Viss ir redzams

[ random bilde; protokols]

Vēroju, kā lietus mijas ar sauli, un saprotu, ka viens ir rudens un otra - vasara, un tas pirmais nepielūdzami ņem virsroku - aiz loga šūpojas krāsainas lapas, šalc noguruši zari, kļavās ugunsgrēks. Vakar atvedu uz laukiem ripzāģi, tādēļ būvēju tādu kā nojumi (jeb pagarinu esošo), lai varētu zāģēt arī lietus laikā. Ievajadzējās pagaru un apaļu koku, bet neviena pa rokai nebija, tāpēc ar cirvi un zāģi aizgāju līdz mežam, kur tāpat vien ar saknēm izgāzu slaidu nokaltušu eglīti. Tad sapratu, ka varēju gan bez cirvja (visticamāk), gan zāģa (pavisam mierīgi) arī iztikt, un atvilku pāri pļavai līdz mājām - tā dienas fizkultūra. Velkot kārtējo reizi sāka līt, bet nu jau laiks sākt lēnām kārtot mājas viesiem, nolasīt kukurūzu, uzsmēķēt, kaut ko tādu...

Atbraucu uz Rīgu, pa ceļam uz mājām steidzami abstrahējos, dalījos lauku pienā, mani pavadīja divi cilvēki un plankumains haizivjsuns, ar kuru kuce Rīga negribēja draudzēties, iznesu laukā no istabas dzīves nogurdinātu ķirbi, iekurināju krāsni un tagad pēdējais Hocico uz austiņām ir aaaa ar visu savu neticamo trešās pasaules kiberskaņu un meksikāņu "šarmu", kura viņiem ir apmēram tikpat, cik asinskārajiem actekiem Melja Gibsona Apocalipto fucking dogs all of you aaaa often copied, never bested indeed.

Visu iepriekšējo nedēļu lija kā tai Pēdējā Elfā, sazāģēju malku, iztulkoju pāris filmas un atbraucu uz Rīgu, jo jāaiziet uz teātri - nacinuālo - maniem vecākiem tajā pieder 3 gab. abonementi, kurus viņi diezgan pasen xvzkāpēc nomainīja pret trīs tādiem pašiem Dailē, kurš bija manas bērnības teātris ar periodisko iespēju garlaikoties 13. rindas 13. vietā (kaut kur un kaut kad sen esot bijusi teātra kritikas rubrika ar tādu nosaukumu, prikiņ, vēlāk tur arī vienu mēnesi nostrādāju par akumulatoru), nacinuālā šaurais balkons un pensionāriem mērķauditētais repertuārs diemžēl nestāv līdzi tās ēkas vērienam, bet man vienalga patīk teātris un nu tēvs atkal aizlidojis uz Briseli, tāpēc jāiet viņa vietā (trešais cilvēks parasti ir māsa).

Ja jau reiz esmu atbraucis uz Rīgu, svētkos aiziešu arī uz Skaņu Mežu - jāpaklausās beidzot dzīvē uz Zemnieku un Kosmosu, prieks arī redzēt, ka Apziņas Parazīti tik ātri atguvušies pēc dalībnieka nāves, cerams, ka šoreiz nekas tik nopietns neatgadīsies. Vispār sāku šo rakstīt jau vakar, tikai nepabeidzu, sāku skatīties, kā Edvards Nortons dara visu, lai būtu lielisks šajā filmā, tikai kaut kur ap vidu aizmigu, bet tas nekas - filma skatāma. Āāaaa, vēl nospiedu uz http://klab.lv/random.bml un man parādīja šo: