Viss ir redzams

The story unfolds during the week prior to the arrival of aliens on the Earth. An arrival announced by the world’s governments. Late fringe news which doesn’t interest anyone. On arrival the aliens find a nation which is tired and disillusioned, steeped in economic crisis. The reaction caused by the arrival of these extra-terrestrials ranges from racism to bizarre mystic-religious interpretations. This is the setting which hosts the story.

Šis links ir jau bijis manā cibā pirms ~1,5 gadiem vismaz, bet atkārtošana ir zināšanu māte (īstenībā nav, tas tāds teiciens tikai ;)

В нашем мире любви нет.

Es gribu sākt audzēt Gendalfa bārdu.... vēl gadus 2 var bez un tad

( Tikai lietotājiem )

KLAUSIES, MAN LIEKAS, KA VISS ŠIS MŪSU PASĀKUMS IR MILZĪGA ŠAHA SPĒLE, KURAI NAV NOTEIKTS IZNĀKUMS BET ŠAHS MAN IR PIETEIKTS JAU DEVIŅREIZ, UN NOKAUTS TIK DAUDZ KA PAT BEZ CERĪBAS UZVARĒT, ES NEPADODOS JO ZAUDĒT NAV KO UN LIEKAS, IR VĒRTS VĒTRĀ STĀJU IZTURĒT, MAN VĒL IR DAUDZ KAULU, KO UPURĒT UN TEORĒTISKāS IZREDzES UZ OPTIMĀLO IZNĀKUMU NEIZŠĶIRTS VIENS GAN MAN ABSOLŪTI KONKRĒTI IR SKAIDRS AR KARALI MATU PIETEIKT NAV IESPĒJAMS

Es pats brīnos, cik nekontrolējami emocionāli spēju reizēm izpausties spēji, nekontrolējami emocionāli, iespējams, lieki

Turpmāk
es elpošu dziļi
un klusēšu,
kamēr tu nebeigsi

Ē. Marija, tu tagad būsi mans labākais draugs

Man pēkšņi ir sākuši bieži vaicāt.
Vai man labāk patīkot suņi vai kaķi?
Es parasti saku, ka abi.

Vai es vairāk esot "suns" vai "kaķis"?
Kā cilvēks. Protams, ka abi.
Un gan viens,
gan otrs
LABI
♥






[ esmu ievērojis, ka nepatīku tikai tiem, kas mani nesaprot ;)
paldies vismaz mātei un dabai par manu nevainojamo čaulu ]

Lūdzu, saproti
Es gribu visu
Tu tikai pusi
Un man arī dod
Tikai pusi
Es nevaru
pieprasīt
visu
ja tu
ņem
tikai
pusi
man jau
pietiktu tikai
biežāk
dzirdēt
sajust
Paldies
no Tevis
:*

Reiz satikās 2 pūķi, un ļoti iepatikās viens otram. Abi bija stipri līdzīgi, bet paši tam nepievērsa lielu vērību, priecājoties gan par kopīgo, gan atšķirīgo vienam otrā. Kādu laiku pūķiem kopā bija viegli un labi, bet tad, kā jau tas bieži gadās, tie sāka pamanīt kaitinošus sīkumus otra uzvedībā un attieksmē, un izturēties aizvien nedraudzīgāk. Vienam no pūķiem bija niķis negaidīti uzšaut otram ar asti, kad pats bija sliktā omā un tam kaut kas pēkšņi neiepatikās. Otru pūķi tas sāpināja, jo bija taču arī citi veidi, kā norādīt uz viņa trūkumiem, piemēram, maigi iekost ausī un iečukstēt tur AK TU LEMPI, vai viegli uzkāpt uz ķepas un nekāpjot nost skatīties acīs, kamēr otrs pats sapratis, ko dara nepareizi. Ar laiku otrais pūķis sajuta, ka patīk pirmajam krietni mazāk nekā tas viņam; patiesībā vienīgais, kas viņam nepatika pirmajā, bija tas, ka tam vispār kaut kas nepatīk ;( Reiz abi pūķi bija ilgi medījuši atsevišķi un atgriezušies alā ļoti noguruši. Viss šķita mierīgi, līdz kādā brīdī pūķim-uzšāvējam atkal neiepatikās, ka otrs nenolasa viņa domas un tādēļ lieki izprašņā. Arī šo astes-pļauku otrs negaidīja, jo, iespējams, lieki, bet tomēr bija tikai rūpējies par pirmā labsajūtu, un sajutās to saņēmis nepelnīti. Taču šoreiz viņš nespēja pretoties devītajam aizskartā pašlepnuma vilnim un savā atbildē kļuva vēl ļaunāks par pirmo - naidā noklabinājis žokļus, tas metās pretuzbrukumā, iespēra pa saulīti, iebakstīja acī, sāka žņaugt un gandrīz salauza spārnu, pie viena iegāza ugunskurā brokastu zupu un iespļāva liesmās, par ko tika izmests no alas pavisam. Tā notiek, kad labi nodomi sastopas ar īgnumu, neiecietību un nemotivētu agresiju :( Pasaka nav pabeigta

Iedomājieties cilvēku, kuram laime, liktenis, kaut vai lembergs iedāvina medus podu, kurā ar gudru ziņu noslēpis karoti darvas. Pieņemsim, kā mācību, ka nekas nav tikai melns un balts, nav tumsas, bez gaismas, un tāpat kā Iņ un Jaņ ir pa gabaliņam no otra, neviens nav 100% ideāls, kaut vai tāpēc, ka objektīvs ideāls nepastāv. (Situācijas, vietas, stāvokļi var būt ideāli, bet par cilvēkiem gan šaubos, jo cilvēks... ir mainīgs lielums :) Tagad iedomājieties, ka tā vietā, lai priecātos par dāvanu (baudītu medu) un darvai rūpīgi mestu līkumu, cilvēks par nepieciešamu uzskata mērķtiecīgu rakšanos tieši pēc tās, urdoties, zūdoties, te šķaidot medu uz visām pusēm, te vēl iespļaujot mucā, jo tur taču bļe jau ir darva...

Pats biedējošākais ir tas, ka es vēl neesmu izmīlējies no viņas. Nespēju, prāts nepalīdz, negribu, sirds negrib, miesa ne tik.