Viss ir redzams

Daudz laimes maijā

es nezinu, vai tas jau ir izdomāts, bet mēs te nupat ar nefolku sākām spriest, kas tad kurā gadalaikā īsti būtu jāklausās, un nonācām pie kopējiem secinājumiem, sākšu ar pavasari, jo tas ir pašlaik.

tātad :

pavasaris - DOOMMETĀLA LAIKS. pavasarī visi gaida atdzimšanu, sauli un prieku, bet nekā - drūmas debesis un dūms vien. nekas no solītā nevēlas nākt, pavasaris ir izteikts salauzto sapņu un velto cerību laiks, nolemtība.

vasara - GOTHIC METĀLA LAIKS. vasarā visi ir priecīgi, spēlē volejbolu pludmalē, plunčājas un priecājas, bet tikai ne metālisti, kas joprojām ģērbušies melnās ādas biksēs un jakās. naids pret pasauli nesastopas ar pretnaidu un transformējas gotiskās skumjās. metālisti sēž kapos, dzer alu un klausās gotisko metālu.

rudens - DEATH METĀLA LAIKS. rudens ir ļoti paredzams gadalaiks. no kokiem kritīs lapas, viss dzīvais mirs un sapūs. pilnīgi loģiski - šis ir death metāla mēnesis, kurā mūsu sajūtas par mirušajām lapām attiecinām uz cilvēku ķermeņiem, ko arī dažādi apdziedam. rudens ir klasisks un gana paredzams death metāls.

ziema - BLACK METĀLA LAIKS. šeit nu gan nekā jauna, ziema vienmēr ir bijusi blekmetāla mēnesis. totālā ziemas NEMIRSTĪBA (IMMORTAL), kas liek tai būt pie mums aptuveni pusgadu ir blekmetāla esence. mūsu asaras ir aukstas un piekalst pie sejas.

pārējie stili nevar tikt pieminēti, jo ir tikai 4 gadalaiki, bet fleimot mani varat droši, moš nomainīsim dūmu uz power lol.

Sveicieni vsem vispasaules Trikstera un Hekates dienā! Ceļā uz rīgu nespēju atrauties no netīrā autobusa loga, ne jau tāpēc, ka ārā būtu kāds bezdievīgs skaistums, bet tāpēc, ka interesanti - konstantēju, ka dabā tagad ir pats pārredzamākais laiks, kad koki un krūmi ir tik kaili, cik vien var būt, bez lapām, pumpuriem, sniega, sarmas un visa pārējā, savukārt objektu kontūras, kas citos gadalaikos saplūst ar pārējo zaļo/brūno, lieliski izceļas uz nenokusušā sniega fona, kālab daudz kam var redzēt cauri un pamanīt to, kas citā gada laikā acij slēpts, piemēram, Lielo Juglu, kas līkumo līdztekus visam ceļam no Sidgundas uz Ropažiem, vietām demonstrējot pavisam neticamus veidojumus, lūk, nebiju līdz šim vispār pievērsis uzmanību, un droši vien citā gada laikā arī nepievērsīšu.

Vakar bija uznācis kaut kāds kosmiskais, kad kļūst interesanti savā eksistencē, sāk atklāties visādas zīmes, ilgtermiņa sakarības un transcendentas jēgas aizmetņi pavisam triviālās lietās, dīdžejs sāk izklausīties pēc Dieva, lai gan patiesībā tikpat labi var būt arī Triksters. Either way... you know you're in for something, bet jebkuras pasauliskās afēras galvenā jēga ir tajā, kur tā tevi aizved, jo beigās tāpat izgāšanās, nāve un mūžīgs dūmmetāls, un pat ja arī esi kaut kur izgāzies, gan jau tikai tāpēc, lai augtu citā jomā, bet to, kas ir labs vai slikts, nosaka vienīgi mūsu vēlmes. Jo kas tad ir tas nelabais, ja ne visvarenā personības dalīšanās, āāāaaaa...


,

но все равно Любви не миновать.



p.s. Nekur es šovakar nedzeršu. Ejiet dirst! April, aprill


p.p.s. mātei pateicu, ka laukos sabrukusi kūts. Noticēja :D

Atkal par sevi. Šajās dienās grūti nosēdēt iekšā, bieži eju laukā un staigāju apkārt, Vidzemes augstienes rietumos temperatūra nestabili turās ap nulli, sniega sega daudzviet pārsniedz pusmetra biezumu, bet ir sakususi cieta un izturīga, apstaigāju visas vietas, kas vairākus mēnešus bijušas nepieejamas (bez slēpēm, t.i.), kaisu pelnus tur, kur vajag, lai nokūst ātrāk - starp citu, pa ceļam uz bērzu aiz ķiršiem ir atvērusies zeme un izskatās, ka man ir full-thrown avots pussimts metrus no mājas, kņudina agrajam pavasarim raksturīgā nepacietība kaut ko konstruktīvu darīt svaigā gaisā, cerams, nepāries, tāpēc skatos, kur jau kāds dzelzis ir gana karsts kaļams, malkas skaldīšana kā vienīgā produktīvā ārdurvju aktivitāte ir mēreni apnikusi, uzkāpu vienā no vecajām ābelēm un nozāģēju milzīgu aizlūzušu zaru, bet tie ir nieki, mājas dienvidu pusē izdīguši sniegpulkstenīši, šodien ārā kliedz vanags - vispirms no kaimiņiem, pēc tam - no meža, gaidu, kad sāks parādīties arvien vairāk atceļojošo putnu (starp citu, šoziem redzēju zaļo dzilnu - pāris dienas klauvējās ap pakšiem tā, it kā gribētu tikt mājā - sīļi, piemēram, nekad tā nedara), bet jaunais strauts jau ziemā bija kļuvis par iecienītu padzeršanās vietu ierastajiem sīkaļām, jo virs tā sniegs neturējās pat tad, kad visapkārt bija pilnīgs Immortal - tas priecē, vakar tur redzēju pagaidām vēl neidentificētu lidojošu subjektu

Morth Künstler. By the Still Waters

< telpas-elpa