Viss ir redzams

Tikai vājie nav vieni, dzied tie, kas vēlas nakti. Vai tava mīla ir kā sens, nokaltis koks?
Vai jauns, vārguļojošs dzinums? Kas notiek ar asniem, kuru ir tik daudz?
Lēnāk, pasaule, tu dod gaismu un ūdeni,
Bet dižumam ir vajadzīga telpa

Es atvainojos, bet vēl viena roze
Es apakšā uzrakstīšu, kāpēc
Emocionāla pieejamība
Klēpī ielīst siltums
Ergo jāieblogo
Tāpat vien
Protams
Roze
Bļ



Pirms desmit gadiem man ļoti patika šī filma (iespējams, tāpēc, ka uz kino gāju lsd versijā :),
bet plakāts nevis rozes, pirkstu vai vēdera, bet tā Look closer dēļ (latvijas variantā bija Ieskaties),
man vienmēr licies, ka tas, kas tur jāsaredz, ir tas, ka rozei NAV ĒRKŠĶU!!! Proti, tas skaistums ir neīsts.

Bet man visu šo laiku bija ilūzija, ka tas ir Tolkīna ieviests vārds :(

Nav nekādu šaubu/pārliecības par to, ka viss/nekas mums visapkārt, mūsos un ārpusē ir viena vienīga ilūzija/patiesība, pie tam nav iespējams noteikt, kura no šīm ilūzijām/patiesībām ir vairāk/mazāk iluzōra/patiesa. Tāpēc iesaku savā izvēlē vadīties pēc tīri estētiskiem principiem jeb t.s. gaumes jautājuma - tas ir viens no iemesliem, kāpēc esmu izšķīries par "neopagānismu" - man patīk, kā tur viss izskatās - dievi, mīti, daba, zīmes, mīklas, pie tam tas nav ierobežot viena etnosa vai mentalitātes ietvaros, proti, mani uzrunā tā plurālistiskā iedaba, un no tās izrietošā turpmākās izvēles brīvība... Bet, piemēram, ortodoksālās reliģijas - nē - tur viens vienīgs nesmukums, kuru nespēj notušēt pat ik pa brīdim uzpeldošie brīnumi. Fonā tik un tā karājas nejēdzīgi dogmātiski gōtiskie dūmi, kuri, šķiet, spēj apburt vienīgi pusaklos. Kāpēc vispār jāizvēlas? Nu, man liekas, citādi kaut kā nav dzīves... Ir? Pastāsti man...

< X >

( ... tālāk ... )