Viss ir redzams

Mūsu biedram I.J. ir dēls vārdā Trents Nātans (jūs jau varat iedomāties, kam par godu), bet vakardien internetos izlasīju, ka tagad arī slavenajam Trentam ir dēls, kuru sauc, varat iedomāties kā? – Lācars Eko (Lazarus Echo) Reznors. Skarbi, vai nē? Man liekas, ka ne pārāk, ir nemirstības potenciāls. Es jums pateikšu, kas ir skarbi, jeb vakardienas aaaaa - ŠIS VĪRS, kurš, lai cik tas sākumā neliktos neticami, ir īsts (for real) – sešpadsmit gadu vecumā viņam tā iegriezis Nīče, ka Aļoša sapratis – dzīvei nav jēgas, ja nekļūsti par Pārcilvēku. Viņam pāri nespēj nodarīt ne vesera sitieni pa grudaku, ne skorpiona dzēlieni, ne čūskas kodieni, viņam pieder skarbs ērglis, viņš ir Nekā Bībeles un Tukšuma Bībeles autors (tūkstots tukšas lapaspuses), viņa grāmatas publicē Indijā, ASV, Tibetā un Japānā, ja viņš nav nihilists, tad es nezinu, kas ir, un vispār tās ir tikai dažas no lietām, kuras uzzināju mazāk kā pusstundas laikā. To, vai viņam ir arī kāds nopietns sekotājs, gan nemāku teikt, bet fenonoumens kuriozs, vismaz līdz lapas beigām iesaku aizrullēt >:)

Ko darīt, kad beidzies nikotīns, sātans un benzīna arī tikai līdz Rīgai pietiek? Jābrauc uz Rīgu, bet ne jau tāpēc... ka atpakaļceļa nav. Kādi tur tilti? Tu un es, neviens mūs nevar apturēt. Mēs tiksim cauri, galā visam. Disnejlenda var pagaidīt! Paštīksmināšanās par saviem fakinajiem caurumiem galvā arī. Un "bļe" spēj iedarboties pat terapeitiski. Un aizmirsti savu māti! Aizmirsti savu brāli! Nogalini savus vecākus! Nogalini savus "draugus"! Simboliski-sātaniski-sekulāri. Jo ātrāk, jo labāk. Bet vispirms gan, izsūc, ko vari! Sūc, cik vari! Tas ir Tavs pienākums. Pret viņiem. Pret visiem. Pašai pret sevi. Un es "neatdodu" te nekādas komandas, bļe. Vienkārši lietoju daiļā dzimuma uzrunas formu. Tas ir tas, ko es darītu. Daru. Ko es darītu Tavā vietā. Savā vietā. Es zinu, Tev liekas, ka Tev ir ko zaudēt. Ko? Tu un es, mēs esam kopā visā tajā. Un mūs neviens nevar apturēt. Tikai cietums. Tikai mēs paši. Tikai cietums, kuru mēs būvējam paši. Tāpēc, kad jūti tuvojamies beigas, atceries mani. Un es atcerēšos Tevi. Un atradīšu. Jo mēs esam daļa viens otra. Agrāk vairāk nekā vēlāk. Bet tikmēr nepalaid garām ne mirkli! Es un Tu, mēs tajā esam līdz ausīm, kopā un pavisam. Jau drīz nekam citam vairs nebūs nozīmes. Es varbūt grimstu ātrāk. Bet apakšā ir jauna pasaule. Un grimt var tikai sevī. Tevī arī. Pacieties, neciet, esi nepacietīga! Mēs tiksim ar visu galā. Un ar mums. Tiks galā Vēzis. Labāk vēlāk, nekā ātrāk...