Viss ir redzams

Kādas

tev vispār

ir tiesības kaut

ko pieprasīt

??

ja tu

nemaz nevēlies

no dzīves neko vairāk

kā tikai pabarot dzīvnieku sevī

“An average man is too concerned with liking people or with being liked himself. A warrior likes, that’s all. He likes whatever or whomever he wants, for the hell of it.” ― Carlos Castaneda

Reiz satikās 2 pūķi, un ļoti iepatikās viens otram. Abi bija stipri līdzīgi, bet paši tam nepievērsa lielu vērību, priecājoties gan par kopīgo, gan atšķirīgo vienam otrā. Kādu laiku pūķiem kopā bija viegli un labi, bet tad, kā jau tas bieži gadās, tie sāka pamanīt kaitinošus sīkumus otra uzvedībā un attieksmē, un izturēties aizvien nedraudzīgāk. Vienam no pūķiem bija niķis negaidīti uzšaut otram ar asti, kad pats bija sliktā omā un tam kaut kas pēkšņi neiepatikās. Otru pūķi tas sāpināja, jo bija taču arī citi veidi, kā norādīt uz viņa trūkumiem, piemēram, maigi iekost ausī un iečukstēt tur AK TU LEMPI, vai viegli uzkāpt uz ķepas un nekāpjot nost skatīties acīs, kamēr otrs pats sapratis, ko dara nepareizi. Ar laiku otrais pūķis sajuta, ka patīk pirmajam krietni mazāk nekā tas viņam; patiesībā vienīgais, kas viņam nepatika pirmajā, bija tas, ka tam vispār kaut kas nepatīk ;( Reiz abi pūķi bija ilgi medījuši atsevišķi un atgriezušies alā ļoti noguruši. Viss šķita mierīgi, līdz kādā brīdī pūķim-uzšāvējam atkal neiepatikās, ka otrs nenolasa viņa domas un tādēļ lieki izprašņā. Arī šo astes-pļauku otrs negaidīja, jo, iespējams, lieki, bet tomēr bija tikai rūpējies par pirmā labsajūtu, un sajutās to saņēmis nepelnīti. Taču šoreiz viņš nespēja pretoties devītajam aizskartā pašlepnuma vilnim un savā atbildē kļuva vēl ļaunāks par pirmo - naidā noklabinājis žokļus, tas metās pretuzbrukumā, iespēra pa saulīti, iebakstīja acī, sāka žņaugt un gandrīz salauza spārnu, pie viena iegāza ugunskurā brokastu zupu un iespļāva liesmās, par ko tika izmests no alas pavisam. Tā notiek, kad labi nodomi sastopas ar īgnumu, neiecietību un nemotivētu agresiju :( Pasaka nav pabeigta

You got your sheep
And you got your black sheep
And I'm not even a sheep
I'm on the freakin moon

The Office

Vecs, bet tiem, kas neziņā



( Are rap and black metal alike? )

Jau teicu, tikai klusām, bet tagad te, ka Beidzot!

esmu atradis sev pers. protagonistu ASV seriālu (tēlu) pasaulē:



http://en.wikipedia.org/wiki/Ron_Swanson

Es zinu, ka nesmuks, bet esmu Sajūsmā par Attieksmi

“I’m surrounded by a lot of women in this department. And that includes the men.”

“The less I know about other people’s affairs, the happier I am. I’m not interested in caring about people. I once worked with a guy for three years and never learned his name. Best friend I ever had. We still never talk sometimes.”

“My idea of a perfect government is one guy who sits in a small room at a desk, and the only thing he’s allowed to decide is who to nuke. The man is chosen based on some kind of IQ test, and maybe also a physical tournament, like a decathlon. And women are brought to him, maybe ... when he desires them.”

“The whole thing is a scam. Birthdays were invented by Hallmark to sell cards.”

Nesaprotu attieksmi, kad cilvēks kādu no savām nevēlamajām īpašībām (piemēram, vieglu aizkaitināmību) pasniedz kā imanentu kvalitāti, kaut kādu nemainīgu vērtību, FAKTU, pat ar savādu lepnumu, turklāt atsakoties savākties šī netikuma priekšā. Tieši tāpēc jau nesaprotu – ja tu to apzinies (kas, pats par sevi, ir apsveicami un zināms sasniegums), tad kāpēc neko nedari lietas labā? Grasies tāds palikt visu mūžu? Tu taču redzi, ka tev tas kaitē! It kā jau nebūtu mana darīšana, ja, katrs pats sev skaifordžers, bet attieksme "Negribi? Nevajag!" mani besī principā. Atsakoties mainīties, tu pasludini savu stulbumu un piespried nāvessodu progresam... Saprotiet mani arī, ja? Gribēju izcept pīrāgu, bet āboli izrādījās iepuvuši. Un tagad man visās Google Translate pieejamajās valodās jāuzraksta, KĀ IR EZIS :@

igelkott con nhím draenog Igelہیج ہاگ sündisznó їжак kirpi હેજહોગ ముళ్ల పంది erizo siili முள்ளம்பன்றி போன்று இருக்கும் விலங்கு jež ježko јеж arici ouriço jeżجوجه تیغی pinnsvinet qanfud landak Еже ežys ECHINUS 猬 еж 바늘 두더지 eriçó ಮುಳ್ಳುಹಂದಿ ハリネズミ riccio siil egel हाथी e ზღარბი σκατζόχοιρος ourizo hérisson parkupinoשטעכלער קפוד pindsvin ježek таралеж কাঁটাচয়া вожык ոզնիقنفذ hedgehog iriq reier

(Tikai neatdraugo, RASBI!<@)

Bet vispār rīts sākās ar konkrētu betonu Sturmmandat fermas Latvijas Elektronikas Archīva pavedienā (es, vot, nopietni, turpmāk uzrunāšu viņu tikai kā Gintu, haha) Uzskatu, ka punktu vairāk ir man, bet tam gan nevajadzētu nevienu atturēt no "Maajas ierakstu" (linku nelikšu) kartotēkas iepazīšanas, jo tur viss ir labs skaņas ziņā, bet principi paliek principi, un nekonsekventāku pieeju saviem tagiem eksperimentālo lv netleiblu vidē līdz šim gadījies redzēt tikai pie (uzmini, nu...) DEXANDTHECITY :@

Dārgās jaunās māmiņas, kas liekat savu jaundzimušo bērniņu fotogrāfijas, taisat albūmus ar tādiem mīlīgiem nosaukumiem kā "Pirmie solīši", "Mēs jau runājam", "Duda un kaķīši" un tamlīdzīgi. Vēlos jums teikt divas lietas: Lieta nr.1 - No sirds apsveicu. Lieta nr.2 Cilvēkiem, kuri nav šo bērnu mātes - resp., visiem izņemot jūs pašu - VISI ZĪDAIŅI IZSKATĀS PILNĪGI VIENĀDI. Saprotiet pašas - ja vien cilvēkam nepiemīt kāds īpatnējs baby fetišs, tad caurlūkot piecus vai desmit identiskus zīdaiņu albumus ir diezgan nogurdinošs darbs. Bet ja jūs patiešām vēlaties, lai sveši vai gandrīz sveši cilvēki blenž internetā uz jūsu zīdaini, tad vismaz pieejiet tai lieta radoši - saģērbjiet viņu kā rozā vienradzi vai, nezinu, nu kaut vai kā Hitleru. Jā, kāpēc gan ne? http://draugiem.lv/user/705233/blog/

Veļu Nakts Karnevāls bija karalisks – atnāca daudz cilvēku, nebija nekādu negāciju, interesanti dzīvie, performances palaidu garām, bet vispār – tradicionālie iesūnojušie sinistera nicinātāji var ieskrieties – melnā maskarāde varbūt nevar lepoties ar paškritisku attieksmi pret visām savām iecerēm un iespējām, līdz ar to nekad nav nevainojami organizēta, bet arī tāda ir pilnīgi pašpietiekama mērķauditorijas ziņā, un aizejot uz tādu pasākumu one can't help sākt smīkņāt par smīkņātājiem. Jo ir. Saproti? Ir. Smīkņā, cik uziet savā bunkurā, sauc sevi par eliti – tu vienalga esi minoritāte, skaidrs? :) Bet par to šodien vēl nē – visupirms aši atskaitīšos par vakardienu, kuras vakarā aizgāju uz slāvu folkmetālistiem Woodscream lolklubā Depo (info). Par koncertu uzzināju nejauši un līdz šim neko par tādiem nebiju dzirdējis, taču man kā jau etniskam slavofīlam pietiek ar atslēgas vārdiem "krievi" un "folkmetāls", lai iegūtu "wood" :) Par pārējiem grupām bija vēl mazāka nojausma, un nevienu laikam tā arī nedzirdēju. Woodscream gan – no sākuma līdz beigām – par to, ka zāle bija 1/4-tukša, kas ir ļoti ērti filmēšanai, neiedokumentēju tikai divas dziesmas (sk. youtube.com/nefolk), pie tam ar nosacītu misijas apziņu – jo, lol, pilnīgi nopietni izskatījās, ka uz viņiem mērķtiecīgi esam atnākuši tikai mēs ar Lūsi – pārējie ~12 cilvēki zālē, spriežot pēc imidža, bija tur vai nu uz itāļu ņūmetālistiem, vai arī tie paši itāļu ņūmetālisti (un pārējo grupu dalībnieki). Ā, vēl tur bija tādi psc čuvaki ar nosaukumu TAUTAS DĒLI, kas sākumā (kamēr nezinājām, ka viņi no grupas) likās, ka nu gan jau noteikti būs uz tiem krievu troļļiem atnākuši, bet ņifiga – visu koncertu dzēra augšstāvā un tad, kad pēterburgieši jau sen nospēlējuši un bezmaz doma iet mājās, pēkšņi ceļās kājās, sit pa plecu un tā čomiski aicina, davai pēc vienas dziesmas nāciet klausīties... nu, ok, kas tur, vismaz sākumu paklausīsies, interesanti taču, ko tādi DĒLI smacē. Nu un, zinies vai, savai tautai viņi godu nedarīja – papīpējām, nokāpām ievērtēt (nu, nu?) un, nepārspīlēju, viņi tur vismaz vēl 40 minūtes (!) aiz tā aizkara čubinājās (mēģināja/čekojās/vzko). Labrīt! Pulkstenis jau pāri 2 am – es saprotu, ka šonakt pāreja uz ziemas laiku un tā, bet nu kamon... tā arī atstājām tos igauņus aiz aizkariņa un palēnām mērojām ceļu uz Skolas ielas ekonočņiku. Bet tas jau pavisam cits stāsts... Par pašiem Woodscream (pa nakti gan paspēju aizmirst, kā viņus sauc haha, sākumā visu iekačāju jūtūbā ar nosaukumu Woodsmoke – labi, ka laikus atjēdzos) tātad – īsumā, patika, kvalitatīvi, tight, gan jestri, gan smagi, vienvārdsakot, tā, kā vajag, centās arī komunicēt ar ne pārāk adekvāto publiku un par vairumu dziesmu pat kaut ko pastāstīt , izskatījās arī adekvāti un gaumīgi ieturēti pagānmetālam raksturīgajā bronzas un zvērādu agresorā, izņemot vokālisti, par kuras kultūrfonu mums bija nelāgas aizdomas, lai gan, jāsaka, ka viņa tiešām arī centās un lauku disenei atbilstošo stāju kompensēja ar enerģisku pačkas purināšanu un atzīstamas kvalitātes blokflautas spēli. Vislabākā gan bija vijolniece (sk. video), paldies par uzmanību, man – deficīts, atā, ārā