Viss ir redzams

Nespēju noticēt (spēju, bet tā saka ;), cik daudz 2012. mainījis tikai trīs diennakšu laikā, neprasot ne trejas asins lāses, tikai vienu... un, mūžameži un zvīņasnoacīm, man tagad ir tik spēcīgas zāles, tādas, par kurām pat nenojautu, kas pērnā vilka rūgto pārvērš maija ķiršos, es jūtos kā XIX. gs. krievu aristokrātu romānā, tas droši vien kaut kas dziļi subjektīvs, bet, acīmredzot, tev pienācis laiks saprast, ko nozīmē vārdi par aizliegto augli, kas ir vissaldākais, no domām par kuru vien aizelsies, vairs nevis no skumjām, bet izbrīna, mulsuma un neteikšu, ticot notiekošā likumsakarībai tik ļoti, ka galvā atbalsojas apmēram tāda mantra, par spīti visam sen neesmu juties tik... mierīgs vēl nē, bet nepiespiests. Decembri... tu biji... elle. Labvakar, jaunā pasaule... Paldies, par iespēju kaut ko kārtējo reizi nesajāt... Zemesmāt. OMMMWR

anathemantra konceptuāli ieslēdzu 1. janvārā rītā: gada laikā pārpublicēti vairāk nekā 4200 attēli un citu mēdiju vienības, lai gan pavasarī biju krietni aktīvāks (toties tagoju slinkāk), man vēl aizvien ir vairāk sekotāju nekā te cibā, un, kā redzams, arī visādiem nevientiesīgiem hipsteriem patīk =]

Ja tu domā jā, nesaki nē. Es neredzu, ko tu domā. Atvaino (tas nav tev)

“An average man is too concerned with liking people or with being liked himself. A warrior likes, that’s all. He likes whatever or whomever he wants, for the hell of it.” ― Carlos Castaneda

Nu jau, lai iemigtu, jāskatās vecas mēmās filmas :/



Flesh and the Devil (1926)

[ random bilde; protokols]

Re: http://klab.lv/users/nefolk/311517.html

EVERY TANGIBLE THING IN EXISTENCE, EVERY PROCESS, AND EVERY EXPERIENCE CAN BE EXPRESSED BY NUMBERS, LETTERS, SYMBOLS, AND COMBINATIONS OR VARIATIONS THEREOF. NOW SUPPOSE THAT SOMEWHERE ALONG THE LINES THE CREATOR ITSELF BECOMES ALIENATED FROM ONE'S OWN CREATION AND FAILS TO PROVIDE A MEANINGFUL SOLUTION TO ANY EQUATION OF REALITY. WOULD THAT NOT RENDER ALL INQUIRY INTO THE NATURE OF THE UNIVERSAL PUZZLE FUNDAMENTALLY FUTILE? NOW SUPPOSE THE CREATOR THEN NEEDED A CLEANSING, A NEW MATRIX, A REFORMATTING OF BEING ITSELF... A PURGE: TO BEGIN ANEW, OR TO GO ON, WITH A NEW SET OF RULES IN MOTION. "PURGE" NEITHER QUESTIONS, NOR ANSWERS, NOR DEFINES. IT SERVES A FUNCTION. JUST AS EVERYTHING ELSE, EVERY TANGIBLE THING IN EXISTENCE, EVERY PROCESS AND EVERY EXPERIENCE, IT MAY BE EXPRESSED BY NUMBERS, LETTERS, SYMBOLS, AND COMBINATIONS THEREOF. SUPPOSE THAT SOMEWHERE ALONG THE LINES THE CREATOR ITSELF BECOMES ALIENATED FROM ONE'S OWN CREATION AND FAILS TO PROVIDE A MEANINGFUL SOLUTION TO ANY EQUASION OF REALITY. WOULD THAT NOT RENDER ALL INQUIRY INTO THE NATURE OF THE UNIVERSAL PUZZLE FUNDAMENTALLY FUTILE? NOW SUPPOSE THE CREATOR THEN NEEDED A CLEANSING, A NEW MATRIX, A REFORMATTING OF BEING ITSELF... A PURGE: TO BEGIN ANEW, OR TO GO ON WITH A NEW SET OF RULES IN MOTION. "PURGE" NEITHER QUESTIONS, NOR ANSWERS, NOR DEFINES. IT SERVES A FUNCTION. SO DO YOU

The Internet by James Ellis

“Intent is not a thought, or an object, or a wish. Intent is what can make a man succeed when his thoughts tell him that he is defeated. It operates in spite of the warrior’s indulgence. Intent is what makes him invulnerable. Intent is what sends a shaman through a wall, through space, to infinity.” ― Carlos Castaneda

Izrādās, nevajag ne Hekati, ne pilnmēnesi, lai visu apgrieztu kājām gaisā



Mana sirds ir burinieka vraks pie Avalonas krastiem. Paldies klintīm par mācību

( Viņa )

Reiz satikās 2 pūķi, un ļoti iepatikās viens otram. Abi bija stipri līdzīgi, bet paši tam nepievērsa lielu vērību, priecājoties gan par kopīgo, gan atšķirīgo vienam otrā. Kādu laiku pūķiem kopā bija viegli un labi, bet tad, kā jau tas bieži gadās, tie sāka pamanīt kaitinošus sīkumus otra uzvedībā un attieksmē, un izturēties aizvien nedraudzīgāk. Vienam no pūķiem bija niķis negaidīti uzšaut otram ar asti, kad pats bija sliktā omā un tam kaut kas pēkšņi neiepatikās. Otru pūķi tas sāpināja, jo bija taču arī citi veidi, kā norādīt uz viņa trūkumiem, piemēram, maigi iekost ausī un iečukstēt tur AK TU LEMPI, vai viegli uzkāpt uz ķepas un nekāpjot nost skatīties acīs, kamēr otrs pats sapratis, ko dara nepareizi. Ar laiku otrais pūķis sajuta, ka patīk pirmajam krietni mazāk nekā tas viņam; patiesībā vienīgais, kas viņam nepatika pirmajā, bija tas, ka tam vispār kaut kas nepatīk ;( Reiz abi pūķi bija ilgi medījuši atsevišķi un atgriezušies alā ļoti noguruši. Viss šķita mierīgi, līdz kādā brīdī pūķim-uzšāvējam atkal neiepatikās, ka otrs nenolasa viņa domas un tādēļ lieki izprašņā. Arī šo astes-pļauku otrs negaidīja, jo, iespējams, lieki, bet tomēr bija tikai rūpējies par pirmā labsajūtu, un sajutās to saņēmis nepelnīti. Taču šoreiz viņš nespēja pretoties devītajam aizskartā pašlepnuma vilnim un savā atbildē kļuva vēl ļaunāks par pirmo - naidā noklabinājis žokļus, tas metās pretuzbrukumā, iespēra pa saulīti, iebakstīja acī, sāka žņaugt un gandrīz salauza spārnu, pie viena iegāza ugunskurā brokastu zupu un iespļāva liesmās, par ko tika izmests no alas pavisam. Tā notiek, kad labi nodomi sastopas ar īgnumu, neiecietību un nemotivētu agresiju :( Pasaka nav pabeigta