Viss ir redzams

Nu jau, lai iemigtu, jāskatās vecas mēmās filmas :/



Flesh and the Devil (1926)

Cik var pukstēt, ja visu laiku kāds piesienas? Vai, teiksim, izrādīt iecietību/pretimnākšanu, ja ar savu ierobežoto izpratni tevī nepārtraukti meklē nekonsekvences? Tad es aizeju uz Tumblr, jo tur var darīt, ko grib, un neviens neskatās, atdzīvināju nedaudz netherloft [12 puksti dienā: patīk, bet neder anathemantrai], tomēr kaut kādas bildes tāpat likšu te pavisam noteikti subjektīvi, pēc noskaņojuma, pa vienai, trim, kolāžās, un kādas patīk, ar/bez lj-cut pēc estētiskās vajadzības, reizēm arī randomā, like, fuck u, i'm a dragon :::]









netherloft : archive

ELLES VĀRTU sezonas satriecošajā grande finālā, kā jau bija paredzams, nekādi elles vārti neatveras, tik vien kā (SPOILERS, HAHHAA) viens no "normālajiem" tēliem (proti, cilvēkiem - labā šerifa* dēls) tiek padarīts supernaturāls (liela muiža!) :( Nu, tur, viņu vispirms netīšām nogalina paša meitene, jo ir sukubs un no rīta nav iedzērusi zāles (antisukubantus), tad tiek augšāmcelts (by black magic), viss brend ņū, un now with superpauau (jo citādi nevarēja). Vēl viens mirstīgais tēls notinas no Vampīrgeitsas vispār (guess why, jo viņu grib nogalināt vampīri), bet labā šerifa ģimene jau kravā čemodānus (kā reiz, kad tas atdzīvinātais dēls sāk ārdīties). Nebrīnos, ka pirmā sezona šim seriālam kļuva arī par pēdējo. RĒGU PILSĒTĀ, savukārt, vēl aizvien nav (un nebūs) ne miņas no spokiem vai gariem, viss ir strikti korporeāls un ar ne pārāk smalkām manipulācijām uz taustāmo realitāti atvedināms. Vot, septītajā sērijā līdz šim kruciāls karakters izgaist tukšā vannasistabā, bet es nešaubos, ka tur ir kāda slepena siena, vai kaut kas tāds, un uz simtpadsmitčetrdesmito epizodi viņš pēkšņi atgriezīsies uz jauniem cepumiņiem ar tēju.

Pie viena par tēmu (kaut ko labu arī vajag): vēl ilgi pirms Rona Svonsona, lūk, mans, iespējams, viens no pirmajiem protagonistiem seriālu pasaulē (kreisais). Arlaburītu, tikmēr pastāstiet man -



____________
* kuru visu savu 1/3-sezonu esmu spiests saukt par "šefu," jo tā par pareizu uzskatījusi pirmo sēriju tulkotāja :(

Nu tagad gan

( Viss apnicis )

<3

Vairāk,



lūdzu,



dod



man



vēl



http://anathemantra.tumblr.com/tagged/gif

Celies no pelniem un dari to vēl
Jo mēs to varam kopā

HBO nudien pārspēj paši sevi. <3!

(atradu my pictures folderī)

My God...
Sometimes it's great, sometimes it's not
But I do smoke a lot

Cerams, neizkusīšu

Sveicieni vsem vispasaules Trikstera un Hekates dienā! Ceļā uz rīgu nespēju atrauties no netīrā autobusa loga, ne jau tāpēc, ka ārā būtu kāds bezdievīgs skaistums, bet tāpēc, ka interesanti - konstantēju, ka dabā tagad ir pats pārredzamākais laiks, kad koki un krūmi ir tik kaili, cik vien var būt, bez lapām, pumpuriem, sniega, sarmas un visa pārējā, savukārt objektu kontūras, kas citos gadalaikos saplūst ar pārējo zaļo/brūno, lieliski izceļas uz nenokusušā sniega fona, kālab daudz kam var redzēt cauri un pamanīt to, kas citā gada laikā acij slēpts, piemēram, Lielo Juglu, kas līkumo līdztekus visam ceļam no Sidgundas uz Ropažiem, vietām demonstrējot pavisam neticamus veidojumus, lūk, nebiju līdz šim vispār pievērsis uzmanību, un droši vien citā gada laikā arī nepievērsīšu.

Vakar bija uznācis kaut kāds kosmiskais, kad kļūst interesanti savā eksistencē, sāk atklāties visādas zīmes, ilgtermiņa sakarības un transcendentas jēgas aizmetņi pavisam triviālās lietās, dīdžejs sāk izklausīties pēc Dieva, lai gan patiesībā tikpat labi var būt arī Triksters. Either way... you know you're in for something, bet jebkuras pasauliskās afēras galvenā jēga ir tajā, kur tā tevi aizved, jo beigās tāpat izgāšanās, nāve un mūžīgs dūmmetāls, un pat ja arī esi kaut kur izgāzies, gan jau tikai tāpēc, lai augtu citā jomā, bet to, kas ir labs vai slikts, nosaka vienīgi mūsu vēlmes. Jo kas tad ir tas nelabais, ja ne visvarenā personības dalīšanās, āāāaaaa...


,

но все равно Любви не миновать.



p.s. Nekur es šovakar nedzeršu. Ejiet dirst! April, aprill


p.p.s. mātei pateicu, ka laukos sabrukusi kūts. Noticēja :D

<3!










Euv, kādam vēl skolas laikā bija tie kino pasākumi (aizmirsu, kā sauca), kad visa klase mācību gadā kādas reizes piecas tika vesta uz filmām? Tur arī pirmoreiz redzēju šo zviedru dārgakmeni. Atceros, ka tolaik patīkami mulsināja nevainīgie kailskati. Šodien mulsina mīlīgie specefekti (bildei pa virsu uzzīmētās harpijas), toties absolūti elpu aizrauj fantastiskās dabas ainas. Pavasarīīīīī!