07 Maijs 2021 @ 22:15
 
Tā kā veikali ciet, bet bez mērīšanas varu nopirkt tikai skriešanas apavus (savādā kārtā UK izmērs ir vienmēr viens un tas pats, kamēr EUR četrdesmit un kas tur, atkarībā no ražotāja, svārstās divu izmēru robežās), tad iegādājos piekto pāri. Vasara nāk, būs gaiši vakari un rīti.
 
 
07 Maijs 2021 @ 20:58
 
Черниковская Хата - Ночное рандеву
 
 
07 Maijs 2021 @ 14:39
 
1. klasē pirmo nedēļu vai divas uz ēdnīcu mūs veda audzinātāja, kas, starp citu, bija kristīgās ētikas pasniedzēja un, lai gan kristīgā ētika pienācās tikai 7. klasē, mēs bijām tie īpaši, kas jau no 6 vai 7 gadu vecuma reizi nedēļā varēja skaitīt tēvreizi, klausīties kādu stāstu un mājāsdarbā šo stāstu uzzīmēt (tas bija labākais mājasdarbs no visiem). man bija licies, ka tas un neregulārās baznīcas vizītes ar ģimeni lieldienās uz mani nekādu iespaidu nav atstājušas, bet tā laikam nebija taisnība, jo ar oskaru pirmo reizi dzīvē sastrīdējāmies par to, kāpēc viņam tualetē stāv desmitiem bībeļu un vai tas nenozīmē, ka viņš neciena dievu (tieši to tas nozīmēja).
jebkur citur pirmo mēnesi pa lielo skolu baidījāmies vazāties, jo bijām vismazākie un vienīgie (tikai b jeb mūzikas novirziena klases bija lielajā skolā; a, c un d klases līdz pat piektajai klasei uzturējās mazājā skolā 5 minūšu attālumā, kur pēcāk gāju pie logopēda). tiktikko no bērnudārza, vairāku tūktošu lielāku bērnu ielenkumā. taču bibliotēka bija pavisam netālu no mūsu klases un tur es gāju pēc stundām, kad bija jāgaida klavieres. bibliotekāre bija jauka (līdz viņu nenomainīja atslēgu tantes dzidras meita, kas bija arī sporta skolotāja un izskatījās nelaipna un nepievilcīga) un mēs draudzējāmies, viņa man rādīja plauktus un grāmatas, kas man varētu patikt un interesēt. interesēja arī, jo cartoon network vēl nebija pieslēgts un vienīgie bērnu raidījumi bija 2 multeņu sērijas pa LNT 16.00 (vienreiz, dejojot līdzi superņindzjas čiripaškas tēmai un taisot karatē spērienu garajos, šaurajos svārkos (ko man nekur neļāva vilkt, jo bērni tādus nevalkāja) nokritu un ļoti sasitu asteskaulu).
un tad vienu dienu es atradu grāmatu, kas saucās "bretaņas stāsti" un gribēju ņemt uz mājām, bet bibliotekāre teica, ka tas ir lielākiem bērniem un man būs kāds gads jāpagaida, lai drīkstētu to lasīt. nākamajā pēcpusdienā es to grāmatu no bibliotēkas nozagu un mājās aizgūtnēm lasīju: tie bija franču šausmu stāsti un teikas par to, kā maiznieks iecep kaimiņu pīrāgos vai spokiem kādā pilī, noteikti ne traumējošakās par grimmu pasakām. ar vilšanos grāmatu paklusām atgriezu un pēc pāris gadiem vēlreiz pārlasīju, lai pārliecinātos par to, ka manas atmiņas mani nevīla - tā grāmata tiešām nebija nekas īpašs.
 
 
07 Maijs 2021 @ 13:05
 
Un nez ko visi šie tehnoloģiskie instrumenti, ar kuru palīdzību spējam daudz labāk kontrolēt savas ikdienas dzīves ārējās norises (izsekot veikalu pasūtījumus, izsekot cilvēku sociālu tīklu dzīvi, zināt, kurā dienā jāpaņem lietussargs, kurās stundās muzejā būs mazāks apmeklētāju skaits), nodara iekšējo norišu kontrolēšanai - tikai grūtāk samierināties ar nespēju kontrolēt emocijas vai arī nekontrolējamie sektori, bailes, vājums iemīlēšanās, tiek nocirsti saknē un vispār izslēgti no apziņas? Man gribētos apkārtējā pasaulē redzēt veselīgās un daudz apzinātākas attiecības starp kontroli un ļaušanos, bet varbūt es vienkārši nepareizi skatos
 
 
07 Maijs 2021 @ 12:14
 
Man ir necerēti ātri pienākusi iespēja vakcinēties, pie tam veselas trīs - abās darba vietās, un individuāli, pierakstoties manavakcina.lv. Vēl februārī savas izredzes tikt rindā vērtēju uz vasaras beigām.

Darvas piliens medus mucā ir faktā, ka redzēju, cik daudz cilvēku atsakās no vakcinēšanās. Esmu redzējis vienas darbavietas vakcīnpieteikto skaitu - tas ir aptuveni puse no kopējo darbinieku skaita. Šaubos, vai lielākā daļa no pārējiem ir jau vakcinēti vai vakcinēsies citur, visticamāk, viņi nogaidīs vai negrib vispār. Domāju, ka darba vieta nav īsti reprezentatīva un kopumā valstī varētu būt pat sliktāk.

Šim vajadzētu kļūt par kārtīgu trauksmes signālu, ka viss tomēr progresā un pasaules attīstībā nav labi un kārtībā. Tas ir, ja kādu vēl nepārliecina politikā notiekošais. Politikā vismaz ir tāds attaisnojums, ka daudz kas balstās uz vērtībām un viedokļiem. Hei, varbūt es esmu tas, kurš politikā kļūdās? Bet veselība liekas tik universāla cilvēku vērtība, cik nu tādas vispār ir iespējamas. Ja kāds negrib labu veselību sev, tad viņam visticamāk nav atšķirīgs viedoklis. Viņš vienkārši kļūdās.

Ja cilvēks negrib vakcinēties UN tiešām ir tas retais gadījums, kad riski vakcīnas viņam ir lielāki nekā riski no covid - tad redzu tikai šādus variantus:
- cilvēkam ir ļoti neparasta vērtību sistēma, kas augstu nevērtē citu cilvēku veselību (šis gadījumā, ja cilvēks nav pašizolējies)
- cilvēks nav svarīgi, lai ierobežojumi beidzas
- cilvēks tomēr kļūdās attiecībā uz riskiem citiem un/vai vakcinācijas ietekmi uz ierobežojumu beigām
 
 
07 Maijs 2021 @ 10:57
nelieli kempingi  
Vai varat ieteikt šādu vietu?

Interesē kāds neliels kempings priekš teltīm trim ģimenēm ar maziem bērniem pie kāda ezera / upes / jūras:
1. elektrība
2. tekošs dzeramais ūdens
3. nojume ēst gatavošanai
 
 
07 Maijs 2021 @ 01:04
ļaujiet man to neturēt sevī un tā  
iespējams, neviens to nav pateicis instagram fitnesa influencerēm un kouču koučām,
bet tā miesaskrāsas vai līķīgi pastelīgās elastīgi piekoriģējošās sporta drānas IZSKATĀS ŠAUSMĪGI, ŠAUSMĪGI SLIKTI un pateicoties krāsu gammai, rotā tikai tumšādainus cilvēkus.
Šīs, ja
https://www.prettylittlething.us/taupe-bike-shorts.html.


pateicu,
ceru, ka vietā nāks kāds jauns treds, šis ir baiss.
 
 
06 Maijs 2021 @ 23:35
 
Atnāk epasts, kurā saņēmējiem jautāts, vai sanāksmes laiks der. Kā "reply all" atnāk kāda adresāta automātiskā atbildētāja ziņa, ka dalībnieks šobrīd ir ārpus biroja. Nosūtu savu ziņu un saņemu automātisko atbildi arī no epasta sākotnējā sūtītāja, kas arī pēkšņi ir ārpus biroja. Tā mēs te runājamies ar robotiem.
 
 
06 Maijs 2021 @ 20:23
 
Kā apturēt resnību? Riju, jo ir slikta dūša. Būtu labāk vēmusi.
 
 
06 Maijs 2021 @ 22:52
 
Četri angļu klubi divos eirokausu finālos, protams, būtu prikolīgi, taču diemžēl Arsenal nepārliecina. Jau tikšana pusfinālā šķiet pārsteidzoša.
 
 
06 Maijs 2021 @ 16:49
 
Polam ir jauns saldējums - ar kartupeļu čipsiem. Izklausās briesmīgi, bet patiesība ir daudz vienkāršāka - tas nav nekāds saldējums, kur iekšā salikti standarta čipsīši ar garšām, bet gan parasts, normāls Pols, kam šokolādes glazūrā iestrādāti tādi kā mazi gabaliņi no tā, kas ir nevis mūsdienu čipsi, bet tie kartupeļu salmiņi, tādas mazas skaidiņas. Ja es nezinātu, kas tas ir, domātu, ka vienkārši kaut kādi kraukšķi. Un, tā kā tas nav nekas briesmīgi interesants, tad es labāk ēdu parasto Polu.
 
 
06 Maijs 2021 @ 14:34
 
Sveiki! Vai kādam ir izdevies manavakcina.lv nomainīt pieraksta laiku/vietu? Šobrīd šķiet, ka, kad pierakstījos, pamanīju tikai ierobežotu opciju skaitu, lai gan patiesībā bija vairāk un būtu varējusi tikt agrāk. Manavakcina rakstīts, ka, atkārtoti autorizējoties, parādās iespēja mainīt pieraksta laiku/vietu, bet man parādās tikai opcija "atcelt pieteikumu" un nemaz neredzu, kur ir brīvās vietas. Sazvanīt vai ar e-pastu sazināties ar manavakcina, protams, ir diezgan neiespējami.
 
 
06 Maijs 2021 @ 11:14
 
Jāsaka, ka, kopš nepīpēju, kafija vairs nav tas pats. :(
 
 
06 Maijs 2021 @ 11:48
Asās mērces  
Klau, kur LV/Rīgā var meklēt labas asās mērces? Ir kāds chili boutique shop vai stends Centrāltirgū?
Gana svarīgi būtu, lai tās būtu bez etiķa vai minimāli - tādas, cik redzu, atrast ir teju mission impossible (jo etiķis tiek likts klāt kā konservants)
Apmērām zinu visu lielveikalu piedāvājumus, arī Stockmann/Sky - bet nekur tas klāsts nav baigi plašais.
Arī Cesars (https://www.cesars.lv/lv/produkti/kategorija/asas-cili-merces) ir tikai mainstream.
Esmu iečekojis arī 7 veidus no mūsu pašu Burka & Ledus (https://www.lokals.lv/veikals/category/merces/burka-un-ledus/) - dažas ir OK un ieper kā nākas, bet visām ir tas etiķis klāt un ir tas Tabasco piesitiens, kas man īpaši netīk.
 
 
06 Maijs 2021 @ 00:37
 
pēdējā laikā gulēt ejot bieži mēģinu uzlikt modinātāju, atverot kalkulatora aplikāciju
 
 
05 Maijs 2021 @ 16:04
par svarīgo  
kā jums šķiet, vai ēdienu kvalitāte nav baisi nokritusies lately? (un es nerunāju par atvestiem slapjiem burgeriem)

vairākas reizes ir gadījies nu jau, ka ēdiens, kas Pirms Tam bija puslīdz ok, tagad ir pavisam citādāks un ne labā ziņā.

piem, Bella-kaut-kas Mežaparkā - fish'n'chips mērcītes vietā Spilvas gurķu/sinepju mērce, karupeļi savītuši/slapji
šodien Andalūzijas suņa angļu brokastis (ēdiens, kuru es varu ēst jebkurā diennakts laikā), pupiņas nekādas, jauko,pelēko desiņu vietā kaukādas sīkizmēra mednieku desas, bekons ciets.

pēc katras šādas reizes man atkal pāriet vēlme atbalstīt nozari, jo nu.
Tags: ,
 
 
05 Maijs 2021 @ 10:42
Maijs  
Turpinu skriet virsū pārnadžu kauliem. Pirms pāris dienām brikšņos aiz Spiciera alnēna galvaskauss. Vakar mežā pie Kursīšiem - mežacūkas galvaskauss un vēl pāris detaļas. Pie Spiciera biju ielīdusi arī purvainā krasta brikšņos un iepēros iespaidīgā koku kapsētā, kur koki krituši gadiem un vairākos stāvos. Apakšējie jau iegrimuši zemē un pārklājušies ar sūnām kā zaļi krokodili, pa vidu egles, kuru stumbri ar atlikušajiem zariem izskatās pēc dinozauru skeletiem un pa virsu jauni, pēdējos mēnešos gāzušies koki. Izkāpelējos un izložņājos pa stumbru labirintiem.
Vakar gāju staigāt pa džungļiem pie K vecāku lauku mājām, tur zvēriem pamatīgs lielceļu tīkls iestaigāts. Man vispār ļoti patīk reizēm aizklīst pa zvēru takām. Viņas gandrīz vienmēr ieved kaut kādās slīkšņās, kurās ir sajūta, ka esi ieklīdis svešā mājā, kuras saimnieki uz mirkli izskrējuši un aizmirsuši aizslēgt durvis. Vai arī sabijušies, iekrampējušies vannas istabā un lūr pa durušķirbu. Vakar gan satiku arī pašus iemītniekus - no krūma, tieši man pretī, skatījās mazs, ziņkārīgs mežaruksēns. Skatījās, skatījās un tad aizskrēja. Viņam pakaļ vesela siventiņu virtene. Es tikai nekustīgi stāvēju un skatījos, līdz brīdim kad krūms sāka uz mani rūkt. Tad pagriezos un klusi devos prom. Vēl es vakar redzēju melno stārķi, kurš bradāja pa grāvi. Aizsūtīju koordinātas Mārim Strazdam. Savā galā arī pēdējā laikā esmu vairākas reizes bijusi tuvu tam, lai uzkāptu mežirbēm. Tā, lūk, man pa tiem mežiem iet.
Tags:
 
 
Garastāvoklis:: Wild wild Kurzeme
 
 
05 Maijs 2021 @ 09:10
elektriskā plīts vs indukcija  
Dzirdēts, ka kopumā indukcija patērā mazāk elektrības, jo nav enerģijas zuduma - kā ir realitātē - cik ir reālā ekonomija, vai vērts ir pāriet uz indukciju.

Vēl par indukcijas skaņu - baigi dīvainā šķiet..
 
 
05 Maijs 2021 @ 09:02
pfizer - ATTA / Gaiļezers?  
Kurš ir potējies maijā ATTA centrā vai Gaiļezerā? Gribu pārliecināties, ka tur ir Pfizer.
 
 
04 Maijs 2021 @ 20:55
Covid kontaktpersonas vakcinēšana  
Varbūt kādam ir pieredze ar šādu situāciju - vai ejot vakcinēties tiek pārbaudīts vai cilvēks ir kontaktpersonu sarakstā? Ievērojot visas drošības prasības ir iespējams nokļūt līdz vakcinēšanas vietai, kur jau ir pieraksts.
 
 
04 Maijs 2021 @ 17:49
kukainīts pupuķīts bubuks  
Kukainītim pirms kāda brīža apritēja trīs mēneši un mums iet labi. Ēēē, nu, ok, šeit man pirmo reizi mūžā jāizmanto tas riebīgais izteiciens - pa lielam mums iet labi. Lielajā, kopējā plānā mums iet lieliski, brīnišķīgi, ļoti, ļoti labi. Betē tas nebūt nenozīmē, ka mums iet viegli, nea.
Reizi mēnesī - pupuķīša dzimšanas datumā - es gatavoju kūku, svētku kūku, un nofotografēju savu bērniņu pie mūsu galda spēļu plaukta, konkrētā vietā. Tā es krāju bildītes, ko pēc tam varēsim aplūkot, lai redzētu, kā viņš gada laikā izaudzis - un to ļoti labi varēs redzēt mērogā pret Ticket to Ride, Shadows Over Camelot un Mystery of the Abbey kastēm. Bet tā kūkas gatavošana pretty much ir vienīgā konstante, vienīgais neobligātais process, ko es par visām varītēm vēlos izdarīt. Jo mans laiks lielākoties nepieder man pašai un arī mans ķermenis tā pavisam īsti ne. Tā nu reizēm nākas grūti izdabūt tos kūkas mirkļus, bet es to tomēr daru un izdaru, es sasveru sastāvdaļas iepriekš, salieku pa kastītēm, es izlasu visu internetu ar padomiem un dienās, kad lidlauks pārāk tāls jāgatavo kūka, es tam pievēršos ar senāk nepieredzētu spēju koncentrēties un (sadarbībā ar jauno cepeškrāsni) man izdodas uzveidot ko tādu, kam agrāk es nebūtu uzdrošinājusies ķerties klāt. Es pusi mēneša izvēlos recepti, kam noteikti ir jābūt kam izaicinošam, jaunam, sagatavojos un daru. Līdz šim mēs esam svinējuši ar mini pavlovām ar citronu krēmu, makarūniem un brūkleņu un baltās šokolādes musa kūku. Neviens no šiem nebija perfekts, ne tuvu! Bet tie visi bija gardi un izpildīja savu galveno funkciju - ļāva man justies kā atsevišķam, funkcionējošam vienumam.
Es negaužos, galīgi nē, man ir lielisks, brīnišķīgs bērniņš un izcils vīrs, man ir laiks visam kam. Bērns naktīs guļ ļoti pamatīgi, es esmu izgulējusies un lielākoties mēs ar visu tiekam galā labi, un es esmu patiešām laimīga (lai arī diezgan bieži iedzenu pati sevi nevajadzīgos stresos). Tai pat laikā trešais mēnesis bija pagrūts. Uzmanīgi, šeit detalizēti runā Māmiņu klubs. )
 
 
04 Maijs 2021 @ 15:08
 
Pirms pāris mēnešiem Talsos idiotiskā veidā pazaudēju kādas draudzenes savulaik dāvināto matu sprādzi. Pāris mēnešus pamocījos, aizņemoties matu aksesuārus no meitām. Vakar pavadīju burtiski visu pēcpusdienu, mēģinot atrast vispirms, kā tāda tipa sprādzi sauc (beigās atradu: FR pince de cheveux à bec, EN beak mahawk hair clip), tad ar izslēgšanas metodi noskaidroju, kur un kas ražo tieši tādas, kāda man bija, metāla un ar atsperi. Šī nelielā noskaidrošanas un atrašanas uzvara, kā arī kaušanās ar atmiņām (cilvēks, kurš sprādzi dāvināja, vairs nav dzīvs) mani tā nogurdināja, ka pēc tam uzreiz gāju gulēt un nogulēju desmit stundas.
 
 
04 Maijs 2021 @ 13:49
Vierge noire de Maymac  
Nesen restaurētā Memakas abatijas (Francijas vidiene) "Melnā jaunava" ar bērnu. Saukta arī "Dievmāte ar turbānu" vai "ēģiptiešu Dievmāte". XII gadsimts. No koka, ap 60 cm augsta.
Ievērojiet pārdabiski milzīgās Dievmātes plaukstas - diezgan tipiskas šī sižeta attēlojumam viduslaikos. Tās bērnu gan it kā grib pasaudzēt, gan arī pasniegt, dot pasaulei. Ievērojiet arī zeltītās tupeles Marijai (zelts simbolizē ķēniņiskumu). Kristus vienā rokā tur grāmatu, otru ir pacēlis, lai svētītu. Ievērojiet arī mātes un bērna seju līdzību: bērnam viena acis ir šaurāka un atrodas augstāk nekā otra, it kā viņš to būtu mantojis no mātes. Šeit ir interesanti arī tas, ka bērns izskatās pēc bērna, lai gan citās tā laika statujās, piemēram, Rokamadūras melnās jaunavas ar bērnu, viņš izskatās pēc pieauguša, pat veca cilvēka, kurš tikai augumā ir maziņš vai arī sēž klēpī sievietei, kura ir milzīga. Daļa no statujas pievilcības droši vien ir tajā, ka tā ir viegli asimetriska (skat. tērpu krokas vienā un otrā pusē, Marijas pirkstu garumus un troņa malas).
"Melnās jaunavas", cik nu tās vēl ir saglabājušās (pēc baisas postīšanas reliģiju karos un vēlāk franču revolūcijas laikā), joprojām ir nozīmīgi godināšanas objekti un svētceļojumu mērķi. Koka statuju no viduslaikiem ir maz; vairāk ir svētbilžu, lielākoties ne no viduslaikiem, bet vēlākas; mums tuvākā "melnā jaunava" ir Viļņā, virs Rītausmas vārtiem (Aušros vartai).
 
 
04 Maijs 2021 @ 13:40
 
varētu jau par to smieties un neuztvert nopietni, bet atkal jau kā algas diena, tā pērku jaunus augus. vai augu pirkšana var kļūt par atkarību?
 
 
04 Maijs 2021 @ 12:40
 
Sajūta tāda ka man šodien būtu izlaidums vai kādi citi svētki pirmās potes dēļ. Citās ziņās vēl jo projām šuju kino princešu kleitas un zīda naktslietas un grandiozākos halātus pasaulē un lai cik grūti tas nebūtu un lai cik īsā laikā un čakarīgi un vispār, šis arī ir tas ko es gribu darīt, protams, jautājums, vai LV var nodarboties tikai ar kino/ teātra kostīmiem tieši šādā ražošanā?
 
 
04 Maijs 2021 @ 11:50
 
gribēju pasūtīt no Ordinary, bet nevaru izčekoties, jo viņš turpina apgalvot, ka man jāievada valīds zip kods, pats piedāvā, pašam pēc tam nepatīk

nezkapēc manai saglabātajai adresei pazuduši visi č ē ī utt

paskatījos Douglasā, ir tikai bufete, bet granaktīvais retionīts un pienskābe nav :(

send help

upd. bakstījos, refrešoju, beigu galā tomēr vienojāmies, kur es dzīvoju
 
 
04 Maijs 2021 @ 11:35
nacionālās īpatnības cibā  
ciba ir ~99% mononacionāla. cik zinu, ir 2 izņēmumi: chimera ir krieviete, virginia_rabbit ir ebrejiete. vai kāds zin vēl?

būtu interesanti redzēt kā mentalitāte atspoguļojas cibas ierakstos.
 
 
03 Maijs 2021 @ 21:02
elektrība  
Mēģinu saprast, bet..

Man ir elektriskā plīts, 6600W. Sadales tīkls rāda, ka man ir: 1 fāze, 20A, 0.4kV. Kāpņu telpā ir drošības slēdzis C20, dzīvoklī ir B20, kas sadalās uz mazākiem B16.

Ja klasiski sarēķina, tad, 6600W / 220V = 30A.

1. Kā pilnībā ieslēgta plīts ar 30A var strādāt pie 20A (vismaz minūti manā gadījumā), nerunājot par visām pārējām elektroierīcēm!? (Sāku meklēt vainu, jo plīts šauj korķus ārā ik pa laikam)
2. Sarēķinot kopā visas elektroierīces, sanāk virs 22kW, kas atiecīgi būtu 22000W / 220V = 100A, bet tādu jau vispār nepiedāvā. Protams, visas ierīces jau kopā netiek lietotas.
3. Kas ir šie 0.4kV? Sanāk, ka 0.4kV = 400V, bet mājās taču klasiski ir 220V.
4. Vai vispār mani aprēķini ir pareizi, vai ko ņemt vērā, jo kaut ko īsti es neizprotu līdz galam.
 
 
03 Maijs 2021 @ 00:25
Memento mori  
Es jau 2. reizi pēdējā gada laikā uzzinu, ka Rūdolfs Plēpis ir dzīvs (man visu laiku liekas, ka vinš ap 2008. gadu nomira).
 
 
02 Maijs 2021 @ 22:25
maijs  
uz pannas mazliet apcep sīki sagrieztu sarkano sīpolu, tad ar standziņām piespiež 2-3 ķiplokdaiviņas, tad pieber kubiņos sagrieztu kūpinātu tofu. visu drusku pacep, tad met uz pannas otro, nelielo dārza sparģeļu ražu, salauztu gabaliņos. piegāž paciņu oatly auzu krēma (brūnajā paciņā), pusglāzi sausa baltvīna, krietnu riekšavu rauga pārslas, sāli, piparus, timiānu no dobes un sutina uz vidējas uguns bez vāka. kamēr sutinās, liek vārīties krāsaino gliemežvāku pastu un uz sausas pannas apgrauzdē drupinātus valriekstus. + sagriež ledussalātu, redīsus un gurķi un sajauc ar balzamiko un ķirbju sēklu eļļu. kad pasta gatava un viss sasutinājies, sutinājumā iegāž valriekstus. visu pasniedz ar baltvīnu. pēc tam šķīvjus un pannu izslauka ar maizes riecientiņu.
Tags:
 
 
Garastāvoklis:: jāpaunājas rītdienai. negribas
Mūzika: Cross Record
 
 
02 Maijs 2021 @ 07:15
nedzeru, dzeru sapnī  
Vakar vakarā skatījos filmu, kur galvenais tēls dzēra medicīnisko spirtu un vēl sazin ko, pēc tam naktī sapņoju, ka garšīgi dzeru vīnu Zaķusalas tornī uz āra terases.
Nedzeru vispār neko jau kādu pusgadu, pāris reizes mēnesī moka pie kafijas vai tuč-tuč balzāms darbā (kolēģe atnesa to svētku edition) neskaitās.
 
 
30 Aprīlis 2021 @ 19:37
 
Update par ceļa krusteniskajām saitēm ir tāds, ka pirmdien pa visādiem pus-purviem nobridu kopumā 12km, otrdien mazāk - kādus 5, un viss kārtībā, vispār nekāda diskomforta ne ejot, ne pēc tam. Pa starpu vēl nācās vairākas reizes izveikt īsus braucienus ar laivu, bet ne jau tā nopietni - tikai tik, cik upēm pārcelties pāri. Savukārt pa kāpnēm augšup-lejup arī skraidu bez īpašas piedomāšanas jau kādu laiku. Tas, kas pagaidām nespīd, ir lotosa poza un tupēšana po pacanskim. Abas šīs lietas man dzīvē gauži pietrūkst. Nedaudz aizkavējusies esmu ar atrādīšanos niknajam dakterim, vajadzēs nākamnedēļ pierakstīties. Ā, un Panks salaboja velosipēdus, varētu brīvdienās mierīgā režīmā izmēģināt pamīties.
 
 
30 Aprīlis 2021 @ 18:18
lampas  
Varbūt varat ieteikt kādu lampu veikalu Rīgā ar lielu izvēli un laipnu apkalpošanu? Situācija ir tāda, ka man ir divas nestandarta lampas, kam izdegušas spuldzes, bet es vienkārši nespēju internetveikalos tādas atrast (noteikti ir, nav arī tik nestandarta, bet es šaubos, vai ir īstās). Gribētu aiznest izskrūvētās spuldzes uz veikalu, parādīt un ideālā gadījumā iegādāties jaunas. Nav ne jausmas, uz ko skatīties, neesmu droša, ka vispār jebkad dzīvē esmu bijusi lampu veikalā. Jā, vēlams centrā vai tā tuvumā.

Paldies!
 
 
30 Aprīlis 2021 @ 11:20
pirts rituāls  
Lūdzu iesakiet kur un kā (lai ir labi un skaisti pie dabas)
Pavirši gūglējot redzu, ka tiek piedāvāts parasti tikai diviem cilvēkiem (..pārim..)
A ja es gribu ar mīļajām draudzenēm (4 cilvēki) ?
Tags:
 
 
30 Aprīlis 2021 @ 09:19
 
Starp citu, manavakcina.lv atvērts pieraksts uz konkrētu laiku prioritārajai grupai "tie, kas smagāki par 80kg".
 
 
29 Aprīlis 2021 @ 16:42
Kad negribas būt pieaugušajam....  
Labdien!
Zinu, google pilna, bet negribas būt pieaugušajam un kaut kā kritiski izvērtēt kas un kāpēc, jo varbūt drīkst atļauties, brīžiem, būt vaļīgāks un paļauties uz ieteikumiem no pieaugušiem cibiņiem.

Jūlija sākumā vēlos savam kambarim=darbnīciņai nomainīt logu. Kur ir visatsaucīgākais un laipnākais, un kvalitatīvākais lēto logu kantoris Rīgā, Zoļikā? Plastmasa, 150 cm laikam, ar vienu šauru vēdināmo logu.

Es no tā neko nesaprotu, galvenais, lai varu atvērt un ir ciet visas spraugas (kas ir svarīgi, jo šo kambari=darbnīcu vēlos izmantot arī ziemā).

Budžets nav liels, maksimums 120 Eur.

Tā, ka atbrauc, nomēra, uztaisa un pēc tam uzmontē.
 
 
29 Aprīlis 2021 @ 12:01
 
visu šo gadu krietni mazinājušās domāšanas un just spējas, un ļoti gribētos, lai ir vismaz viena no spējām - atvēlētu sev laiku dramatiskiem pārdzīvojumiem vai intelektuālām nodarbēm. Just spēja pēkšņi sāk atjaunoties, cerams, ka uzlabojumi būs ilglaicīgi un cerams, ka atgriezīsies arī kognitīvās spējas, jo justies tik stulbai ilgstoši ir ļoti nomācoši.
 
 
29 Aprīlis 2021 @ 11:26
 
Hme. Ja es nebūtu tik tukls un slinks, tad šādos saulainos rītos es labprāt klanītos Saulei un trejas reizes skaņi gavilētu pateicības par to, ka mani bērni vairs neiet skolā. Darīšu to cieši virtuāli, Saule mani sapratīs, a par jums pārējiem man maza bēda.
 
 
29 Aprīlis 2021 @ 08:47
 
Esmu noskatījies dažus (vairāk par diviem) dokumentālos sporta seriālus, un radās šāds jautājums: vai viņiem kādreiz izdodas, vai arī Netflix, Amazon u.c. filmēšanas grupas klātbūtne ir ļaunāka zīme par sievieti uz kuģa?
 
 
29 Aprīlis 2021 @ 08:12
telefona dzesētājs  
Vai kāds no jums lieto tādu figņu kā mobilā telefona dzesētājs? Kādi iespaidi?

(Ja es skatos filmas datorā, izmantojot telefona internetu, man bail, ka mobilais izcepsies.)
 
 
28 Aprīlis 2021 @ 18:47
 
varbūt jādibina partija DEPRESĪVIE
 
 
28 Aprīlis 2021 @ 12:45
just one of those days  
tagad visam pa virsu arī Facebook mani, acīmredzot, ienīst, un grupās man augšējā toolbar vietā rāda baltu kluci, neatkarīgi no tā, no kura browsera to skatos, vai nodzēšu visas sīkdatnes, vienalga, man nav normālas navigācijas
 
 
28 Aprīlis 2021 @ 00:40
aprīlis  
manu pastaigu atradumi top aizvien kaulaināki. aizvakar atradu staltbrieža ragu, šodien staltbriežu govs kaulus. gribēju vakarā izvēdināt galvu un nolēmu iziet kaut ko līdzīgu dzērvju lauku maršrutam. taču meža ceļš, kas iepriekš izveda mani dzērvju laukos, šoreiz beidzās nomaļas viensētas pagalmā. samulsu un vadoties pēc LVM GEO aplikācijā iezīmētas kvartālstigas, kura dabā reāli nebija nosakāma, mēģināju iziet kaut kur citur. iegāju mazliet purvainos brikšņos un tur viņa gulēja.

man vispār nenormāli patīk iet uz mežu krēslā vai tumsā. iepriekšējos pāris vakarus braucu staigāt pa Niedrāja mežiem. paradoksāli, bet satumstot viss paliek it kā spilgtāks. kontūras izplūst, viss tinas tumšzaļpelēkā, biezā, lipīgā krēslā, bet liekas, ka pasauli var uztvert asāk. ar tādu, kā drusku sēņu tripa sajūtu. droši vien tāpēc, ka tiek atslogota redze un var iedarboties citas maņas. man patīk tādā tumsiņā iet pa šauro, reljefaino taciņu, kas ved gar daļu no Niedrāja mežu mazajiem, purvainajiem ezeriņiem. tie melni spīd un virs tiem virmo migla. visu laiku ir sajūta, ka neesi viens, bet tas nav biedējoši, tas ir mierinoši un iekļaujoši. reizēm liekas, ka mežs paceļ neredzamu plīvuru un ļauj sevī uz mirkli ienirt pa īstam. visam pāri pilnmēness, pavasara vakaru maigais dzidrums un matētais caurspīdīgums, dziedātājstrazda (un citu putnu) ļoti komplicētās performances un milzīga dzīvības sajūta.

staltbriede )
Tags:
 
 
Garastāvoklis:: jāguļ
 
 
27 Aprīlis 2021 @ 18:38
tikai fun fakti  
Dainis Porgants (tas tur no nesmieklīgajiem Imanta-Babīte) skečiem ir filmējies kriminālfilmā "Depresija", kur tēloja izmeklētāju/detektīvu or something
 
 
27 Aprīlis 2021 @ 14:22
 
man liekas, šajos platuma grādos un šajos konkrētajos politiskajos apstākļos un situācijā, kas vēsturiski radusies, ļoti daudzi cilvēki kādā brīdī ir bijuši homofobi. kas jums notika, un kā jūs mainījāties?

es, piemēram, pirmo reizi ar tādu koncentrētu homofobiju sastapos baznīcā, kur it kā no vienas puses Dievs visus mīl, bet no otras puses - gejiem ir stipri vairāk jālūdzas, lai viņus dziedinātu, un reizumis kāds pat mēdza piesaukt Ījaba grāmatu (kas, protams, ir episks stāsts par Dieva beznosacījuma mīlestību). attālinoties no katoļu baznīcas, kuras uzskati par mūsdienu pasauli arvien vairāk likās stipri nesaistīti ar reālo pasauli, ko redzēju sev apkārt, arī liekais naids sāka krist nost - vismaz manā apkārtnē esošajiem katoļiem ļoti patika tiesāt cilvēkus, gan ateistus, kuri degšot ellē, gan luterāņus, kuri tic nepareizi, gan vientuļās mātes, gan homoseksuālus cilvēkus. un man liekas, brīdis, kurā sapratu, ka šis naids, ko man piedāvā, nav mans naids, bija ļoti atbrīvojošs.

un kā jums?
 
 
27 Aprīlis 2021 @ 08:39
 
Idejas dārzam:

Ežziede un/vai kazbārdis, abiem tīk ēna.
Gandrenes (Rozanna, Kashmir white, biokovo)
Heihēra Schangan (slikti esmu pierakstījusi),
Astrantia (lielās zvaigznītes),
Daudzkrāsu eiforbija,
Biezmāju liatre,
Sarkanā guntiņa,
Monarda,
Brūnvālīte,
Agastahe (garas vāles, smaržo lapas, zied ilgi)
Mīkstais raspodiņš

Garās graudzāles: īsmatiņu ciesa, ciņu smilga Palava, ķīnas miskante (morning light??), molīnija, varbūt vnk kkas uz vietas. Mūžzaļā pļavauzīte?
Zemās graudzāles: zilganā auzene Azurit, Luzula pilosa Igel, kāda no seslērijām.
Vidējas: briza media (šo no pļavas varētu :) un pumpursmilga.

Principā visam svarīgi ir: cm, saulainums, mitrums un kad zied.

Liela daļa no šīm zied ļoti ilgi un ir nektāraugi
Tags: ,
 
 
27 Aprīlis 2021 @ 09:46
 
Savu dzīvokli atradu caur senlaicīgu nekustamā īpašuma aģentūru, jeb fudōsan, kuru atradu gluži gadījuma dēļ. Aģentūras birojs ir veca, no laika nomelnējusi koka ēka ar neganta izmēra heroglifiem virs ieejas uz baltas ģipša plāksnes. Iekšā sēdēja vectētiņš, kuram turpat stūrī stāvēka makšķeres un istabas vidū uz petrolejas sildītāja vārījās tējkanna.

Bet nu, ir gana ar to biroja aprakstu. Kad večuks izrādīja mums dzīvokli, viņa apraksts sastāvēja no komentāriem par to, ka logu esot pārāk daudz, būs nauda jātērē aizkariem, tad sienas varētu būt biezākas, var dzirdēt automašīnas braukājam, tad vannasistabas krāns esam par vecu, jo kurš mu mūsdienās lieto griežamos krānus, un tt. un taml. Pārdevēja talants bija neticams. Protams, ka dzīvoklī iebraucu, jo kur citur Tokijas centrā var atrast dzīvokli ar savu terasi, uz kuras aug koki, ar logiem katrā istabā, ar stāvvietu un bez apkopšanas un pateicības maksām?

Pirms laika izbrauca kaimiņi. Atbrauca strādnieki, izremontēja dzīvokli, atbrauca dārznieks un nogrieza kokus, tad es iestādīju piparmētras dobēs, jo iepriekšējiem kaimiņiem tur bija kailas smiltis ar nezālēm un tagad kaimiņu dzīvoklis izskatās prezentabli. Dažreiz atbrauc kāds pāris ar bērniem paskatīties šo dzīvokli un saņem to pašu prezentāciju, kura mums bija mūsu dzīvokļa laikā: logu esot pārāk daudz, sienas par plānu, tatami par svaigu un tt... Šķiet, ka kādu laiku palikšu bez kaimiņiem.
 
 
26 Aprīlis 2021 @ 19:03
 
Pirmklasnieka klase kopš trešdienas karantīnā. Kopā ar daļu no personāla, tāpēc ir aizdomas, ka saslimusi skolotāja (bet to neviens nesaka, kurš +).
Otrdienās skolotājus un 12.klases skolniekus testē, un tieši 3dienas pēcpusdienā atnāca kontaktpersonu paziņojums. Mācības atkal notiek attālināti, un skolotāja tāāāā putrojas ar uzdoto vielu - matemātikā dod uzdevumus no latv.val. grāmatas utt - kas tāds nav bijis vispār.. Varbūt patiešām saslimusi?
 
 
26 Aprīlis 2021 @ 18:05
kas tik viss nav iespējams  
"iespējams, arī nav noticis noziedzīgs nodarījums"
 
 
26 Aprīlis 2021 @ 11:24
aprīlis  
man liekas jocīgs paterns kādā mana iedvesma ēst gatavošanai korelē ar mentālo stāvokli. jo labāks vispārējais mentālais velbīngins, jo mazāk man iedvesmas un dzirksts taisīt ēst. piemēram, pēdējā laikā es jūtos labi. man ir neierasti labs mentālais metabolisms un es jūtos visai enerģiski. vakaros nāk miegs un no rītiem spēju laicīgi (pēc saviem pūces standartiem) un normālā stāvoklī piecelties. visai labi arī pārslēdzos starp dažādām nodarbēm un spēju (un gribu) daudz kustēties. un man vispār negribas taisīt ēst. taisu pa lielam tāpēc, ka gribas ēst un gribas, lai tas ir kkas normāls. bet ir grūti izdomāt ko taisīt un ļoti sen nav bijuši ēdieni, par kuriem K saka "šitas iet uz restorānu" (nu atskaitot to pirmo dārza sparģeļu porciju pirms dažām dienām). nav intereses eksperimentēt un, ja taisu, tad kaut ko ļoti vienkāršu. kaut kādus tur ceptus dārzeņus ar rīsiem bla bla bla. + visai bieži ēdu dārgā gala ātros rāmenus, ko gan papildinu ar daudz diy kimčī, grauzdētu sezamu, lokiem un sagrieztu nori lapu, jo vienkārši nav ideju, iedvesmas un vēlmes kaut ko gatavot pašai. savukārt dzīves posmos, kad jūtos vispelēkāk, mazenerģiskāk un depresīvāk ēst gatavošana mēdz būt vienīgais patiesi dzirkstošais un priecīgais brīdis dienā, kad es jūtos kā Es. tad man bieži ir sajūta, ka pieslēdzos pie kaut kāda smalka gatavošanas egregora un tad pilnīgā frīstailā maucu viskautko interesantu un neparastu (drīzāk ļauju egregoram izpausties caur mani) un bieži pati beigās brīnos par to cik episki garšīgi sanācis.
Tags: ,