Viss ir redzams

Kā jau daudzi zina, no gatera esmu jau atlaists ;( par to, ka no 8 darba dienām uz 5 nebiju, bet, protams, labi, ka tā, jo šodien par tām 3 saņēmu patiesi sātanisku algu (18 Ls), ehh... (šī ieraksta pārcelšanas brīdī priecājos par to zemāk pieminēto, kuras ietvaros tikpat nopelnu <2 stundās) par vissmagāko (bet nebūt ne nepatīkamāko) darbu ever! Vismaz ietaupīju uz trenažieru zāles apmeklējumu rēķina (lai gan tāpat neko neapmeklēju). Toties jau drīz atgriezīsies NL nodokļi un ir krietni labāka/prātīgāka haltūra arī tikmēr pielavījusies. Un haltuur macht frei :))

Un Odins par saviem dēliem neaizmirst! Un es vakar apgriezu nagus, tā kā līdz naglfāram un eventuālajam Ragnarokam einherjēriem būs vēl jāpagaida druskiņ. Un tikai šodien uzzināju, ka tos zaļos aparātus gaterī sauc par pūķiem, he he, un šitajā esot galīgi švaki viņi, ne tā kā Juglā (kur Vaļeram vēlviens piederot). Baļķu velkamās spīles gan nočiept neizdevās (kā biju izdomājis darīt šādas smieklīgas samaksas gadījumā), jo unterfīreram Ronim bija jābrauc uz Madlienas Narko naudišs samainīt un mani, protams, paķēra līdzi.

Bet autobusā skanošais lauku rādiō teica, ka jāguļot diendusa kā vecajos laikos, jo īpaši šajās dienās - tad naktī būsi možs un mundrs. Un neko par to, ka lauku sievietēm nebūtu jāpretojas. Būtu jānepretojas. Neko tādu...

Pirmā darba nedēļa (kuras pirmajā dienā es uz darbu nemaz neaizgāju, jo esmu nefolks un tam tā piedienās, he he, nu ja, šodien arī nekur neeju, jo ir mana dzimšanas diena... proti, pirmdiena =) ir aiz muguras un jau esmu sācis štukot par to, vai tas ir tā vērts...

Patiesībā tāda "Madlienas gatera" nemaz nav, jo turpat perifērijā +1 km rādiusā ir kopā kādas 5-6 kokzāģētavas vai vismaz post-sovjetiski graustu kompleksi ar pieguļošām baļķu čupām. Rezidenti tur darbu sāk 7os, es 7.45, jo ātrāk vienkārši netieku, beidz 17.30-18.00 vai tad, kad aizbraukusi priekšniecība (Vaļeras ar foršo telefona nr. personā). Līdz šim pienākumi ir bijuši primitīvi, lai neteiktu vairāk - šķirot nupat pārzāģētos 1.25-1.50m baļķēnus tievajos un resnajos, likt kaudzēs vai uz konveijera, kurš darbojas nebūt ne visu laiku, tādējādi dodot n-tās pīppaužu iespējas, kas jau izšķīdinajušas manas ilūzijas par šī darba veselīgumu. Un, njā... tā turpinot (ja turpināšu) pēc nedēļas būšu Ārnijs (flex) vai invalīds, he he. Jau rēķināju, cik desmitus tonnu dienā ar rokām pārnēsāju. Tā jau trenēt muskuļus (pie tam ārā + relatīvi tālāk prom no iekšējā noiza) ir patīkamāk nekā tur kautkur skaidu mākonī stāvēt un spaidīt podziņas, bet kāda tam visam jēga, ja, septiņos atgriežoties mājās, spēks palicis tikai podziņu spaidīšanai uz klavieres?

Tāpēc uz jautājumiem "Kā gateris?" nefolkam jau ir apriori sagatavotā atbilde: "Kad samaksās, pateikšu KĀ!" Rezidenti (rural alko) vispār ir spējīgi dot normālu atbildi tikai uz vidēji 1 no 3 manis uzdotajiem jautājumiem, par tādiem fundamentāliem "Nu, cik tad mēs pa šodienu nopelnījām?" nemaz nerunājot. Rodas izpratne par vadības viltīgo pieeju, visu pakļaut sarežģītām pēcapstrādes kalkulācijām ("pakām", "kubikmetriem" utt.), lai vienkāršajam lauku folkam pietiktu ar to, ka viņam vispār kaut ko iedot, ka tikai nebūtu šaurā pierīte ar cipariem jālauza...

Es savukārt "lauzu" par to, vai nepagarināt nedēļas nogali līdz trešdienai, iekļaujot ceļojumu uz Rīgu (Andrejostā rītdien Dzelzs Vilks folk plastmasplates atvēršana, jā, ar dj Uldi Rudaku, mļn) un kaut kādu vāju cerību par labākiem darba piedāvājumiem. Tā jau plāns bija līdz Jāņiem minimāli nopelnīt, lai vismaz tabakai pietiek. Bet tabaka nu mani ir :) pateicoties guru1 Fomam, kurš tūlīt lidos uz Milānu. Lai veicas! Man šī tēma jau līdz krūtežai.

Galerija par tēmu "Nefolk in da gutter"