Viss ir redzams

Ziema varētu būt vispiemērotākais gada laiks cilvēkiem, kuriem no rīta ir grūti pamosties un jāpaiet vairākām stundām (tējām, kafijām, cigaretēm) līdz pilnvērtīgas rīcībspējas atgūšanai, jo Saule riet tik agri, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem vari iet gulēt jau piecos vai sešos (ok, es dzīvoju laukos un televizoru neskatos), mosties neilgi pēc pusnakts un sākt ar dzīrēm vispirms darīt tikai patīkamo un neatliekamo, tad palēnām sākt darboties konstruktīvi, lai laikā, kad "pārējie" vēl tikai mostas jau funkcionētu pilnā apjomā un ar optimālu atdevi. Ir nenormāli patīkami paskatīties uz cipariņiem darbavirsmas apakšējā stūrī un konstatēt, ka ir tikai, pieņemsim 9:40, bet tu jau esi tankā, pusceļā uz Berlīni. Diemžēl tas neder tiem, kam ir normēts darbalaiks

Reiz atvēru Google Translate (tā jau manai ugunslapsai ir spraudnis), lai uzzinātu, kā latīniski ir My actions are chaotic (man tagad te tāds loops par nekonsekvenci ;) sanāca MEA OPERA TENEBRARUM (vairs nezinu, vai tas ir pareizi, par spīti tam, ka divus mācību gadus divreiz nedēļā divas akadēmiskās stundas mācījos latīņu valodu un vidusskolas atestātā man ir 10 (sengrieķu valodā arī, ja kas), bet tur tādus dabūja visias) jebkurā gadījumā skan spēcīgi, non tibi placet? Protams, pēc tam es nevarēju to nepārtulkot atpakaļ uz angļu valodu, un tad gan sanāca... MY WORKS OF DARKNESS :(

Let any demon ride you, and survive...
Is that not success, human limits considered?

Kali is shown standing on the prone, inert or dead body of Shiva. This may be interpreted in various ways but the most common is that Mahakali represents Shakti, the power of pure creation in the universe, and Shiva represents pure Consciousness which is inert in and of itself. While this is an advanced concept in monistic Shaktism, it also agrees with the Nondual Trika philosophy of Kashmir, popularly known as Kashmir Shaivism and associated most famously with Abhinavagupta. There is a colloquial saying that “Shiva without Shakti is Shava” which means that without the power of action (Shakti) that is Mahakali (represented as the short “i” in Devanagari) Shiva (or consciousness itself) is inactive; Shava means corpse in Sanskrit and the play on words is that all Sanskrit consonants are assumed to be followed by a short letter “a” unless otherwise noted. The short letter “i” represents the female power or Shakti that activates Creation. This is often the explanation for why She is standing on Shiva, who is either Her husband and complement in Shaktism or the Supreme Godhead in Shaivism.

anathemantra

Man ir sniegs (un elektroelviss). Jums arī?

Sune Jonsson

bija vakar

.

Šodien arī būtu ne mazāk lieliska - tikai kaimiņu govis ir tālāk pa labi zem ozola un par labu laiku vēstošās gubiņas nomainījuši spalvmākoņi un virs laukiem augstu riņķojoši vanagi. Biju izdomājis, ka nesākšu kurināt, kamēr nebūšu šito padarījis, jo 14-16 grādi istabā, kad ārā nav daudz mazāk, man ir pieņemami, also man patīk letarģiskas mušas - tādas, kurām var pienākt klāt un nospiest (pagājušoziem pamanīju, ka kukaiņi ir visnotaļ uzticams termometra aizstājējs - ja sākusies rosība, skaidrs, ka iekštelpas sasilušas līdz ~17,5 grādiem). Vienvārdsakot, sāku ar to, ka uzkāpu uz jumta un aizmālēju laika gaitā savairojušās spraugas starp ķieģeļiem. Pamanīju, ka ugunsgrēks kļavās un visa rastamanu varavīksne ir krietni iespaidīgāka no augšas - ja pievērš uzmanību, lapu apakšpuses taču ir blāvākas. Pēc tam ar saulesmeitu gājām uz mežu pēc kādas spurainākas eglītes, kuras galotnei piesienot vissmagāko cirvja asmeni mājā radīju samērā groteska paskata dūmeņbirsti. Apakšā par patīkamu pārsteigumu izgrābu knapi divus spaiņus ar sodrējiem, kas tikai liecina par to, ka tad, kad darīju to Pirmoreiz Mūžā (pirms 5 gadiem, vecmāmiņas vadībā), skurstenis nebija ticis tīrīts vismaz kopš padomju savienības laikiem. Vakarā izkurināju divas no četrām krāsnīm, uzkurināju, iekāpu vannā un nodomāju, ka veļu mēnesis sācies labi... Vienīgi veļi nospēruši cirvi :(

Tell Me
Will I live or Die
Then tell me Why
Tell me who I am
God or Man

Manowar, 2009

Vakar ieziemoju bites un no vienīgā pilnā stropa izcēlu 50 latus (tik maksātu veikalā). Tas ir ļoti maz :)

Vēroju, kā lietus mijas ar sauli, un saprotu, ka viens ir rudens un otra - vasara, un tas pirmais nepielūdzami ņem virsroku - aiz loga šūpojas krāsainas lapas, šalc noguruši zari, kļavās ugunsgrēks. Vakar atvedu uz laukiem ripzāģi, tādēļ būvēju tādu kā nojumi (jeb pagarinu esošo), lai varētu zāģēt arī lietus laikā. Ievajadzējās pagaru un apaļu koku, bet neviena pa rokai nebija, tāpēc ar cirvi un zāģi aizgāju līdz mežam, kur tāpat vien ar saknēm izgāzu slaidu nokaltušu eglīti. Tad sapratu, ka varēju gan bez cirvja (visticamāk), gan zāģa (pavisam mierīgi) arī iztikt, un atvilku pāri pļavai līdz mājām - tā dienas fizkultūra. Velkot kārtējo reizi sāka līt, bet nu jau laiks sākt lēnām kārtot mājas viesiem, nolasīt kukurūzu, uzsmēķēt, kaut ko tādu...

Dienas bizness (c) rasbainieks: iznesu datoru ar visām tumbiņām priekšnamā, lai var dzīvoties pa āru ar mūziku, pie viena pakārtoju priekšnamu, sanesu bēniņos visādas ziemas lietas, pie viena uzvārīju sīrupu un pabaroju bites, jo izskatās, ka viņu ir tik daudz, ka varētu nebūt ko ēst, pie viena paskaldīju malku, palikvidēju kurmju atstātās ziemas pēdas, ieraku zemē rūnu, pirms tam galā uzsēdinājis pērnā gada ozollapu vainagu, bet bedri aizbēru ar akmeņiem. Dienas maģiskākais mirklis noteikti bija, kad, skanot Vive la Fête – Noir Désir, maniakālajiem kliedzieniem priekšnamā no pļavas pēkšņi piebiedrojās dzērves, kuras savā laukā vēl nebiju šogad redzējis. Tajā brīdī nedaudz izkusu, jo tas tomēr nelīdzinās ne pilnmēnesim, kuru nupat aizvadīju gar logu virs kalna, ne intuitīvajai suša kaimiņa identitātes uzminēšanai. Tagad klausu kalendāram, kas vēsta, ka enerģija pārtop uzbudinājumā un sasprindzinājumā, saasinās nervu darbības traucējumi, nedrīkst ļaut sevi izprovocēt, sūroties par dzīvi, nosodīt sevi, krist izmisumā, jānoskaņojas uz mieru, jāpāriet no spēku uzkrāšanas uz aktīvu tērēšanu, jārod iespēja enerģijai izpausties, vajag priecāties: līksmot, dejot, dziedāt, rīkot karnevālus, bet visu ar mēru (!), enerģiju vislabāk izlietot kaut kā jauna veidošanai vai pilnveidošanai, brūces var asiņot stiprāk nekā parasti, psihe un nervu sistēma šajā laikā ir visaktīvākā un tajā pašā laikā nestabilākā, tāpēc jāizvairās no strīdiem un ķildām, jāuzmanās no negadījumiem, kriminālā pasaule “iziet ielās” (lol), der ieiet vannā, jūrā — aizskalot visu lieko smagumu (c) astrologi.lv, tāpēc kurinu krāsnis, nu jau trešo stundu stāvot kājās turpat priekšnamā un Rosewater pavadījumā dīdoties pie tā, kas attēlā. Pieļauju, ka tas ir pat sportiski, reizumis arī ieliecos ceļos (c) sveetaa_seeta

Atkal par sevi. Šajās dienās grūti nosēdēt iekšā, bieži eju laukā un staigāju apkārt, Vidzemes augstienes rietumos temperatūra nestabili turās ap nulli, sniega sega daudzviet pārsniedz pusmetra biezumu, bet ir sakususi cieta un izturīga, apstaigāju visas vietas, kas vairākus mēnešus bijušas nepieejamas (bez slēpēm, t.i.), kaisu pelnus tur, kur vajag, lai nokūst ātrāk - starp citu, pa ceļam uz bērzu aiz ķiršiem ir atvērusies zeme un izskatās, ka man ir full-thrown avots pussimts metrus no mājas, kņudina agrajam pavasarim raksturīgā nepacietība kaut ko konstruktīvu darīt svaigā gaisā, cerams, nepāries, tāpēc skatos, kur jau kāds dzelzis ir gana karsts kaļams, malkas skaldīšana kā vienīgā produktīvā ārdurvju aktivitāte ir mēreni apnikusi, uzkāpu vienā no vecajām ābelēm un nozāģēju milzīgu aizlūzušu zaru, bet tie ir nieki, mājas dienvidu pusē izdīguši sniegpulkstenīši, šodien ārā kliedz vanags - vispirms no kaimiņiem, pēc tam - no meža, gaidu, kad sāks parādīties arvien vairāk atceļojošo putnu (starp citu, šoziem redzēju zaļo dzilnu - pāris dienas klauvējās ap pakšiem tā, it kā gribētu tikt mājā - sīļi, piemēram, nekad tā nedara), bet jaunais strauts jau ziemā bija kļuvis par iecienītu padzeršanās vietu ierastajiem sīkaļām, jo virs tā sniegs neturējās pat tad, kad visapkārt bija pilnīgs Immortal - tas priecē, vakar tur redzēju pagaidām vēl neidentificētu lidojošu subjektu

Gandrīz par to pašu: pirms kāda laika nolēmu pamēģināt no "Darīt to, ko gribas darīt" pieejas organiski pāriet uz "Izdarīt to, ko gribas izdarīt" režīmu, tomēr esmu pamanījis, ka kaut kā nemanāmi nogurdinošāk ir koncentrēties uz mērķi aiz procesa, es to nemaz nedaru, acīmredzot, jāļauj atrasties līdzsvaram vai kaut kas tur alķīmiskās precības, jo tas te ir asmens, kas griež (tas labi, ka griež) no abām pusēm, gribas īstenošana un īstenošanās, aiz inerces sekojot darbībai, iespējams pat autonomi - es uzstāju uz savām tiesībām ticēt, ka griba aplenc visus fiziskās pasaules likumus, to nemaz nevar tā pierakstīt, izskatās murgaini un abstrakti, es pat teiktu far-fetched, ja tas nenozīmētu kaut ko citu, bet te jau rodas jautājums par to, kāpēc es vispār gribu to, ko gribu, piemēram, šajā gadījumā ielikt sviesta cibā smieklīgo dziesmu, no kuras nāk leģendārais episkais eskeipiskais epikūriskais citāts Don't waste your life in gothic doom, katrā ziņā izdarīt to es varu, bet par visu vairāk man patīk būt funkcionālam:

Nový Svět - Do What You Wilt! (mongo version)
Nový Svět - Do What You Wilt! (original version)


p.s. vakar Marta Migla koncertā bija smieklīga vieta starp dziesmām, kur aicinājumam "Atkārtot!" no zāles sekoja vēl viens - "Atvainojieties!" xДДД