistas mērci jeb "siltais". godīgi sakot, visas mērces, kas tiek pasniegtas šādās vietās, manī izraisa aizdomas, jo, zinot to, kā tiek gatavotas bāzes mērces kulinārijā, neticu, ka šī kafejnīca nudien veltīs laiku, lai mērci gatavotu ar dzidrinātu vistas buljonu, sviestu, garšaugu buntīti (kas pēc tam, protams, tiek izcelta no bāzes materiāla) un saldo krējumu. Nē, šīs mērces ir margarīnā apcepti milti, piens un gaļina blanka, un vistas filejas strēmeles. lai nu kā ar tām mērcēm - kungs, kuram kaut kas nelāgs bija ar kāju, nevarēja īsti saprast kur nosēsties, jo neviens galdiņš nebija brīvs - pie katra galdiņa bija vismaz pa vienam ēdājam. viņš uzmeta ātru skatienu man un tikpat ātri novērsās, lai lūkotos pēc vietiņas, kur piesēst. viņš atgādināja kādu, ko pagalma bērni varētu saukt par ģaģa Koļa - liels, omulīgs, ar sirmām ūsām, pavalkātu, bet tīru rūtiņu kreklu, kam divas pogas bija atpogātas un pa to starpu vēļas sirmas krūšu spalvas. prātuļojot par viņa tēlu jāmin, ka tikpat labi viņš varētu būt pensionēts santehniķis vai inženieris, kaut kas tehnisks noteikti. sapratis, ka brīvu galdiņu nav, viņš sāka virzīties uz otru zāles pusi, bet viņa kāja, eh, viņa kāja noteikti gāja lēnāk nekā viņš to gribētu. es atrāvos no telefona un paliecos uz priekšu, skaļi sakot, lai nāk piesēž pie manis. pavisam izbrīnīts un samulsis kungs piesēdās pie mana galdiņa. pēc mirkļa arī atnesa manus pelmeņus, mēs novēlējām viens otram labu apetīti. kungs teica, ka viņam arī garšojot šie pelmeņi, bet šodien viņam jāsteidzas, nevarot gaidīt. un pilnīgi pareizi - tos pelmeņus es gaidīju kādas 15 minūtes, tas nudien ir daudz, ja jāsteidzas. pabeidzis maltīti, kungs sakārtoja paplāti un aiznesa netīros traukus. ņemot no krēsla savu portfeli (tādiem kungiem vienmēr ir portfeļi), viņš paskatījās man acīs un krievu mēlē teica 'mīļā meitene! lai Jums brīnišķīga diena, lai vienmēr saule spīd, šampanietis, kad vien to vēlaties, labi vīrieši nesā Jūs uz rokām un dzīvē viss izdodas! Uz redzēšanos'. es savukārt apstulbusi smaidīju un novēlēju veiksmīgu dienu. man neko vairāk šodien nevajag.
Link4 _|+

[1. Aug 2017|12:50]
es vairs neatceros tavu seju un smaržu, bet atceros mieru un maigumu. atvaino, ka tā, prāts pats restartējas un dzēš bez manas atļaujas
Link+

čau [31. Jul 2017|14:24]
"Es varu zaudēt visu un iegūt visu. Tā ir mana tēze vienīgā."

nejauši meklējot mammas mājas adresi uzgāju sarunu no 2013.gada maija, kur teorijā runājam par to, kas ar mums noticis un iespējām nākotnei. un, protams, kad 40 epastu saitīte mani ievelk pagātnes notikumos, šodien fonā spofity par spīti uzliek Miles Davis. tu muļķīgais, muļķīgais cilvēk, tu taču nekur nevari aizbēgt.
Link+

[20. Jul 2017|12:50]
mīlestība, kur tu paliec, kur izšķīsti un atkal izšļāksti no nekurienes, es tevi nesaprotu, bet vienmēr ļoti gaidu
Link+

serbu sakāmvārds [10. Jul 2017|09:58]
kad šķind monētas, filozofi klusē
Link+

[29. Jun 2017|10:54]
kad Briselē strādāju un rakstīju vēstniekiem runas, domāju un sapņoju, ka, lūk, gribētos kādreiz arī prezidentam runu uzrakstīt. be careful what you wish for. tagad tik jāskatās, vai prezidenta kancelejai patiks tas, ko uzrakstīju.
Link+

[22. Jun 2017|14:53]
es visu atceros.
Link3 _|+

exciting [15. Jun 2017|19:40]
forši sajust, ka nekas nav beidzies un joprojām ir pirmās reizes. nu, pirmo reizi uzlikt signalizāciju darbā, piemēram
Link1 _|+

[1. Jun 2017|16:20]
nekad nemaz netiku domājusi, ka pienāks diena, kad meklēšu google citātus par fiskālo ilgtspēju
Link+

nāves mūzikas ziņas [24. Maijs 2017|16:16]
(2) pateicoties teroristiem, es tagad zinu, kas ir Ariana Grande

(2) kaut kāda jēga no tā, ka Prince nomira, bija, jo tagad viņu var klausīties spotify
Link4 _|+

[23. Maijs 2017|10:40]
lietišķums ievaino kā nekas cits
Link+

[18. Maijs 2017|16:54]
es zinu visus lūpu kaktiņus un krunciņas. es zinu, ko nozīmē šis un tas. un tur neko nevar izmainīt.
Link+

[21. Apr 2017|15:39]
[skaņa |Singapūras satīns - Sekss un kaļiki ]

šodien ieliku savā kāzu listē Singapūras Satīnu. nē, neplānoju precēties.
Link2 _|+

[10. Apr 2017|10:23]
Un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav vainojams neviens
Link+

[5. Apr 2017|16:56]
man ir arī viena cita pasaule, kurā es mēdzu patverties
Link7 _|+

[3. Apr 2017|21:13]
paskatījos budapeštas bildes un viss sagriezās
Link+

[3. Apr 2017|11:46]
man daudz interesantāk liekas ielīst kādam galvā, nevis nopelnīt daudz naudas. daudz interesantāk ir uzņemt filmas, nekā skaitīt ciparus ekselī un bīdīt apvienošanās vai šķelšanās. daudz interesantāk ir svētdienās sēdēt uz soliņa ar kādu mīļu cilvēku un vienkārši runāties bez telefoniem, internetiem un visa pārējā sūda.
Link+

[28. Mar 2017|14:11]
naktī sapnī es slēpu līķus, kas bija sadalīšanās stadijā. viss tas notika ulbrokā, protams
Link1 _|+

song for zula [27. Mar 2017|11:32]
vakar aizgāju pabarot māsas kaķi, pēc tam izmetu mazu loku pa pilsētu un piesēdu parkā paskatīties uz cilvēkiem un padomāt. saule spīdēja spoži, cilvēki bija daudz, zeme un gaiss smaržoja tā, it kā visu nakti šie divi būtu kaislīgi mīlējušies, kamēr visa pārējie guļ. klausījos mūziku un uznāca tāds saviļņojums par visu, kas noticis pēdējo piecu gadu laikā. par to, kas katru dienu pietrūkst un nepietrūkst, par mīlestību, par draudzību, par zaudējumiem, par ieguvumiem. man bieži nesanāk paraudāt, bet vakar sēdēju parkā pār vēsajiem vaidziņiem tecēja karstas tērcītes vieglāk nekā parasti. padzīvojušais kungs uz blakus soliņa, kurš līdz tam netraucēts lasīja avīzi, sāka dīdīties un gandrīz nemanāmi satraukties, bet es smaidīju un mēģināju šoreiz neturēt ciešā, teju dzelžainā satvērienā to visu rūpīgi uzkrāto un saklafisicēto.
Link

[14. Mar 2017|15:30]
es tūlīt apvemšos no pvn priekšnodokļa
Link3 _|+

[13. Mar 2017|15:40]
Aut viam inveniam aut faciam
Link+

[12. Mar 2017|12:17]
dažkārt gribētos, lai objektīvā patiesībā man nebūtu tik būtiska
Link+

true story [10. Mar 2017|11:59]
īstā dzīve sāksies, jo taču tikko pabeidzi augstskolu. tev šķiet, ka vajag apprecēties, jo tas taču ir loģiski. tu apprecies, jo tas taču nav sarežģīti, visi tā dara, tev ir divdesmit pieci un liekas, ka visu dari pareizi, tu attaisno savas un ģimenes cerības, tev ir vīrs un paņemts kredīts, runas par bērniem. bet tad piecus gadus vēlāk stāsti saviem kursa biedriem, ka saproti, ka laikam tomēr jāšķiras, laikam tomēr esi kļūdījusies krietni, noticot šai saldajai pasakai par būšanu pieaugušajam. jo tā taču ir dzīve.
Link16 _|+

[2. Mar 2017|15:40]
kā es varu atvainoties ja mēs pat nesarunājamies
Link+

[1. Mar 2017|15:44]
kāpēc mani fascinē nāve.. tāpēc, ka tajā visā ir kas fundamentāls, negrozāms, kristālskaidrs. bez 'varbūt', bez 'iespējams'. vienkārši ir un neatgriezeniski.
Link+

[1. Mar 2017|15:11]
lietišķums ir varenāks ierocis par vienaldzību. bet ko lai dara, ja lietišķums man palīdz norobežot emocijas no tā, ko es domāju (nevis jūtu)?
Link+

[24. Feb 2017|16:49]
we've only just begun
Link+

[22. Feb 2017|15:15]
derētu kaut ko sagāzt
Link+

[22. Feb 2017|14:13]
Simply put: men are strong, boys are weak
Link+

[15. Feb 2017|20:16]
es nezinu, vai man tur būtu jājaucas. pat ne jājaucas, bet jāpasaka, jo varbūt nevienam citam nav dūšas
Link+

[13. Feb 2017|15:44]
grow old along with me
Link+

[11. Feb 2017|20:24]
es nevaru pārdzīvot, ka džefs baklijs ir miris
Link1 _|+

[8. Feb 2017|09:34]
paldies par acīm
paldies par ausīm
paldies par sirdi

veselu un īstu.
Link+

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]