Viss ir redzams

Šis bija n_komentāros, bet tomēr nenoklusēju, jo (cilvēks ir zābaks ar caurumiem):

Iesāktais jāpabeidz, ekonomika jāsilda, pat ja liekas, ka viss ir slikti - celtnieki saņem algas, korumpētie kukuļus, bet galu galā visi tērē tos lielveikalos, nodokļi tiek maksāti, zobrati griežas. Ēka nav nesmuka (daudzi, kad parādījās tās projekts, vēl pat negāja skolā, bet es atceros, ka visiem patika) un doma laba. Varu apgalvot, ka Latvijā neesmu bijis nevienā modernā bibliotēkā. (Bet ja tur nebūs bezmaksas internets, kā Amsterdamas, piemēram, tad gan būs fail. Tas gan es tur jāiet izšķaidīt kādu stiklU:@ )

02.10.11.g. plkst 19:00 Vislatvijas ugunsrituāls.
šodien 00:40 Māris Zvirgzdiņš

02.10.11.g. plkst 19:00 sadedziniet lapiņu ar uzrakstu: „Šrī Agni Deva! Lūdzu, palīdzi! Pieņem un iznīcini visu Latvijas inflāciju, visu to, kas to rada un neļauj Latvijai izkļūt no inflācijas, iznīcini visu to, kas traucē Latvijai palikt bagātai un varenai valstij!”

Pēc sadedzināšanas 5 min meditācija (kā katrs to saprot).

Kam ir nepatika pret Šrī Agni Deva, kas vispasaules uguns dievība, var arī rakstīt Uguns dievs vai citu, ko uzskata par negatīvā likvididatoru. Būtiski ir sadedzināt noteiktā laikā.

+1

Ko darīt, kad beidzies nikotīns, sātans un benzīna arī tikai līdz Rīgai pietiek? Jābrauc uz Rīgu, bet ne jau tāpēc... ka atpakaļceļa nav. Kādi tur tilti? Tu un es, neviens mūs nevar apturēt. Mēs tiksim cauri, galā visam. Disnejlenda var pagaidīt! Paštīksmināšanās par saviem fakinajiem caurumiem galvā arī. Un "bļe" spēj iedarboties pat terapeitiski. Un aizmirsti savu māti! Aizmirsti savu brāli! Nogalini savus vecākus! Nogalini savus "draugus"! Simboliski-sātaniski-sekulāri. Jo ātrāk, jo labāk. Bet vispirms gan, izsūc, ko vari! Sūc, cik vari! Tas ir Tavs pienākums. Pret viņiem. Pret visiem. Pašai pret sevi. Un es "neatdodu" te nekādas komandas, bļe. Vienkārši lietoju daiļā dzimuma uzrunas formu. Tas ir tas, ko es darītu. Daru. Ko es darītu Tavā vietā. Savā vietā. Es zinu, Tev liekas, ka Tev ir ko zaudēt. Ko? Tu un es, mēs esam kopā visā tajā. Un mūs neviens nevar apturēt. Tikai cietums. Tikai mēs paši. Tikai cietums, kuru mēs būvējam paši. Tāpēc, kad jūti tuvojamies beigas, atceries mani. Un es atcerēšos Tevi. Un atradīšu. Jo mēs esam daļa viens otra. Agrāk vairāk nekā vēlāk. Bet tikmēr nepalaid garām ne mirkli! Es un Tu, mēs tajā esam līdz ausīm, kopā un pavisam. Jau drīz nekam citam vairs nebūs nozīmes. Es varbūt grimstu ātrāk. Bet apakšā ir jauna pasaule. Un grimt var tikai sevī. Tevī arī. Pacieties, neciet, esi nepacietīga! Mēs tiksim ar visu galā. Un ar mums. Tiks galā Vēzis. Labāk vēlāk, nekā ātrāk...

jeb "Nopērc mani, Runci!"

(šīrīta lingvistsikās atklāsmes ietekmē radušās TRŪ ĒMŌ dzeijas venēriskas vārsmas teksti regresīvajā pantmērā, diezgan slimi, labāk nemaz nelasiet!)

Skaņtraks

...

Es arī gribētu dzīvot Babilōnā
Tai īstajā, pē emm ē, autentiskajā
Ar astoņiem vārtiem, gaisa dārziem un zikurātiem
Un Nebukadnecaru

Man būtu māja pašā Eifratas krastā
Ar laivu piestātni un zvaigžņotu karogu mastā
Un vēl privāts masieris, kā arī zāļu vīrs
Pohui, kaut vai žīds

( ... tālāk ... )

Izrādās, ka mans izlolotais Emo ergo sum "patiesībā" nozīmē Pērku, tātad esmu.

Ko nu? (emo)

# emo emi emptum : to buy, purchase

/nefolks blisina acis un klusībā iezviedz par sevi (pērku tikai benzīnu un cigaretes)

Kā jau daudzi zina, no gatera esmu jau atlaists ;( par to, ka no 8 darba dienām uz 5 nebiju, bet, protams, labi, ka tā, jo šodien par tām 3 saņēmu patiesi sātanisku algu (18 Ls), ehh... (šī ieraksta pārcelšanas brīdī priecājos par to zemāk pieminēto, kuras ietvaros tikpat nopelnu <2 stundās) par vissmagāko (bet nebūt ne nepatīkamāko) darbu ever! Vismaz ietaupīju uz trenažieru zāles apmeklējumu rēķina (lai gan tāpat neko neapmeklēju). Toties jau drīz atgriezīsies NL nodokļi un ir krietni labāka/prātīgāka haltūra arī tikmēr pielavījusies. Un haltuur macht frei :))

Un Odins par saviem dēliem neaizmirst! Un es vakar apgriezu nagus, tā kā līdz naglfāram un eventuālajam Ragnarokam einherjēriem būs vēl jāpagaida druskiņ. Un tikai šodien uzzināju, ka tos zaļos aparātus gaterī sauc par pūķiem, he he, un šitajā esot galīgi švaki viņi, ne tā kā Juglā (kur Vaļeram vēlviens piederot). Baļķu velkamās spīles gan nočiept neizdevās (kā biju izdomājis darīt šādas smieklīgas samaksas gadījumā), jo unterfīreram Ronim bija jābrauc uz Madlienas Narko naudišs samainīt un mani, protams, paķēra līdzi.

Bet autobusā skanošais lauku rādiō teica, ka jāguļot diendusa kā vecajos laikos, jo īpaši šajās dienās - tad naktī būsi možs un mundrs. Un neko par to, ka lauku sievietēm nebūtu jāpretojas. Būtu jānepretojas. Neko tādu...