Viss ir redzams

Vēroju, kā lietus mijas ar sauli, un saprotu, ka viens ir rudens un otra - vasara, un tas pirmais nepielūdzami ņem virsroku - aiz loga šūpojas krāsainas lapas, šalc noguruši zari, kļavās ugunsgrēks. Vakar atvedu uz laukiem ripzāģi, tādēļ būvēju tādu kā nojumi (jeb pagarinu esošo), lai varētu zāģēt arī lietus laikā. Ievajadzējās pagaru un apaļu koku, bet neviena pa rokai nebija, tāpēc ar cirvi un zāģi aizgāju līdz mežam, kur tāpat vien ar saknēm izgāzu slaidu nokaltušu eglīti. Tad sapratu, ka varēju gan bez cirvja (visticamāk), gan zāģa (pavisam mierīgi) arī iztikt, un atvilku pāri pļavai līdz mājām - tā dienas fizkultūra. Velkot kārtējo reizi sāka līt, bet nu jau laiks sākt lēnām kārtot mājas viesiem, nolasīt kukurūzu, uzsmēķēt, kaut ko tādu...

Kā smalks kungs nolēmu pasūtīt biļeti pa pastu, un Ugniuss pat atsūtīja nr. 444., bet mani prieki nebija ilgi, jo pastā laiks iegriezties bija tikai pa ceļam uz Tartu, savukārt tur manu biļeti nr. 444 ar visu aploksni aiznesa melnie rūķi, neizskaidrojamos ceļos un veidos - ziniet, tās reizes, kad ļoti gribas ticēt fizikai, vai vismaz spontāna ārprāta lēkmēm... esss nezinu, varbūt eži, bet tur uz salas būs tukšmēness ^^

Mīļie kolēģi un līdzīgi domājošie,

tūlīt klāt ir augusts, kad atkal sāk niķoties komunikācijas, transporta, vārdu, ciparu un saprašanās planēta Merkurs. Pagūstiet svarīgās lietas sakārtot pirms tam, bet augustā kārtīgi atpūtieties vai veltiet laiku tām aktivitātēm, kas sākas ar «pār». Pārrēķiniet, pārdomājiet, pārdariet to, kas nav sanācis, u.tml. Un Dieva dēļ nepērciet neko, kas dārgāks par Ls 10, īpaši tad, ja tam priekšmetam sakars ar elektroniku, elektrotehniku, IT...

A y меня Дурень (Svarga Cover)

Par cūkvālu, kad būs vizuālais materiāls. Tā jau Apātijas Process vislabāk, un pašam arī baigi patika, kā nospēlēju

es nezinu, vai tas jau ir izdomāts, bet mēs te nupat ar nefolku sākām spriest, kas tad kurā gadalaikā īsti būtu jāklausās, un nonācām pie kopējiem secinājumiem, sākšu ar pavasari, jo tas ir pašlaik.

tātad :

pavasaris - DOOMMETĀLA LAIKS. pavasarī visi gaida atdzimšanu, sauli un prieku, bet nekā - drūmas debesis un dūms vien. nekas no solītā nevēlas nākt, pavasaris ir izteikts salauzto sapņu un velto cerību laiks, nolemtība.

vasara - GOTHIC METĀLA LAIKS. vasarā visi ir priecīgi, spēlē volejbolu pludmalē, plunčājas un priecājas, bet tikai ne metālisti, kas joprojām ģērbušies melnās ādas biksēs un jakās. naids pret pasauli nesastopas ar pretnaidu un transformējas gotiskās skumjās. metālisti sēž kapos, dzer alu un klausās gotisko metālu.

rudens - DEATH METĀLA LAIKS. rudens ir ļoti paredzams gadalaiks. no kokiem kritīs lapas, viss dzīvais mirs un sapūs. pilnīgi loģiski - šis ir death metāla mēnesis, kurā mūsu sajūtas par mirušajām lapām attiecinām uz cilvēku ķermeņiem, ko arī dažādi apdziedam. rudens ir klasisks un gana paredzams death metāls.

ziema - BLACK METĀLA LAIKS. šeit nu gan nekā jauna, ziema vienmēr ir bijusi blekmetāla mēnesis. totālā ziemas NEMIRSTĪBA (IMMORTAL), kas liek tai būt pie mums aptuveni pusgadu ir blekmetāla esence. mūsu asaras ir aukstas un piekalst pie sejas.

pārējie stili nevar tikt pieminēti, jo ir tikai 4 gadalaiki, bet fleimot mani varat droši, moš nomainīsim dūmu uz power lol.

Kaut ko skaistu, ja?



Nebiju redzējis.


Mākslinieks

by Jindřich Štreit (iesaku)

Ehehe, šķiet, ka gansu danču pazemē neapmeklēšana tomēr neies secen, bvaukšu labāk ka uz to planetāriju, kur tas gleznais dzelzceļa tilts un Rauna ietek Džaujā un pirms diviem gadiem nefolks uzstādīja personīgo tīrā alkohola patēriņa rekordu. Ceru tur satikt vismaz vairāk par vienu bijušo kursabriedi ;)

K, te raksta, ka karstums ir bezmazvai nākamā šīsvasaras apokalipse pēc odiem. Ņihuja! Karstums ir forši. Vismaz Vidzemes augstienē. Pizģets ir dunduri! Tas ir viņu, nevis karstuma dēļ, ka ārā neko ilgāk par piecām minūtēm nevar padarīt. Atliek paiet tālāk no mājas, kā viņi tevi ir atraduši un tad aiziet kā tai pasakā, kur deviņi ar vienu sitienu. Ja odus vēl attiecīgi psihodēliskā noskaņojumā var interpretēt kā elfus sātanistus, tad šitie ir nafig urukhaji kamikadzes. Varbūt tas tāpēc, ka kaimiņiem ir govis, bet tāpat līdz viņām tālu. Lapseņu gan pagaidām maz. Sirseņi nav manīti vispār. Mušas vulgāris kaut kā veiksmīgi izdodas filtrēt no iekštelpām. Maz. Melni oranžie tauriņi ar baltajām strīpām uz spārniem baros dzesējas pie peļu alām un kurmju rakumiem. Pa naktīm uz sejas kāpj viņu nakts brāļi. Bites un kamenes strādā tā, ka prieks skatīties. Skatos arī. Vakar viena iedzēla pēdā, kamēr neskatījos. Būs jānopļauj tas āboliņš sētsvidū, citādi tāda muļķīga nāve sanāk. Pēc divām dienām grasos uzlikt pirmo magazīnu stropam. Bet tas, ko īstenībā gribēju pierakstīt ir tas, ko nekad agrāk nebiju pamanījis, vismaz līdz šai vasarai. Izejot ārā no rīta, piecos sešos, kad saule vēl nav tikusi garām bērzam un viss pārējais ir kluss, var lieliski dzirdēt tādu uzstājīgu dūcošu ambientu no pļavas nākam, tā kā tādu tālu vilciena vai tamlīdzīgas satiksmes skaņu, vismaz tā pirmoreiz pats no sevis padomāju, pirms sapratu, ka nekāda vilciena, ne satiksmes nav, bet to sanoņu rada visi tie lidoņi kolektīvi. Āsam, kā tagad mēdz teikt

( inde )

Es esmu otrā pusē

Death: You're an interesting young man. We'll meet again.
Young Boris: Don't bother.
Death: It's no bother.

( ... tālāk ... )