Viss ir redzams

Nespēju noticēt (spēju, bet tā saka ;), cik daudz 2012. mainījis tikai trīs diennakšu laikā, neprasot ne trejas asins lāses, tikai vienu... un, mūžameži un zvīņasnoacīm, man tagad ir tik spēcīgas zāles, tādas, par kurām pat nenojautu, kas pērnā vilka rūgto pārvērš maija ķiršos, es jūtos kā XIX. gs. krievu aristokrātu romānā, tas droši vien kaut kas dziļi subjektīvs, bet, acīmredzot, tev pienācis laiks saprast, ko nozīmē vārdi par aizliegto augli, kas ir vissaldākais, no domām par kuru vien aizelsies, vairs nevis no skumjām, bet izbrīna, mulsuma un neteikšu, ticot notiekošā likumsakarībai tik ļoti, ka galvā atbalsojas apmēram tāda mantra, par spīti visam sen neesmu juties tik... mierīgs vēl nē, bet nepiespiests. Decembri... tu biji... elle. Labvakar, jaunā pasaule... Paldies, par iespēju kaut ko kārtējo reizi nesajāt... Zemesmāt. OMMMWR