Ko darīt, kad beidzies nikotīns, sātans un benzīna arī tikai līdz Rīgai pietiek? Jābrauc uz Rīgu, bet ne jau tāpēc... ka atpakaļceļa nav. Kādi tur tilti? Tu un es, neviens mūs nevar apturēt. Mēs tiksim cauri, galā visam. Disnejlenda var pagaidīt! Paštīksmināšanās par saviem fakinajiem caurumiem galvā arī. Un "bļe" spēj iedarboties pat terapeitiski. Un aizmirsti savu māti! Aizmirsti savu brāli! Nogalini savus vecākus! Nogalini savus "draugus"! Simboliski-sātaniski-sekulāri. Jo ātrāk, jo labāk. Bet vispirms gan, izsūc, ko vari! Sūc, cik vari! Tas ir Tavs pienākums. Pret viņiem. Pret visiem. Pašai pret sevi. Un es "neatdodu" te nekādas komandas, bļe. Vienkārši lietoju daiļā dzimuma uzrunas formu. Tas ir tas, ko es darītu. Daru. Ko es darītu Tavā vietā. Savā vietā. Es zinu, Tev liekas, ka Tev ir ko zaudēt. Ko? Tu un es, mēs esam kopā visā tajā. Un mūs neviens nevar apturēt. Tikai cietums. Tikai mēs paši. Tikai cietums, kuru mēs būvējam paši. Tāpēc, kad jūti tuvojamies beigas, atceries mani. Un es atcerēšos Tevi. Un atradīšu. Jo mēs esam daļa viens otra. Agrāk vairāk nekā vēlāk. Bet tikmēr nepalaid garām ne mirkli! Es un Tu, mēs tajā esam līdz ausīm, kopā un pavisam. Jau drīz nekam citam vairs nebūs nozīmes. Es varbūt grimstu ātrāk. Bet apakšā ir jauna pasaule. Un grimt var tikai sevī. Tevī arī. Pacieties, neciet, esi nepacietīga! Mēs tiksim ar visu galā. Un ar mums. Tiks galā Vēzis. Labāk vēlāk, nekā ātrāk...
