Viss ir redzams

Tell Me
Will I live or Die
Then tell me Why
Tell me who I am
God or Man

Manowar, 2009

Vakar ieziemoju bites un no vienīgā pilnā stropa izcēlu 50 latus (tik maksātu veikalā). Tas ir ļoti maz :)

Ja neviens pie manis nebrauc, viss notiek vai nu ar sevi vai internetā.

Piemēram, nupat last.fm bija ( šāda sarakste )

( pēc tam skype )

Un te arī pats tas, par ko:

nefolka klausītākais ieraksts pavasarī::



MEDIAFIRE

<333

Dienas bizness (c) rasbainieks: iznesu datoru ar visām tumbiņām priekšnamā, lai var dzīvoties pa āru ar mūziku, pie viena pakārtoju priekšnamu, sanesu bēniņos visādas ziemas lietas, pie viena uzvārīju sīrupu un pabaroju bites, jo izskatās, ka viņu ir tik daudz, ka varētu nebūt ko ēst, pie viena paskaldīju malku, palikvidēju kurmju atstātās ziemas pēdas, ieraku zemē rūnu, pirms tam galā uzsēdinājis pērnā gada ozollapu vainagu, bet bedri aizbēru ar akmeņiem. Dienas maģiskākais mirklis noteikti bija, kad, skanot Vive la Fête – Noir Désir, maniakālajiem kliedzieniem priekšnamā no pļavas pēkšņi piebiedrojās dzērves, kuras savā laukā vēl nebiju šogad redzējis. Tajā brīdī nedaudz izkusu, jo tas tomēr nelīdzinās ne pilnmēnesim, kuru nupat aizvadīju gar logu virs kalna, ne intuitīvajai suša kaimiņa identitātes uzminēšanai. Tagad klausu kalendāram, kas vēsta, ka enerģija pārtop uzbudinājumā un sasprindzinājumā, saasinās nervu darbības traucējumi, nedrīkst ļaut sevi izprovocēt, sūroties par dzīvi, nosodīt sevi, krist izmisumā, jānoskaņojas uz mieru, jāpāriet no spēku uzkrāšanas uz aktīvu tērēšanu, jārod iespēja enerģijai izpausties, vajag priecāties: līksmot, dejot, dziedāt, rīkot karnevālus, bet visu ar mēru (!), enerģiju vislabāk izlietot kaut kā jauna veidošanai vai pilnveidošanai, brūces var asiņot stiprāk nekā parasti, psihe un nervu sistēma šajā laikā ir visaktīvākā un tajā pašā laikā nestabilākā, tāpēc jāizvairās no strīdiem un ķildām, jāuzmanās no negadījumiem, kriminālā pasaule “iziet ielās” (lol), der ieiet vannā, jūrā — aizskalot visu lieko smagumu (c) astrologi.lv, tāpēc kurinu krāsnis, nu jau trešo stundu stāvot kājās turpat priekšnamā un Rosewater pavadījumā dīdoties pie tā, kas attēlā. Pieļauju, ka tas ir pat sportiski, reizumis arī ieliecos ceļos (c) sveetaa_seeta

National Geographic ikgadējā fotokonkursa darbu izlase. Mani favorīti:







Par linku paldies suic

Lai man nevarētu pārmest (pārmest? wtf), ka šī vieta pārvērtusies par bezpersonisku bilžu un mūzikas spama kasti, esmu ar mieru vēlīgi padalīties ar nupat pavisam (astronomiski) aizgājušās vasaras pēdējo nedēļu produktīvākajām (fiziskajām-neapmaksātajām) aktivitātēm, tātad, ābeļdārzs izpļauts, pa ziemu mežā sazāģētā malka līdz mājai savesta (bija atbraucis brālis ar džīpu, neiztrūka arī sportiskās atrakcijas ar tā vinčošanu no tukša, pielijuša lauka vidus), simboliskā raža novākta (kartupeļu tikai spainis, bet man jau arī bija tikai trīs trīsmetrīgas vadziņas, toties sīpolu gan pietiks visai ziemai, cūkupupas jau apēdu, bet tas nekas, jo ir vēl no pagājušā gada, gurķu un tomātu diemžēl bija krietni vairāk nekā spēju nolietot, tāpēc kādi 75% nonāca kompostā, kukurūza pagaidām vēl aktuāla, pāris ēdienreizēm pietiks), piparmētra un asinszāle izžāvēta un glīti burciņās salikta (nākamgad, domāju, varētu sākt vēl kādu nekultūru ievākt, kas te ir, pilna pļava - māllēpes, mārsils, pelašķi, m? ja vien es kaut ko no tā vispār lietotu), uz hamish dzeršansdienu būts, Gravkalnu romantika un vēl pāris visnotaļ patīkamu sc lietotāju virspusēji iepazīti, kā arī ar riteni pa melnu tumsu un reibumu no Taurupes mājās braukts (labi gan, ka viņi zīmē tās baltās līnijas ceļa vidū, jo tas bija vienīgais, ko spēju saskatīt), bites piebarotas un ieziemotas (medus šogad nebija, bet jāatminas, ka vasaras sākumā nebija pat bites), sausā tualete izvesta (lūk, ko tādu darīju pirmoreiz mūžā un bija grūtāk nekā domāju, un ne jau neestētiskās substances dēļ, bet jo daudz smaga darba ar lāpstu - izvēlējos trīs mazākās ābelītes dārzā un ieraku tos sūdus pie saknēm, klusi cerot, ka nenodaru vairāk ļaunuma nekā labuma, jā, un visu procesa laiku gāza lietus, kas īstenībā bija diezgan katartiski), krāsnis pirmoreiz izkurinātas un pelni izgrābti - zem kauliņkokiem izkaisīti, kas vēl, laikam nekas tāds, tagad atbraucu uz Rīgu, uzpildīties, kā saka, un Veģma mani atkal atšuva, jau kādu trešo reizi šogad, jo esmu tik nesabiedrisks, rekur, sarēķināju, ka vismaz 9 dienas nebiju redzējis nevienu dzīvu cilvēku, nu, ko lai dara, tāds socioniskais tips :D

K, te raksta, ka karstums ir bezmazvai nākamā šīsvasaras apokalipse pēc odiem. Ņihuja! Karstums ir forši. Vismaz Vidzemes augstienē. Pizģets ir dunduri! Tas ir viņu, nevis karstuma dēļ, ka ārā neko ilgāk par piecām minūtēm nevar padarīt. Atliek paiet tālāk no mājas, kā viņi tevi ir atraduši un tad aiziet kā tai pasakā, kur deviņi ar vienu sitienu. Ja odus vēl attiecīgi psihodēliskā noskaņojumā var interpretēt kā elfus sātanistus, tad šitie ir nafig urukhaji kamikadzes. Varbūt tas tāpēc, ka kaimiņiem ir govis, bet tāpat līdz viņām tālu. Lapseņu gan pagaidām maz. Sirseņi nav manīti vispār. Mušas vulgāris kaut kā veiksmīgi izdodas filtrēt no iekštelpām. Maz. Melni oranžie tauriņi ar baltajām strīpām uz spārniem baros dzesējas pie peļu alām un kurmju rakumiem. Pa naktīm uz sejas kāpj viņu nakts brāļi. Bites un kamenes strādā tā, ka prieks skatīties. Skatos arī. Vakar viena iedzēla pēdā, kamēr neskatījos. Būs jānopļauj tas āboliņš sētsvidū, citādi tāda muļķīga nāve sanāk. Pēc divām dienām grasos uzlikt pirmo magazīnu stropam. Bet tas, ko īstenībā gribēju pierakstīt ir tas, ko nekad agrāk nebiju pamanījis, vismaz līdz šai vasarai. Izejot ārā no rīta, piecos sešos, kad saule vēl nav tikusi garām bērzam un viss pārējais ir kluss, var lieliski dzirdēt tādu uzstājīgu dūcošu ambientu no pļavas nākam, tā kā tādu tālu vilciena vai tamlīdzīgas satiksmes skaņu, vismaz tā pirmoreiz pats no sevis padomāju, pirms sapratu, ka nekāda vilciena, ne satiksmes nav, bet to sanoņu rada visi tie lidoņi kolektīvi. Āsam, kā tagad mēdz teikt

( inde )

Jēj, a man, aman pa Jāņiem atlidojušas jaunas bites!

http://news.bbc.co.uk/earth/hi/earth_news/newsid_8081000/8081521.stm

caur dravnieks.lv

13 litri+ (bitinieki parasti izsaka kilogramos, jo izklausās vairāk, bet es nezinu to ratio precīzi, 1:1,5 vai) tātad. Ņemot vērā, ka šovasar strīpainos mājdzīvniekus liku mierā vēl čaklāk nekā pagājušo, turklāt palicis tikai 1 no 3 spietiem (viens neizdzīvoja ziemu, otrs pavasarī aizlaidās), bet līdz sviešanai praktiski ar saviem vien spēkiem vēl nekad nebiju ticis, uzskatu šo par mazu uzvaru kopumā zaudēta kara ietvaros!



(^ šeit es gribēju ielikt kādu ilustratīvu bildi ar tām burciņām, sviedi, vasku vai atvākošanu, nu, kaut ko tādu, bet neviena nešķita gana laba, tāpēc beigās izlēmu palikt pie mīļākās no šīs "sesijas" >:)

Tehnisku problēmu (lasi mūžīgās prokrastinācijas, lasi iekavēto bišu iemidzināšanas, lasi ieziemošanas darbu, nelasi slinkuma vai, piemēram, Imanta Dakša, lol ;;;) dēļ nevaidu uz A Silver Mt. Zion koncertu, bet neraudu - gluži tāpat kā precedentā ar Sigur Rós nejutu un nejūtu nekādu melomaniakālu sāpi šajā sakarā, jo, "godīgi sakot", pārāk grūti, lasi viegli iztēloties tādas mūzikas baudīšanu klātbūtnē (lasi neatbilstošos apstākļos un temperatūrā, sēdus, stāvus, ar cilvēkiem visriņķī, post-sociālo rokstresu, pirmsiekšānākšanas zāli, alu svešinieku un draugu rokās un tēlotu/patiesu kolektīvu aurālo orgasmu tam visam bonusā), - tā vietā dodu priekšroku tumša medus toņa apgaismojumam, malkas sprakšķiem siltumkrāsnī, asinszāļu tējai un korporeāli horizontālai dislokācijai pašmērķīgi uzspēlētas emocionālās abstinences ietvaros. Jauku jums vakaru!

Klip: Bee industrial

Demonstrēju: