Viss ir redzams

Nespēju noticēt (spēju, bet tā saka ;), cik daudz 2012. mainījis tikai trīs diennakšu laikā, neprasot ne trejas asins lāses, tikai vienu... un, mūžameži un zvīņasnoacīm, man tagad ir tik spēcīgas zāles, tādas, par kurām pat nenojautu, kas pērnā vilka rūgto pārvērš maija ķiršos, es jūtos kā XIX. gs. krievu aristokrātu romānā, tas droši vien kaut kas dziļi subjektīvs, bet, acīmredzot, tev pienācis laiks saprast, ko nozīmē vārdi par aizliegto augli, kas ir vissaldākais, no domām par kuru vien aizelsies, vairs nevis no skumjām, bet izbrīna, mulsuma un neteikšu, ticot notiekošā likumsakarībai tik ļoti, ka galvā atbalsojas apmēram tāda mantra, par spīti visam sen neesmu juties tik... mierīgs vēl nē, bet nepiespiests. Decembri... tu biji... elle. Labvakar, jaunā pasaule... Paldies, par iespēju kaut ko kārtējo reizi nesajāt... Zemesmāt. OMMMWR

Šis links ir jau bijis manā cibā pirms ~1,5 gadiem vismaz, bet atkārtošana ir zināšanu māte (īstenībā nav, tas tāds teiciens tikai ;)

В нашем мире любви нет.

Es gribu sākt audzēt Gendalfa bārdu.... vēl gadus 2 var bez un tad

No that feeling, when you sērijas, kad novelc kaut ko negaidīti jaudīgu by vēl neklausīta grupa...
un atguvies no pirmatnējās aurāeifoniskās ekstāzes konstatē... ka tas ir teju vienīgais, kas viņiem ir, un...
ideālākajā gadījumā apjēdz, cik tas ir proper gotiski un doom, jo BEAUTY FADES un DEAD BANDS LIVE FOREVER :@



Nebūs baigi moderns, bet 2000. gadam ejtunost
/jāpatīk žanram, vijolei un Theatre of Tragedy, citādi var mierīgi ignorēt/

Forgiveness____by_666Alex666.jpg kaut kas DeviantArt

( Bet tagad ņem un dara tā )

Tikai vājie nav vieni, dzied tie, kas vēlas nakti. Vai tava mīla ir kā sens, nokaltis koks?
Vai jauns, vārguļojošs dzinums? Kas notiek ar asniem, kuru ir tik daudz?
Lēnāk, pasaule, tu dod gaismu un ūdeni,
Bet dižumam ir vajadzīga telpa

Nu jau, lai iemigtu, jāskatās vecas mēmās filmas :/



Flesh and the Devil (1926)

Ē. Marija, tu tagad būsi mans labākais draugs

Vilki met riņķus ap manu vainas apziņu.
Es nopirkšu no tevis šos vārdus, ja man ļausi,
Tu redzi, jau citādā kārtībā... sevi un tomēr



Mums jāpaliek neredzamiem

Α   Φ   Ω

Izrādās, nevajag ne Hekati, ne pilnmēnesi, lai visu apgrieztu kājām gaisā



Mana sirds ir burinieka vraks pie Avalonas krastiem. Paldies klintīm par mācību

( Viņa )

Reiz satikās 2 pūķi, un ļoti iepatikās viens otram. Abi bija stipri līdzīgi, bet paši tam nepievērsa lielu vērību, priecājoties gan par kopīgo, gan atšķirīgo vienam otrā. Kādu laiku pūķiem kopā bija viegli un labi, bet tad, kā jau tas bieži gadās, tie sāka pamanīt kaitinošus sīkumus otra uzvedībā un attieksmē, un izturēties aizvien nedraudzīgāk. Vienam no pūķiem bija niķis negaidīti uzšaut otram ar asti, kad pats bija sliktā omā un tam kaut kas pēkšņi neiepatikās. Otru pūķi tas sāpināja, jo bija taču arī citi veidi, kā norādīt uz viņa trūkumiem, piemēram, maigi iekost ausī un iečukstēt tur AK TU LEMPI, vai viegli uzkāpt uz ķepas un nekāpjot nost skatīties acīs, kamēr otrs pats sapratis, ko dara nepareizi. Ar laiku otrais pūķis sajuta, ka patīk pirmajam krietni mazāk nekā tas viņam; patiesībā vienīgais, kas viņam nepatika pirmajā, bija tas, ka tam vispār kaut kas nepatīk ;( Reiz abi pūķi bija ilgi medījuši atsevišķi un atgriezušies alā ļoti noguruši. Viss šķita mierīgi, līdz kādā brīdī pūķim-uzšāvējam atkal neiepatikās, ka otrs nenolasa viņa domas un tādēļ lieki izprašņā. Arī šo astes-pļauku otrs negaidīja, jo, iespējams, lieki, bet tomēr bija tikai rūpējies par pirmā labsajūtu, un sajutās to saņēmis nepelnīti. Taču šoreiz viņš nespēja pretoties devītajam aizskartā pašlepnuma vilnim un savā atbildē kļuva vēl ļaunāks par pirmo - naidā noklabinājis žokļus, tas metās pretuzbrukumā, iespēra pa saulīti, iebakstīja acī, sāka žņaugt un gandrīz salauza spārnu, pie viena iegāza ugunskurā brokastu zupu un iespļāva liesmās, par ko tika izmests no alas pavisam. Tā notiek, kad labi nodomi sastopas ar īgnumu, neiecietību un nemotivētu agresiju :( Pasaka nav pabeigta