tātad savāc 350 pieneņu galvas (vācu uz pusi vairāk, jo esmu pieneņu medus rīma), nomazgā un vāra 1h vienā litrā ūdenīša uz mazas uguns. tālāk notecina tai tur caurdurī, ziedus (diemžēl) izmet. tālāk pievieno 1 kg cukura un vāra uz tās pašas lēnās uguns vēl 1h. kādas minūtes 15 pirms vārīšanas beigām pielej brūvējumam klāt viena citrona sulu un atstāj nostāvēties diennakti. es vispirms gan salēju burkās, jo salasījos, ka varot tā sabiezēt, ka nedabūšot no katla laukā.

un kas tur beigās sanāk?

gards "medus" (:
tiesa, man sanāca tāds bik' pašķidrāks, nekā (salīdzinoši), kad ir tikko no stropa ņemts. tāds sīrupīgs. nezinu, kā izskaidrot garšu. pēc klasiskā medus, protams, negaršo.

sarunājam maziņu maziņu gabaliņu man nogaršot?

sarunājam! man kā reiz ir viena mazmazītiņa Skopumfīlda burciņa (:

un tūlīt vairs pieneņu nebūs! jāskrien.

gribi taisīt? šķiet, ka aduvančiku vairs nav

*raudu, situ kājas pret zemi

klau, tu tāda saprātīga (lai arī maza un melna:P) būtne, saki, kas tagad būs nākamais ievācamais dabas "izejmateriāls"? meža mātes kalendārs kaut kur noklīdis.

oi, es šajā ziņā tomēr ne visai saprātīga, es ieteiktu konsultēties ar lenoru. viņa tik tiešām ir viszine!