Viss ir redzams

rudzupukjes ir veidenbaums nabadzīgais mākslas blogs,
pamanīju jau diezgan sen, bet man liekas, ka daudzi nē. Patīk.

Es atvainojos, bet vēl viena roze
Es apakšā uzrakstīšu, kāpēc
Emocionāla pieejamība
Klēpī ielīst siltums
Ergo jāieblogo
Tāpat vien
Protams
Roze
Bļ



Pirms desmit gadiem man ļoti patika šī filma (iespējams, tāpēc, ka uz kino gāju lsd versijā :),
bet plakāts nevis rozes, pirkstu vai vēdera, bet tā Look closer dēļ (latvijas variantā bija Ieskaties),
man vienmēr licies, ka tas, kas tur jāsaredz, ir tas, ka rozei NAV ĒRKŠĶU!!! Proti, tas skaistums ir neīsts.

Kā melomaniakam man ļoti ļoti patīk ļoti ļoti dažāda mūzika,
bet tikai reti parādās skaudība, ka to neesmu radījis es.
Lūk, viens piemērs. Esmu reklamējis jau agrāk, bet
viņam šogad ir 2 albumi ar 40 dziesmām, so...
Pēc mildly related Bleika dzejoļa, lūdzu
(tikai bungas, vokāls un cimbole)
Projekta visgarākā dziesma
A Rose From The Dead
izpilda Botanist
so lovely
. . .



Youtube

Mp3

( Lirika )

w w w . b o t a n i s t . n u

Sarkanā Armija II Pasaules karā.

109 bildes! Raķetes! Tanki! Lidmašīnas! Dzeloņdrātis!! (Zēni, komentējiet!!! D)

Kaut kas tomēr ar to vietu nav kārtībā (aizgāju un feisītī nospiedu Unlike - alus aparāti nestrādā, dejot nav kur, meitenes apvainojas un mūk prom, kantam arī nepatika). Vislabāk jutos pirmās stundas laikā pēc ierašanās, kad dekorēju zāli ar vīnogu stīgām, monardām, Sahalīnas sūrenēm, miķelīšiem un krizantēmām (sīkziedu, šoreiz iztiku bez kaņepēm ;), krogā bija tikai daži cilvēki un smaržoja tik labi, ka pat varēja aizmirst par vīrakiem, un braucot uz Pļaviniekiem pēc stroboskopa, turklāt nupat biju par mata tiesu paglābies no bezdibeņa, tāpēc baudīju kaut ko eiforijai līdzīgu. Atkal patīkami pārsteidza publika - gandrīz tikai neredzēti un interesanti cilvēki. Diemžēl sarūgtināja ārkārtīgi nelaipnā attieksme no bāra administrācijas puses - savu kāju vairs tur nesperšu, vismaz, kamēr viņi neatlaidīs to lauķi beretē, komunikācijas ar kuru laikā man mēles galā visu laiku kņudēja jautājums "A tu vispār kauties proti?" (pēc tam Sinisters pastāstīja, ka šī persona jau reiz pamatīgi dabūjusi pa ķirbi no Koila... un man Koils uzreiz sāka patikt vēl vairāk :)

Mēģināju apvienot ar Apziņas Parazītiem un Skaņarkādes jubileju Depo, bet izrādījās, ka tas tomēr nav bezmaksas pasākums (ar šādu pārliecību arī pirmoreiz mierīgi iespērāmies iekšā, tik vien, lai uzzinātu, ka tur viss kavējas par stundu), kamēr Bubamarā dzīvie sāka vairāk vai mazāk laicīgi. Melno tēju gan klausījos beksteidžā, jo tie bija no tādiem, kas atnāk, nospēlē un aiziet, apmēram tāpat kā Henriks pirmajā Spogulī. Savukārt, tie, kas palaida garām I.T.I. NO FRAME, palaida garām kaut ko AAAAAA WTF! WTF!?! AAAAAAAAA.... Tobrīd man bija sācis likties, ka notiekošais galīgi nav "folk/elektro nakts", jo Sinisters lika kaut kādu rociņu, pirmajā ansamblī arī ne no viena, ne otra nebija miņas, tāpēc I. Tontegodes & ko performanci steidzīgi noraksturoju kā "šokfolku". Nezinu, būtu pārāk jāiespringst, lai to aprakstītu, tāpēc labāk skatīties, vai kaut kas nav nofilmēts, teikšu tik vien, ka tēmas bija visnotaļ Dvēseli Atspoguļojošas ;) lai neteiktu freidiskas (piedziedājumu "Dejo, lāci!" sākumā uztvēru kā "Ejakulācija!"), uz skatuves bija meitene (kā arī zēni) ar kailām krūtīm, treniņbikšainā plikgalvja balss diapazons rāva jumtu, un pati uzstāšanās bija ļoti oriģināla un man (kā arī vairumam) ļoti patika. Pēdējie DARK NEXUS savaldzināja ar savu jaunatnīgo naivismu - jā, tas bija izteikti neoriģināls dark electro/harsh ebm pēc visām notīm, taču vismaz notis ir pareizās - balsij milzīgs potenciāls un ģitāru pielietojums arī... ir pareizais (to gan nebija iespējams adekvāti novērtēt haotisko skaņotāja darbību/bāra administrācijas prasību dēļ) - kaut ko arī nofilmēju un ieliku internetā, lai gan skaņa ir slikta.

Savukārt, nefolka setu spēlēja dīdžejs randoms, jo uzturēties aiz letes bija visnotaļ nepatīkami augstākminētās personas dēļ - nedrīkstēja spert ne soli pa labi no "saviem laptopiem", lai nesastaptos ar nemotivēti agresīvu attieksmi - laikam bija svarīgi nosargāt milzīgo sienas tāfeli, uz kuras ar krītiņiem uzšvīkāts bija ne tikai bāra piedāvājums (starp citu, realitātei neatbilstošs), bet arī vesela abstraktās mākslas ainava apmēram ceļu augstumā, kā rezultātā visu vakaru vizuāli jutos kā ē... kas ir skursteņslauķa pretstats? balsinātājs/apmetējs laikam. Tas īblis, kurš laikam bija sašņaucies (normāli cilvēki tā neuzvedas) vai vēl aizvien pilnmēness iespaidā, vairākas reizes vienkārši nāca klāt un grieza nost skaņu, "lai neatbrauktu menti", un piesējās, kam vien varēja ("jūs šeit esat ciemiņi", "durvis ir tur" utt.), kamēr pats lēja savu idiotisko kandžu pāri visai DJ stacijai (laptops un vadi bija slapji un lipīgi). Beigās laikam sapratis, ka uzvedas kaut kā nelāgi, iedeva sidru par 1 latu nevis diviem (sidrs tur ir garšīgs, bet par ko divi lati?), taču to darīja ar tik pārspīlētu paštaisnumapmierinātības apziņu, ka varēja mierīgi arī nedarīt. (Jo īpaši, ņemot vērā, ka Sinistera sākotnējā piedāvājumā likt mūziku šajā iestādē tāpat bija iekļauta privilēģija "pirkt šmigu par puscenu.") Drošības labad piebildīšu, ka runāju par to, kurš nav Jaksis (jeb True Blood Hoyta dubultnieks), diezgan sakarīgs kēkss.

Uz gleznām neapskatījos (piemirsās)

djset 151011

Tātad, par godu tam, ka vakardien, kā cibas lidojošie mērkaķi vēstīja, bija juuuda dzimšanas diena, otro gadu pēc kārtas izveicu šo pie cienītās nošpikoto procedūru. Toreiz par rezultātiem neko ne rakstīju, ne komentēju (tāpēc PALDIES! tagad :), bet viss sanāca kā solīts, vienīgi pēc kāda laiciņa medus tā kā sarūga. Attiecīgi sarūgtināts pēdējo burciņu noslēpu dziļākā plauktā un aizmirsu līdz pavisam nesenam pavasarim, kad atkal izvilku, nosmēlu to balto (rūguma?) kārtu no virspuses, visu samaisīju un - kas to būtu domājis - bija labu labais, pie tējas lejamais, piemēram, pa Meifestu arī to pēdējo burciņu nolietojām. Vienvārdsakot, meitenes, iesaku pamēģināt!



(Bilde no pagājušā gada - tas siets apakšā tāpēc, ka pienenēs patīk dzīvot visādiem maziem, melniem kukainīšiem, kurus, lai nesanāktu medus ar gaļu, caur to tad arī purināju laukā. Taču pērn pienenes vācu jau tad, kad gandrīz visas bija noziedējušas, bet šogad (vismaz manā Vidzemes augstienes kaktā) tās pa īstam parādījās tikai pirms kādas nedēļas, tātad arī kustoņi vēl nav paspējuši ievākties lielā skaitā, vismaz tā ar neapbruņotu aci šķiet... tāpēc iztieku bez :)

Pie viena, izsakot pateicības nepazīstamām cibiņām, paldies g_sch par AUSTRA albūmu - jā, Karīnas D. Andersones gars jau viscaur rēgojas dikti, bet vienalga jauks. Pašlaik vislabāk patīk 2. dziesma (arī 2. singls, klips diezgan jauns un ērmīgshipsterīgs, kā arī vajag) <3

Daudz laimes maijā

Atbraucu uz Rīgu, pa ceļam uz mājām steidzami abstrahējos, dalījos lauku pienā, mani pavadīja divi cilvēki un plankumains haizivjsuns, ar kuru kuce Rīga negribēja draudzēties, iznesu laukā no istabas dzīves nogurdinātu ķirbi, iekurināju krāsni un tagad pēdējais Hocico uz austiņām ir aaaa ar visu savu neticamo trešās pasaules kiberskaņu un meksikāņu "šarmu", kura viņiem ir apmēram tikpat, cik asinskārajiem actekiem Melja Gibsona Apocalipto fucking dogs all of you aaaa often copied, never bested indeed.

Visu iepriekšējo nedēļu lija kā tai Pēdējā Elfā, sazāģēju malku, iztulkoju pāris filmas un atbraucu uz Rīgu, jo jāaiziet uz teātri - nacinuālo - maniem vecākiem tajā pieder 3 gab. abonementi, kurus viņi diezgan pasen xvzkāpēc nomainīja pret trīs tādiem pašiem Dailē, kurš bija manas bērnības teātris ar periodisko iespēju garlaikoties 13. rindas 13. vietā (kaut kur un kaut kad sen esot bijusi teātra kritikas rubrika ar tādu nosaukumu, prikiņ, vēlāk tur arī vienu mēnesi nostrādāju par akumulatoru), nacinuālā šaurais balkons un pensionāriem mērķauditētais repertuārs diemžēl nestāv līdzi tās ēkas vērienam, bet man vienalga patīk teātris un nu tēvs atkal aizlidojis uz Briseli, tāpēc jāiet viņa vietā (trešais cilvēks parasti ir māsa).

Ja jau reiz esmu atbraucis uz Rīgu, svētkos aiziešu arī uz Skaņu Mežu - jāpaklausās beidzot dzīvē uz Zemnieku un Kosmosu, prieks arī redzēt, ka Apziņas Parazīti tik ātri atguvušies pēc dalībnieka nāves, cerams, ka šoreiz nekas tik nopietns neatgadīsies. Vispār sāku šo rakstīt jau vakar, tikai nepabeidzu, sāku skatīties, kā Edvards Nortons dara visu, lai būtu lielisks šajā filmā, tikai kaut kur ap vidu aizmigu, bet tas nekas - filma skatāma. Āāaaa, vēl nospiedu uz http://klab.lv/random.bml un man parādīja šo:

Es esmu otrā pusē

Eh, sen nav nekāds muzõns šārots, šovakar atradu šito, pēc 3 dziesmām jau essmu sajūsmā, lūdzu, Jumsarī būt:



Ethno/electro fusion no Francijas, uz ātro varētu salīdzināt ar Shiva in Exile, tikai tādu jestrāku, izteiktāk arābisku un ne tik apokaliptisku.