Viss ir redzams

Veiksmīgi atradās uz mēnesi nozudusī Downloads mapīte, visiem laimīgi dziesmusvētki un no manis neviens vairs neko negaida, tāpēc beidzot varu ķerties pie nesenā projekta iepazīties ar visu DEEP PURPLE diskogrāfiju (jo, gandrīz nav kauns atzīt, bet esmu liels BLACKMORE'S NIGHT cienītāja), secīgi, sākot ar pirmo plati un beidzot ar pēdējo, pašlaik skan Shades of Deep Purple (1968) piektais gabals Mandrake Root, tāds proper sēešmito progpsihaģeļņiks, un bāc esmu jau nolažojis (ne tikai ar to, ka pirmais bija jāklausās The Book of Taliesyn), tāpēc atbildi, dārgais draug, un nejautā

Poll #18703 (vai ir klausījies agrāk)
Open to: All, results viewable to: All

Vai tavs tēvs klausās Deep Purple?

Miljons gadu nebiju pasūtījis mūziku - nemaz neatceros, kad pēdējoreiz, un vispār sāk šķist, ka nekad to nemaz neesmu darījis - internetā jau nu noteikti nē (esot andergraundā, ātri saproti, ka vairumu interesējošā iespējams iegūt, apejot pirkšanas/pārdošanas attiecības). Tad nu no tām 50 last.fm nopelnītajām eiriņām paipalā par 18 uz diviem gadiem atjaunoju ikstlanas virtuālo .eu domēnu, bet par 17,4 (13 par disku + 4,4 par pastu) no izdevēja pasūtīju pēdējā gada laikā sevis visvairāk klausītākā albuma oriģinālu. Galu galā manis izdalītais FWYH (fuck what you hear, st/c) rips lejupielādēts gandrīz 700 reizes, un bla bla būs, ko nolikt plauktiņā/auto paklausīties pēc simts gadiem, jo no nekā cita (izņemot, protams, cēlo mērķi atbalstīt, utjpr.) tur lielas jēgas nav - atbilstoši gaidītajam, tas ir vienreiz atlokāms digipaks ar vienu informatīva teksta rindkopu iekšpusē un skaidrs, ka bez grāmatiņas. Var jau arī saprast - nekādu sakarīgu tekstu tur nav, bet taisīt atsevišķu bukletiņu mākslai, kura man nemaz īpaši nepatīk, arī nekādas jēgas nav :] Par to vēl paciņā bija Ad Noiseam vasaras izlase (Intenso cd-rā :), pāris jau beigušos festivālu lidoņu un uzlīme ar pūci (gandrīz sabijos) un uzrakstu acousmatik system.org _

Nava man vēl bijis tāda ieraksta, tāpēc tagad būs: (taures un trompetes) DESMIT MANIS KLAUSĪTĀKIE MUZIKAS IERAKSTI 2010. GADĀ (akordeonā ar last.fm, kurš gan ņem vērā kopējo spēlēto skaņdarbu skaitu, nevis tur to, ko vajadzētu, kas, piemēram, ir iemesls, kāpēc te nekur neparādīsies lieliskie Darkspace, kurus pērn klausījos diezgan masīvi, bet galu galā, vai nav vienalga) – par lielāko daļu no šiem savu sajūsmu kaut kad aiztecējušā laikā šajā vietnē jau esmu iekviecis, bet par kaut ko arī neesmu, un šīs vietnes otrais (vai divdesmit otrais) vārds ir Aizmirstība, tad te nu būs vienuviet linki uz visiem, kur ielādēt un kāpēc, un vēl kaut kas "jauns", gan jau kādu interesē. Aiziet...

GADA ELBŪMS:

1. Igorrr – Nostril (2010)



235 atskaņojumi

Pat neskatoties uz to, ka parādījās (un tika pamanīts) tikai novembrī, šis man momentā kļuva par 2010. grāvēju ar lielo WTF – absolūti nešaubīgi, simtprocentīgi un vēl aizvien ausorgasmizraisoši. Grūti aptvert, kā viens cilvēks uz to visu ir spējīgs, jo tur taču nav tikai, kā varētu sākumā likties, kaut kas izgraizīts un sasamplēts – ievērojama daļa ir paša kolāžista iespēlēta un ievokalizēta. Ar visām četrām parakstos zem vārdiem If he is not a genius, then no one is. Perfekti noslīpēts, virtuozs vājprāts, kokteiļu vakars uz cūkkūts sliekšņa jeb "kurš ielaida trakos Luvrā/Dievmātes katedrālē", ja tev šis neper, es ar tevi vairs nerunāju (par mūziku).

Te: http://klab.lv/community/muzons/863309.html


( 2–10. )

Labvakar, dāmas un kuņģi,
varbūt šis izskatās nedaudz atbaidoši, bet jumtu rauj viennozīmīgi, ar visu skursteni piedevām:




Igorrr (aka Gautier Serre) is a French composer of electronic and acoustic music who mixes with astonishing ease genres as different as electronica, baroque music, death metal and trip hop among others.

His second release Moisissure is available for free download on the Acroplane Recordings website: http://www.acroplane.org/?q=node/241


Paklausīties:
last.fm
myspace

Miasma & The Carousel of Headless Horses (London, UK) are, to say the very least, a striking sounding ensemble, with their harmoniums, autoharps, violins, violas, pianos, organs and glockenspiels added to a top of the line rhythm section, the band very deliberately adheres to a Faustian melodrama of the angelic, their dark, harrowing visions of some dense hellish musico-psychological dystopia shapeshift frequently before your eyes (ears), and become a very capable and Elizabethan (wtf?) sounding prog-baroque meteorite at the drop of a hat.

( ... tālāk ... )