Viss ir redzams

Nava man vēl bijis tāda ieraksta, tāpēc tagad būs: (taures un trompetes) DESMIT MANIS KLAUSĪTĀKIE MUZIKAS IERAKSTI 2010. GADĀ (akordeonā ar last.fm, kurš gan ņem vērā kopējo spēlēto skaņdarbu skaitu, nevis tur to, ko vajadzētu, kas, piemēram, ir iemesls, kāpēc te nekur neparādīsies lieliskie Darkspace, kurus pērn klausījos diezgan masīvi, bet galu galā, vai nav vienalga) – par lielāko daļu no šiem savu sajūsmu kaut kad aiztecējušā laikā šajā vietnē jau esmu iekviecis, bet par kaut ko arī neesmu, un šīs vietnes otrais (vai divdesmit otrais) vārds ir Aizmirstība, tad te nu būs vienuviet linki uz visiem, kur ielādēt un kāpēc, un vēl kaut kas "jauns", gan jau kādu interesē. Aiziet...

GADA ELBŪMS:

1. Igorrr – Nostril (2010)



235 atskaņojumi

Pat neskatoties uz to, ka parādījās (un tika pamanīts) tikai novembrī, šis man momentā kļuva par 2010. grāvēju ar lielo WTF – absolūti nešaubīgi, simtprocentīgi un vēl aizvien ausorgasmizraisoši. Grūti aptvert, kā viens cilvēks uz to visu ir spējīgs, jo tur taču nav tikai, kā varētu sākumā likties, kaut kas izgraizīts un sasamplēts – ievērojama daļa ir paša kolāžista iespēlēta un ievokalizēta. Ar visām četrām parakstos zem vārdiem If he is not a genius, then no one is. Perfekti noslīpēts, virtuozs vājprāts, kokteiļu vakars uz cūkkūts sliekšņa jeb "kurš ielaida trakos Luvrā/Dievmātes katedrālē", ja tev šis neper, es ar tevi vairs nerunāju (par mūziku).

Te: http://klab.lv/community/muzons/863309.html



2. Flёur – Тысяча светлых ангелов (2010)



219 atskaņojumi

Šim savukārt ir pavisam maz kopīga ar iepriekšējo. Neko nerakstīšu,

Te: http://klab.lv/community/muzons/763140.html



3. Those Poor Bastards – Hellfire Hymns (2007)



209 atskaņojumi

Gotiskais kantrī kā žanrs man bija gada atklājums mūzikā nummur viens, un Those Poor Bastards – nenoliedzami spilgtākie virziena pārstāvji, bet šīs plates atrašanās 3. vietā ir likumsakarīga, jo tajā ir visvairāk (16) dziesmu, tātad arī visvairāk hītu, piemēram, šie.

Te: http://angrierchairs.blogspot.com/2009/09/those-poor-bastards-discography.html



4. The White Stripes – Elephant (2003)



198 atskaņojumi

Vienmēr biju zinājis, ka The White Stripes ir kruts projekts, bet nekad nebiju speciāli klausījies, tad nu kaut kad pavasarī pieķēros un pāris nedēļas biju tādā eiforijā, ka pat personīgajā dzimšanas dienā dāvāju sev ļoti baudāmu Under The Great White Northern Lights seansu. Nu, un šī plate arī laikam tāpēc, ka visvairāk hītu, vai arī tāpēc, ka pirmā, ar kuru sāku. Es pat nezinu, vai ar kaut ko tik vispārzināmu ir vērts te dalīties, bet kārtības labad

Te: http://voodoorocks.blogspot.com/2010/12/white-stripes-elephant-2003-garage-rock.html



5. Tarantella – Esqueletos (2005)



197 atskaņojumi

Atsevišķi ņemot, šis bija pats garšīgākais atradums no visa alt-country skatuves piedāvājuma, ar kura pētīšanu biju aizrāvies pavasarī. Balss no Argentīnas + muzikanti no Slim Cessna's Auto Club, Woven Hand, Blood Axis (!) un Lilium = absolūti būrvīgs albums (diemžēl vienīgais), kurā katra dziesma ir savādāka, bet visas ir vienādiņ skaistas un tumšasinīgi romantiskas. Piemēri: A Chi Sa Dove Sara, Dark Horse u.c. turpat.

During ancient times in the area around the Greek colony of Taranto in Italy, a type of poisonous spider was so prevalent that it took the name Lycosa tarantula. Its venom caused a hysterical condition known as Tarantism, the symptoms of which were an irresistible need for a wild and rapid whirling motion bringing the victim to the point of exhaustion, also known as Tarantulism. For a long time, the local population believed that the only way to suppress the symptoms and to cure the bite was by using a very rhythmic and fast music. The music played for the cure became known as Tarantella.

Te: http://www.mediafire.com/?4ytzgbxd981a15s



6. Those Poor Bastards – Gospel Haunted (2010)



180 atskaņojumi

Pats galvenais jau ir uzrakstīts,

Te: http://klab.lv/users/nefolk/96530.html



7. Wardruna – Runaljod - gap var Ginnunga (2009)



176 atskaņojumi

Tāpat,

Te: http://klab.lv/users/nefolk/117468.html



8. Nokturnal Mortum – Голос Сталі (2009)



174 atskaņojumi

Te arī nav daudz ko piebilst, ja nu vienīgi to, ka šis ir īsts albums-varonis, jo tik "augstu" ticis ar tikai 8 dziesmām sarakstā.

Te: http://klab.lv/users/nefolk/92126.html

p.s. KŽ biju – ievērtēju – vienā vārdā – cēli (sušķi gan vēlāk līdz Latvijai atbrauca, bet man ar vienu reizi pietika)



9. Hocico – Tiempos de Furia (2010)



165 atskaņojumi

Ē, nu šeit arī lieks bazars ir lieks – Hocico nekad nav likuši vilties sevī kā galvenajos postapokaliptiskā dārk elektro karognesējos, pie tam viņiem (vismaz manās ausīs) sanāk tā, ka ar katru albumu visi iepriekšējie liekas par vienu pakāpienu zemāki, t.i. tos nemaz vairs negribas klausīties, liekas, ka skaņa kaut kāda retro, bet tas tikai salīdzinoši, protams... hehe, nupat pamanīju, ka kāds censonis par viņiem pat ir uztapinājis rakstu latvju vikipēdijā, šis nezvērs gan tur vēl nav iekļauts

Te: http://klab.lv/community/muzons/849057.html



10. Dvar – Jraah Mraah (2007)



158 atskaņojumi

Avot desmitās vietas man būs divas vienādu atskaņojumu skaita dēļ, lai gan te ir acīmredzams, kuri goblini ballītē iešmaukuši bez rindas – šajā albumā ir 30 (vidēji pusotru minūti garas) dziesmas, un tas nav ne ar ko pārāks par citiem DVAR ierakstiem. Bet projekts kā tāds vispār ir pelnījis atsevišķu pukstu, tāpēc lieki neceremonēšos un došu linku uz last.fm, kur tas viss ir dzirdams, protams, ja ir pacietība klikšķināt uz katru dziesmu atsevišķi

Te: http://www.last.fm/music/Dvar/Jraah+Mraah



10. Vilkduja – Nežinau (2010)



158 atskaņojumi

OMG, Love! Laikam vienīgais disks, kuru pagājušogad nopirku, tikai lai atbalstītu debesis un veco briedi Pō, kurš, šķiet, lai ko uzņemtos, vienmēr spēj radīt kaut ko neatkārtojamu (Peorth, Lauxna Lauksna, Oorchach) – jāsaka, tāds pieslēgums ir retajam. Nesaprotot lietuviski, gan tas patirtis varētu būt krietni piezemētāks, tāpēc, re, vienu iztulkoju: Velniop!
Vēl citas dziesmas un viss

Te: http://www.mediafire.com/?8eyokf438usapxl



Bonusā: Desmitniekā (jeb vienpadsmitniekā) tomēr par mata tiesu neiekļuvušais, bet noteikti pieminēšanas vērtais Paavoharju – Yhä hämärää (2005)


Banālais rezumē: šis bija ļoti labs gads mūzikai (un duetiem).

Uz veselību!