Viss ir redzams

Ūnn, tagad steidzami kaut ko citu, savādāk nāks inde...
The Lonely Island meets a very movie-loving Michael Bolton.

Augšupielādēja thelonelyisland šādā datumā: 2011. gada 7. maijs.. :@

ABSENCE MAKES THE HEART GROW COLDER
TEAR YOU APART PULLS YOU UNDER
AND LOVE MAKES THE HEART GROW FONDER
LIFT YOU UP
ONLY TO RIP YOU ASUNDER
LOOK AT ME
WE´RE FALLING

YOUR FACE IS VEILED TO ME
A SEAL OF SMOKE COVERS THEE
HOW CAN YOU BREATHE
IN TIMES LIKE THESE?
YOUR COVERT OPS HOW YOU TEASE
LOOK AT ME
YOU´RE ALL LIT UP
LIKE A CHRISTMAS TREE

SOLITUDE MAKES THE HEART GROW STRONGER
PURIFIES
MAKES YOU PONDER
IF THIS IS IT
OR JUST SOME RANDOM ANOMALY
LOOK AT ME
YOU´RE BURNING

YOUR HEART IS VEILED TO ME
DO YOU EXIST? IS THIS REALITY?
YOUR REFLECTION SWAYS BEFORE MY EYES
HOW I WISH YOU WOULD LAY DOWN YOUR DISGUISE
LOOK AT ME
I´M CALLING

No More Happy Songs!
The long awaited and anticipated 5th album from Denmark's Of The Wand & The Moon.
Again Kim Larsen takes another road than the previous albums. 60's influenced, where the love for Lee Hazlewood and Serge Gainsbourg shines through.

Still keeping the dark neofolk roots though, "The Lone Descent" is without doubt the most bleak and melancholic album from Of The Wand & The Moon, and clearly shows Larsen's brilliant talent as a singer/songwriter.


Bet tās ^^ par to :( ir subjektīvas muļķības, jo patiesi ir tieši tas, ko es gaidīju: <3/doom/(sun)/wearedust/Σ> -

Re: [no subject]

o, paldies! pats nez, kad būtu pamanījis. ceru, ka būs tikpat dzīvespriecīgs kā Sonnenheim (sun)

On 21 Sep 2011, 15:35 scannerve wrote:
šis labs

http://berguedoom.blogspot.com/2011/09/of-wand-and-moon-lone-descent-2011.html

Nava man vēl bijis tāda ieraksta, tāpēc tagad būs: (taures un trompetes) DESMIT MANIS KLAUSĪTĀKIE MUZIKAS IERAKSTI 2010. GADĀ (akordeonā ar last.fm, kurš gan ņem vērā kopējo spēlēto skaņdarbu skaitu, nevis tur to, ko vajadzētu, kas, piemēram, ir iemesls, kāpēc te nekur neparādīsies lieliskie Darkspace, kurus pērn klausījos diezgan masīvi, bet galu galā, vai nav vienalga) – par lielāko daļu no šiem savu sajūsmu kaut kad aiztecējušā laikā šajā vietnē jau esmu iekviecis, bet par kaut ko arī neesmu, un šīs vietnes otrais (vai divdesmit otrais) vārds ir Aizmirstība, tad te nu būs vienuviet linki uz visiem, kur ielādēt un kāpēc, un vēl kaut kas "jauns", gan jau kādu interesē. Aiziet...

GADA ELBŪMS:

1. Igorrr – Nostril (2010)



235 atskaņojumi

Pat neskatoties uz to, ka parādījās (un tika pamanīts) tikai novembrī, šis man momentā kļuva par 2010. grāvēju ar lielo WTF – absolūti nešaubīgi, simtprocentīgi un vēl aizvien ausorgasmizraisoši. Grūti aptvert, kā viens cilvēks uz to visu ir spējīgs, jo tur taču nav tikai, kā varētu sākumā likties, kaut kas izgraizīts un sasamplēts – ievērojama daļa ir paša kolāžista iespēlēta un ievokalizēta. Ar visām četrām parakstos zem vārdiem If he is not a genius, then no one is. Perfekti noslīpēts, virtuozs vājprāts, kokteiļu vakars uz cūkkūts sliekšņa jeb "kurš ielaida trakos Luvrā/Dievmātes katedrālē", ja tev šis neper, es ar tevi vairs nerunāju (par mūziku).

Te: http://klab.lv/community/muzons/863309.html


( 2–10. )

Vakardien sagadījās tā, ka Limbonic Art un Zvērs man lika meklēt visu visu to blakc industrial metal, kuru vēl neesmu nozadzis, un kā reizi šis (atkal frenches do it better, lol) izrādījās īstermiņā visgaršīgākais:




Tātad, samaisi vienā mēģenē Dimmu Borgir, Laibach un neveselīgu pašironiju, dabūsi ciankāliju franču gaumē. Iesaku, vismaz lokālai anestēzijai:

The [C]osa [N]ostra [K]lub (agrāk The Count Nosferatu Kommando)

Nav nekādu šaubu/pārliecības par to, ka viss/nekas mums visapkārt, mūsos un ārpusē ir viena vienīga ilūzija/patiesība, pie tam nav iespējams noteikt, kura no šīm ilūzijām/patiesībām ir vairāk/mazāk iluzōra/patiesa. Tāpēc iesaku savā izvēlē vadīties pēc tīri estētiskiem principiem jeb t.s. gaumes jautājuma - tas ir viens no iemesliem, kāpēc esmu izšķīries par "neopagānismu" - man patīk, kā tur viss izskatās - dievi, mīti, daba, zīmes, mīklas, pie tam tas nav ierobežot viena etnosa vai mentalitātes ietvaros, proti, mani uzrunā tā plurālistiskā iedaba, un no tās izrietošā turpmākās izvēles brīvība... Bet, piemēram, ortodoksālās reliģijas - nē - tur viens vienīgs nesmukums, kuru nespēj notušēt pat ik pa brīdim uzpeldošie brīnumi. Fonā tik un tā karājas nejēdzīgi dogmātiski gōtiskie dūmi, kuri, šķiet, spēj apburt vienīgi pusaklos. Kāpēc vispār jāizvēlas? Nu, man liekas, citādi kaut kā nav dzīves... Ir? Pastāsti man...

< X >

( ... tālāk ... )