Viss ir redzams

KLAUSIES, MAN LIEKAS, KA VISS ŠIS MŪSU PASĀKUMS IR MILZĪGA ŠAHA SPĒLE, KURAI NAV NOTEIKTS IZNĀKUMS BET ŠAHS MAN IR PIETEIKTS JAU DEVIŅREIZ, UN NOKAUTS TIK DAUDZ KA PAT BEZ CERĪBAS UZVARĒT, ES NEPADODOS JO ZAUDĒT NAV KO UN LIEKAS, IR VĒRTS VĒTRĀ STĀJU IZTURĒT, MAN VĒL IR DAUDZ KAULU, KO UPURĒT UN TEORĒTISKāS IZREDzES UZ OPTIMĀLO IZNĀKUMU NEIZŠĶIRTS VIENS GAN MAN ABSOLŪTI KONKRĒTI IR SKAIDRS AR KARALI MATU PIETEIKT NAV IESPĒJAMS

Tikai vājie nav vieni, dzied tie, kas vēlas nakti. Vai tava mīla ir kā sens, nokaltis koks?
Vai jauns, vārguļojošs dzinums? Kas notiek ar asniem, kuru ir tik daudz?
Lēnāk, pasaule, tu dod gaismu un ūdeni,
Bet dižumam ir vajadzīga telpa

Pēdējā laikā (atkal tas pēdējais laiks!) daudz staigājot pa cibu, sanāk uzdurties desmitiem pamestu, aizmirstu, neaktīvu friends only režīmā (visbiežāk, neilgi) uzturētu dienasgrāmatu vraku. Apmēram 9 no 10 tādiem (slēgtā tipa) žurnāliem ir miruši, un tas mudina meklēt likumsakarības. Izdomājis gan vēl neko neesmu (droši vien ar atgriezenisko saiti kaut kas), taču ne daba, ne nefolks nemīl tukšumu, tāpēc es neapstāšos, iekams nebūšu noskaidrojis, kāds tad īsti ir tas apmaksātajam kontam piedraugojamo profilu limits (lūdzu, nespoilot). Varu apgalvot, ka pēdējā pusotra mēneša laikā esmu aplūkojis vairākus tūkstošus cibu, spriežot pēc tā, ka piesekoju vidēji katrai piektajai (nevis visām pēc kārtas, kā te dažiem varētu likties.) Bet, runājot uz to pašu pārspīlēto raizi par savu privātumu tīmeklī, pirms desmit gadiem izlasīju visu Kastaņedu, daudz ko noteikti uztvēru pārspīlēti, bet tas, kas kopš tā laika vienmēr ir sekojis līdzi, ir pašos pamatos pārkārtotie priekšstati par sevis svarīguma sajūtu. Protams, te talkā nāca arī pirmās depresīvās psihozes epizodes, kuru laikā tu mentāli dekonstruē sevi līdz kaulu smadzenēm, lai atkal darītu to fēniksa lietu pēc tam haha. Kastaņeda, protams, iet roku rokā ar kaut ko ierindas cilvēkam grūti aptveramu, jo, apmēram tāpat kā Nīčem, kuram visa būtība bija bin. op. (pardon, neatceros pareizos jēdzienus) sintēzē (?), viņam izkopta "atteikšanās" no sevis, ego noliegšana, altruisms, nesavtība, tolerance, (fiziska) norobežošanās no sabiedrības utml. lietas arī ir pašsvarīguma izpausmes. Proti, vairums mieru, mīlu, askētismu un ego nāvi sludinošie guru, ikonas un tādi, kas visu mūžu "paliek savā tēlā," ir tā paša sava svarīguma vergi, pie tam vēl baisāki par "parastajiem" cilvēkiem. Kaut kas jādara ar to apsēstību ar sevi. Mēs neviens sevi nepazīstam patiesībā. Es nicinu izteikumus, kas sākas ar "Es nekad... (kaut ko nedarīšu)," jo tu bļe nepazīsti sevi, līdz galam. Kad mirsi, tad zināsi kaut ko par "nekad," tagad tā ir vienkārša iedomība un arogance. Neko tu nezini par sevi, trešo reizi saku!!! Ego ir mūsu ļaunākais ienaidnieks, nāve - labākais draugs, bet pasaule - spogulis. Sašķaidi to un kāp cauri, love, Tev vēl dzīvot Saules mūžu (atvainojos par nekonsekvenci, ja kādam tā rūp ;)

Āāāprāts, cik forši....... ^^



via suic

Pasaules vadoņi sūcas United Colours of Benetton reklāmas kampaņā

via special_r

p.s. šis arī labs \m/

Šī antena laikam vēl nav tikusi reklamēta atsevišķi (tumblrs ir):



anthrolology

Grasījos rakstīt par troļļiem, alu un antropoloģiju, bet esmu saguris pēc garas dienas ar malku, tāpēc nekā vairāk par pašmērķīga Copy & Paste un neliela Find & Replace man nebūs (bet, ja interesē kino... tad tāds pus world, pus meinstrīms – jo kopēts no mubi_com pirmajām divām most wanted lapām): Melancholia Denmark 2011, Lars von Trier Justine (Kirsten Dunst) and Michael (Alexander Skarsgård) are celebrating their marriage at a sumptuous party in the home of her sister (Charlotte Gainsbourg) and brother-in-law (Kiefer Sutherland). Meanwhile, the planet, Melancholia, is heading towards Earth.

( un vēl 11 jaunas filmas, kuras tipa varētu noskatīties )

Samhains (ķirbju svētki) nāk un tā
Un kolhozā jauna dieviete
Hail the philosopher’s stone

Tikmēr ārpasaulē


Большой Самайн в Петербурге 2011 – триллер

( 2,5 min garš video no folkbunker )


Veļu karnevāla plakāts – “uzlabots”

( nefolks būs arī pašā sākumā un iekšā, pēc tam ārā veļu barotavā )


.    .    .


Also




( Nosferatu, eine Symphonie des Grauens, 1922 )

Vēl dažas figņas sev, bet tā jau kāds varētu novērtēt (ja jums vispār ir vietas tur, 70 jau maz ;)


nat_geo_daily :: National Geographic dienas attēls

1850_1930 :: Visādas vintage bildes

blackandwtf :: Savādas vintage bildes

centuriespast :: Gadsimtus vecas bildes

clientsfromhell :: Klienti no elles (vēl neiet)

sinfest :: Tatsuya Ishida karikatūras (gadās izcilas)

marsa_hronikas :: XX gs. kara fotogrāfija un teksti (zēniem haha)

design_lynch :: Artjoma Ļebeģeva dizaina studijas dienišķais betons (krieviski)

luminousinsect :: Tumblrs ar gandrīz identisku ievirzi (manam, animus)

lunar_danse :: Vēl viens tāds (anima)

which_witch :: Un vēl viens (arī anima)

jahoctopus :: Tāpat kā šis (abi poli)

onyxearth :: Arī visnotaļ nenovērtējams

mpd :: Vienkārši jaudīgs tumblrs (stipri ražīgs)

deities_demons :: Dēmoni un dievības (mākslā)

kim_jong_il :: Kims Čenirs skatās uz lietām :))

anthrolology :: Nosaukums runā par sevi :)

msv :: Mater Suspiria Vision vimeo ▼

osatan :: Oda Sātanam (100% sātans, beware)

you_need_satan :: You Need Satan More Than He Needs You (kaut kas tāds)

Piedodiet man manu miesiskumu, bet es nesaprotu, kā korpulents cilvēks var kādam būt guru... un tādu guru (lasi garīgo līderu/skolotāju/audzinātāju) ir tonnām! (Starp citu, viena no lietām, kuru pamanīju, filtrējoties kristietībā.) Paskaidrojiet, lūdzu, man, zemiskajam rāpulim, kā... es saprotu, ka garīgā joma (un kur paliek garīgais joms? ;) transcendē materiālo, ķermenisko, pasaulisko un bla, viņiem noteikti daudz ziedo ēdamas lietas, utt., taču man loģiski joprojām šķiet tikai tas, ka pie resniem guru mierinājums būtu jāmeklē tikai resniem cilvēkiem. Hail Satan

Beidzot krustojas divi lokāli-vizuālie trendi, kas pierāda interneta pārnacionālo iedabu!

Behold – austrumslāvu carpet nude culture meets postamerikāniskā ragu/liellopu galvaskausu sejaipriekšāturēšana:

( NSFW, bet tā ne pārāk )