Februāris 2012   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29

Ezi

Posted on 2011.12.24 at 09:00
Doom: Like
Mūza: Eros Necropsique
Tags: , , , , , , , , , ,




“An average man is too concerned with liking people or with being liked himself. A warrior likes, that’s all. He likes whatever or whomever he wants, for the hell of it.”

    Carlos Castaneda

Slēgta tipa psihe

Posted on 2011.12.17 at 08:00
Doom: Asins staigā locekļos
Mūza: Life After Life
Tags: , , , , , , , , , , , , , ,



Pēdējā laikā (atkal tas pēdējais laiks!) daudz staigājot pa cibu, sanāk uzdurties desmitiem pamestu, aizmirstu, neaktīvu friends only režīmā (visbiežāk, neilgi) uzturētu dienasgrāmatu vraku. Apmēram 9 no 10 tādiem (slēgtā tipa) žurnāliem ir miruši, un tas mudina meklēt likumsakarības. Izdomājis gan vēl neko neesmu (droši vien ar atgriezenisko saiti kaut kas), taču ne daba, ne nefolks nemīl tukšumu, tāpēc es neapstāšos, iekams nebūšu noskaidrojis, kāds tad īsti ir tas apmaksātajam kontam piedraugojamo profilu limits (lūdzu, nespoilot). Varu apgalvot, ka pēdējā pusotra mēneša laikā esmu aplūkojis vairākus tūkstošus cibu, spriežot pēc tā, ka piesekoju vidēji katrai piektajai (nevis visām pēc kārtas, kā te dažiem varētu likties.) Bet, runājot uz to pašu pārspīlēto raizi par savu privātumu tīmeklī, pirms desmit gadiem izlasīju visu Kastaņedu, daudz ko noteikti uztvēru pārspīlēti, bet tas, kas kopš tā laika vienmēr ir sekojis līdzi, ir pašos pamatos pārkārtotie priekšstati par sevis svarīguma sajūtu. Protams, te talkā nāca arī pirmās depresīvās psihozes epizodes, kuru laikā tu mentāli dekonstruē sevi līdz kaulu smadzenēm, lai atkal darītu to fēniksa lietu pēc tam haha. Kastaņeda, protams, iet roku rokā ar kaut ko ierindas cilvēkam grūti aptveramu, jo, apmēram tāpat kā Nīčem, kuram visa būtība bija bin. op. (pardon, neatceros pareizos jēdzienus) sintēzē (?), viņam izkopta "atteikšanās" no sevis, ego noliegšana, altruisms, nesavtība, tolerance, (fiziska) norobežošanās no sabiedrības utml. lietas arī ir pašsvarīguma izpausmes. Proti, vairums mieru, mīlu, askētismu un ego nāvi sludinošie guru, ikonas un tādi, kas visu mūžu "paliek savā tēlā," ir tā paša sava svarīguma vergi, pie tam vēl baisāki par "parastajiem" cilvēkiem. Kaut kas jādara ar to apsēstību ar sevi. Mēs neviens sevi nepazīstam patiesībā. Es nicinu izteikumus, kas sākas ar "Es nekad... (kaut ko nedarīšu)," jo tu bļe nepazīsti sevi, līdz galam. Kad mirsi, tad zināsi kaut ko par "nekad," tagad tā ir vienkārša iedomība un arogance. Neko tu nezini par sevi, trešo reizi saku!!! Ego ir mūsu ļaunākais ienaidnieks, nāve - labākais draugs, bet pasaule - spogulis. Sašķaidi to un kāp cauri, love, Tev vēl dzīvot Saules mūžu (atvainojos par nekonsekvenci, ja kādam tā rūp ;)

Intence

Posted on 2011.12.05 at 23:20
Doom: Intent
Mūza: Mysticum
Tags: , , , , , , , , ,

“Intent is not a thought, or an object, or a wish. Intent is what can make a man succeed when his thoughts tell him that he is defeated. It operates in spite of the warrior’s indulgence. Intent is what makes him invulnerable. Intent is what sends a shaman through a wall, through space, to infinity.”

    ― Carlos Castaneda

Etnosireālisms, zač

Posted on 2011.09.07 at 14:18
Doom: Vilkt
Mūza: The Magic Carpathians Project
Tags: , , , , , , , , , ,

Nupat sāka prasīties pēc jauna avangardfolka ar psihodēlisku potenciālu. Varētu (vajadzētu?) novilkt to Poludnicu, bet tad, baidos, varētu sākt nožēlot, ka MJR tādiem nemaz nepievērsu uzmanību. Vakar [info]vilkate norādīja uz jauno Omnia (kuram biju gatavs jau vasarā, bet, protams, aizkrita aiz skapīša), taču secināju, ka tas viss jau salikts jūtūbā un pēc dziesmas Fuck Her Gently (why??) noklausīšanās konstatēju sevī jauktas izjūtas. Savukārt pats ieteikt varu baltkrievus Нагуаль - es, protams, vilku nosaukuma dēļ, bet vilties nav sanācis ne reizi:

Нагуаль - У земли под юбкой (2005)
Dziesma, piemēram: Маланки выкатывают солнце

Iesakiet man arī ko kaut

«Dona Huana mācības»

Posted on 2010.10.28 at 22:21
Doom: Miesa
Mūza: Staruha Mha
Tags: , , , , , , ,

Šī īpatnējā sajūta saglabājās pietiekami ilgi, lai spētu to apzinā­ties. Tad to nomainīja visu nomācošas bailes, šausmas, kas pārņē­ma mani nevis pēkšņi, bet kaut kā ļoti vienmērīgi un pietiekami ātri. Sākumā brīnišķīgo klusuma pasauli saplosīja asas skaņas, taču uz mani tas neattiecās. Skaņas kļuva skaļākas un nepārtrauktas, it kā tās spiestos man virsū, un pamazām es zaudēju vienreizējo brīvā lidojuma sajūtu nedalītajā, bezpersoniskajā un brīnišķīgajā pasaulē. Skaņas pārvērtās milzu soļos. Kaut kas milzīgs elpoja un staigāja ap mani. Es nospriedu, ka viņš mani medī.

Metos bēgt, paslēpos zem laukakmeņa un centos no turienes noteikt, kas īsti mani izseko. Pēc kāda laiciņa uz brīdi izrāpoju no savas slēptuves, — un izsekotājs, kuru es tā arī nesaskatīju, metās man virsū. Man uzgāzās kaut kas līdzīgs milzu ūdenszālei. Iedomā­jos, ka neglābjami tikšu saspiests zem šī gigantiskā gļotu kalna, taču jau tūdaļ atrados kādā bedrē vai iedobumā. Tad ievēroju, ka šīs gļotas vēl nav noklājušas visu zemes virsmu ap mani. Zem laukak­meņa vēl bija brīvs zemes pleķītis. Sāku turp rāpties. Redzēju no gļotu kalna notekam milzīgas piles. Tobrīd "zināju", ka tas izdala gremošanas sulu, lai mani izšķīdinātu. Viena pile uzkrita man uz ro­kas; es centos noberzt skābi ar zemi un mitrināju roku ar siekalām, turpinot ierakties zemē. Taču pēc dažām sekundēm es jau pats grasījos iztvaikot. Mani izstūma pret gaismu. Droši vien gļotu kalns bija mani izšķīdinājis. Miglaini atskārtu gaismu, tā kļuva aizvien spožāka. Gais­ma plūda kaut kur no pazemes, pastiprinājās un beidzot kļuva par sauli, kas pacēlās virs kalnainā horizonta.


/Tulk. Heinrihs Jubels/

Papildinājumam

Posted on 2010.09.18 at 20:24
Doom: Man
Mūza: Juno Reactor
Tags: , , , , ,

Jo neko nevajag uztvert personīgi

(kā teica kāds nagvālisma uzurpinterpretators)



(c) Isabelle Royet-Journoud

Komūnas Jaunumi 6

Posted on 2008.09.02 at 01:51
Doom: Self
Mūza: Ls Tur
Tags: , , , , , , ,

Nav seskss, bet uz priekšu iet...

... tālāk ... )