Viss ir redzams

Reiz satikās 2 pūķi, un ļoti iepatikās viens otram. Abi bija stipri līdzīgi, bet paši tam nepievērsa lielu vērību, priecājoties gan par kopīgo, gan atšķirīgo vienam otrā. Kādu laiku pūķiem kopā bija viegli un labi, bet tad, kā jau tas bieži gadās, tie sāka pamanīt kaitinošus sīkumus otra uzvedībā un attieksmē, un izturēties aizvien nedraudzīgāk. Vienam no pūķiem bija niķis negaidīti uzšaut otram ar asti, kad pats bija sliktā omā un tam kaut kas pēkšņi neiepatikās. Otru pūķi tas sāpināja, jo bija taču arī citi veidi, kā norādīt uz viņa trūkumiem, piemēram, maigi iekost ausī un iečukstēt tur AK TU LEMPI, vai viegli uzkāpt uz ķepas un nekāpjot nost skatīties acīs, kamēr otrs pats sapratis, ko dara nepareizi. Ar laiku otrais pūķis sajuta, ka patīk pirmajam krietni mazāk nekā tas viņam; patiesībā vienīgais, kas viņam nepatika pirmajā, bija tas, ka tam vispār kaut kas nepatīk ;( Reiz abi pūķi bija ilgi medījuši atsevišķi un atgriezušies alā ļoti noguruši. Viss šķita mierīgi, līdz kādā brīdī pūķim-uzšāvējam atkal neiepatikās, ka otrs nenolasa viņa domas un tādēļ lieki izprašņā. Arī šo astes-pļauku otrs negaidīja, jo, iespējams, lieki, bet tomēr bija tikai rūpējies par pirmā labsajūtu, un sajutās to saņēmis nepelnīti. Taču šoreiz viņš nespēja pretoties devītajam aizskartā pašlepnuma vilnim un savā atbildē kļuva vēl ļaunāks par pirmo - naidā noklabinājis žokļus, tas metās pretuzbrukumā, iespēra pa saulīti, iebakstīja acī, sāka žņaugt un gandrīz salauza spārnu, pie viena iegāza ugunskurā brokastu zupu un iespļāva liesmās, par ko tika izmests no alas pavisam. Tā notiek, kad labi nodomi sastopas ar īgnumu, neiecietību un nemotivētu agresiju :( Pasaka nav pabeigta

Eu, bet izskatās labi

Excerpts from upcoming feature film "Blind Alley" by Arthur Berzinsh. This surrealistic drama-extravaganza is an allegory about relationship between people who cannot stand being without each other, yet cannot stand being together. It is about the moment of making up one's mind for solving this biting dilemma.

Par to domāšu, divas jūdzes sniegputenī minoties uz Taurupi papildināt pārtikas krājumus (un divas jūdzes atpakaļ), nezinu, vai Holandes rūdījums (valdošais vēja virziens = pretvējš) nāks palīgā, bet nešaubos, ka nekļūdījos, atliekot to tieši uz šo dienu, jo režisora mērķis vienmēr ir radīt pilnvērtīgu klātbūtnes sajūtu, tā ir tērēta dzīve, kas vismaz trešdaļu netiek pavadīta ārā

Alegorija.

Man šodien, nē, vakardien vaicāja, kāpēc dažas sievietes ir kā vīns?
Nu ja, jo gadiem ilgi raudzētas, destilētas, ozolkoka mucās, pazemē, pagrabā, utt.

Un tad man ienāca prātā, ka daži vīrieši arī ir kā kaut kas... proti, kāpuri!
Jo var pa vienu nakti pārvērsties tauriņos, ja paveicas, protams, ja kāds putns nenoknābj, cilvēks neuzkāpj, salna neuznāk, utt.

Bet lielākā daļa nenodzīvo ilgāk par 3 dienām. Un tad pārdzimst, droši vien. Vai ne? Pie tam no kāpuriem var arī visādi mošķi laukā izlīst. Bet vīna pudeli arī var izlakt pusstundā, vecumam nav nozīmes.

2307