Viss ir redzams

Miljons gadu nebiju pasūtījis mūziku - nemaz neatceros, kad pēdējoreiz, un vispār sāk šķist, ka nekad to nemaz neesmu darījis - internetā jau nu noteikti nē (esot andergraundā, ātri saproti, ka vairumu interesējošā iespējams iegūt, apejot pirkšanas/pārdošanas attiecības). Tad nu no tām 50 last.fm nopelnītajām eiriņām paipalā par 18 uz diviem gadiem atjaunoju ikstlanas virtuālo .eu domēnu, bet par 17,4 (13 par disku + 4,4 par pastu) no izdevēja pasūtīju pēdējā gada laikā sevis visvairāk klausītākā albuma oriģinālu. Galu galā manis izdalītais FWYH (fuck what you hear, st/c) rips lejupielādēts gandrīz 700 reizes, un bla bla būs, ko nolikt plauktiņā/auto paklausīties pēc simts gadiem, jo no nekā cita (izņemot, protams, cēlo mērķi atbalstīt, utjpr.) tur lielas jēgas nav - atbilstoši gaidītajam, tas ir vienreiz atlokāms digipaks ar vienu informatīva teksta rindkopu iekšpusē un skaidrs, ka bez grāmatiņas. Var jau arī saprast - nekādu sakarīgu tekstu tur nav, bet taisīt atsevišķu bukletiņu mākslai, kura man nemaz īpaši nepatīk, arī nekādas jēgas nav :] Par to vēl paciņā bija Ad Noiseam vasaras izlase (Intenso cd-rā :), pāris jau beigušos festivālu lidoņu un uzlīme ar pūci (gandrīz sabijos) un uzrakstu acousmatik system.org _

“Someone I loved once gave me a box full of darkness. It took me years to understand that this, too, was a gift.” — Mary Oliver

Riskējot (ez zinu, ka mani lasa visādi aizspriedumaini racionālisti) tikt nodevētam par trendy ņūeidž mājsaimnieci (kas es arī esmu, par 60% noteikti) tomēr padalīšos, ar ko spontāni uzdāvināju pats sev dzimšanas dienā:



Kā ne kā, par šo "fanoju" jau gandrīz 10 gadus (šeit, vēl pirms Ošo bija populārs latvijā, ja :). Produkts glīts un kvalitatīvs (vienīgi kārtis varēja būt nedaudz biezākas), un uz mani vienmēr iedarbojies nomierinoši. Zīmīgi, ka pirmā kārts, kuru izvilku (attēlā) bija tieši tas, ko savā psihē (ne pārāk veiksmīgi) centos iekodināt visu iepriekšējo mēnesi.

Vārdadienā saņēmu šādu dāvanu:



( 1. atvērums )

Saturs