Viss ir redzams

Nava man vēl bijis tāda ieraksta, tāpēc tagad būs: (taures un trompetes) DESMIT MANIS KLAUSĪTĀKIE MUZIKAS IERAKSTI 2010. GADĀ (akordeonā ar last.fm, kurš gan ņem vērā kopējo spēlēto skaņdarbu skaitu, nevis tur to, ko vajadzētu, kas, piemēram, ir iemesls, kāpēc te nekur neparādīsies lieliskie Darkspace, kurus pērn klausījos diezgan masīvi, bet galu galā, vai nav vienalga) – par lielāko daļu no šiem savu sajūsmu kaut kad aiztecējušā laikā šajā vietnē jau esmu iekviecis, bet par kaut ko arī neesmu, un šīs vietnes otrais (vai divdesmit otrais) vārds ir Aizmirstība, tad te nu būs vienuviet linki uz visiem, kur ielādēt un kāpēc, un vēl kaut kas "jauns", gan jau kādu interesē. Aiziet...

GADA ELBŪMS:

1. Igorrr – Nostril (2010)



235 atskaņojumi

Pat neskatoties uz to, ka parādījās (un tika pamanīts) tikai novembrī, šis man momentā kļuva par 2010. grāvēju ar lielo WTF – absolūti nešaubīgi, simtprocentīgi un vēl aizvien ausorgasmizraisoši. Grūti aptvert, kā viens cilvēks uz to visu ir spējīgs, jo tur taču nav tikai, kā varētu sākumā likties, kaut kas izgraizīts un sasamplēts – ievērojama daļa ir paša kolāžista iespēlēta un ievokalizēta. Ar visām četrām parakstos zem vārdiem If he is not a genius, then no one is. Perfekti noslīpēts, virtuozs vājprāts, kokteiļu vakars uz cūkkūts sliekšņa jeb "kurš ielaida trakos Luvrā/Dievmātes katedrālē", ja tev šis neper, es ar tevi vairs nerunāju (par mūziku).

Te: http://klab.lv/community/muzons/863309.html


( 2–10. )

Atbraucu uz Rīgu, pa ceļam uz mājām steidzami abstrahējos, dalījos lauku pienā, mani pavadīja divi cilvēki un plankumains haizivjsuns, ar kuru kuce Rīga negribēja draudzēties, iznesu laukā no istabas dzīves nogurdinātu ķirbi, iekurināju krāsni un tagad pēdējais Hocico uz austiņām ir aaaa ar visu savu neticamo trešās pasaules kiberskaņu un meksikāņu "šarmu", kura viņiem ir apmēram tikpat, cik asinskārajiem actekiem Melja Gibsona Apocalipto fucking dogs all of you aaaa often copied, never bested indeed.

Visu iepriekšējo nedēļu lija kā tai Pēdējā Elfā, sazāģēju malku, iztulkoju pāris filmas un atbraucu uz Rīgu, jo jāaiziet uz teātri - nacinuālo - maniem vecākiem tajā pieder 3 gab. abonementi, kurus viņi diezgan pasen xvzkāpēc nomainīja pret trīs tādiem pašiem Dailē, kurš bija manas bērnības teātris ar periodisko iespēju garlaikoties 13. rindas 13. vietā (kaut kur un kaut kad sen esot bijusi teātra kritikas rubrika ar tādu nosaukumu, prikiņ, vēlāk tur arī vienu mēnesi nostrādāju par akumulatoru), nacinuālā šaurais balkons un pensionāriem mērķauditētais repertuārs diemžēl nestāv līdzi tās ēkas vērienam, bet man vienalga patīk teātris un nu tēvs atkal aizlidojis uz Briseli, tāpēc jāiet viņa vietā (trešais cilvēks parasti ir māsa).

Ja jau reiz esmu atbraucis uz Rīgu, svētkos aiziešu arī uz Skaņu Mežu - jāpaklausās beidzot dzīvē uz Zemnieku un Kosmosu, prieks arī redzēt, ka Apziņas Parazīti tik ātri atguvušies pēc dalībnieka nāves, cerams, ka šoreiz nekas tik nopietns neatgadīsies. Vispār sāku šo rakstīt jau vakar, tikai nepabeidzu, sāku skatīties, kā Edvards Nortons dara visu, lai būtu lielisks šajā filmā, tikai kaut kur ap vidu aizmigu, bet tas nekas - filma skatāma. Āāaaa, vēl nospiedu uz http://klab.lv/random.bml un man parādīja šo: