Aprīļa doom turpinās pilnā sparā (patiesībā jau nē, jo svētdien biju ļoti pacilāts, bet arī tas pieder pie lietas - kritiena neizbēgamība pēc kāpuma ir viens no doom esences stūrakmeņiem). Uzreiz pēc sarkanrīklītes bērēm (bija vēl silta) sāka līt pirmais pavasara lietus. O dar prieš tai pravirkau klausydamasis Alinos Orlovos dainos apie širdies baltą pradžią (kalbų žinojimas ne visada yra privalumas). Ā jā, tas bija vakar